Ervins Volfeils
Ervins Volfeils | |
---|---|
Pilnais vārds | Ervins Reinholds Adalberts Volfeils |
Dzimis |
1900. gada 1. martā Ipiķi, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) |
Miris |
1991. gada 26. oktobrī (91 gada vecumā) Hanovera, Vācija |
Tautība | vācbaltietis |
Nozares | glezniecība, grafika |
Ervins Volfeils, pilnā vārdā Ervins Reinholds Adalberts Volfeils (vācu: Erwin Reinhold Adalbert Wohlfeil, 1900. gada 1. marts — 1991. gada 26. oktobris) bija Latvijas vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1900. gada 1. martā Ipiķos dzirnavnieka ģimenē, Pirmā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Pļaviņām, kur tēvs bija ūdensdzirnavu pārvaldnieks. Piedalījās Latvijas brīvības cīņās.
Pēc kara beigām studēja Latvijas Mākslas akadēmijā, būdams viens no pirmajiem tās studentiem,[1] viņš 1929. gadā beidza studijas Grafikas meistardarbnīcā ar diplomdarbu mecotintu "Māte ar bērnu". Strādāja par zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju Madonas un Cesvaines ģimnāzijās (1929-1939).[2] Nodarbojies ar izstāžu organizēšanu. 1934. gadā apceļoja Itāliju un Vāciju.
Vācbaltiešu izceļošanas laikā 1939. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijas okupētajā Poznaņā, kur strādāja kā restaurators ķeizara Frīdriha muzejā. Otrā Pasules kara beigās Volfeilu iesauca armijā un pēc kara beigām viņš nonāca gūstekņu nometnē Krievijā.
Pēc atbrīvošanas 1946. gadā viņš atgriezās Vācijā un apmetās Lejassaksijas pilsētiņā Hermansburgā. Miris Hanoverā[3] 1991. gada 26. oktobrī.
Mākslinieciskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā galvenokārt strādājis akvareļa tehnikā, gleznojot Rīgas, Jelgavas, Liepājas un citu pilsētu skatus, pilis un pilsdrupas, tiltus un ostas, dabas ainavas. Mākslinieka akvareļu reprodukcjas tika izdotas atklātnīšu veidā — Latvijas telegrāfa aģentūra (LETA) laikā no 1926. līdz 1929. gadam izdeva 162 krāsainas atklātnes, no kurām 102 bija mākslinieka Ervina Volfeila reproducēti akvareļi. Bez akvareļiem gleznojis arī eļļas tehnikā portretus un ainavas, kā arī veidojis litogrāfijas un zīmējumus. 1933. gadā izpildījis Cesvaines evaņģēliski luteriskās baznīcas pasūtījumu, papildinot Jēkaba Bīnes altārgleznu ar sānu daļām. Vācijā darbojies portreta un ainavu glezniecībā, grafikā, gleznu restaurācijā. Sarakstījis atmiņu manuskriptu "Die zerzauste Birke. Ein baltisches Malerleben in den Stürmen des 20. Jahrhunderts".[4]
Izstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā organizējis izstādes un piedalījies Kultūras Fonda izstādēs Rīgā. Vācijā piedalījies izstādēs Poznaņā un Cellē. Piemiņas izstādes Latvijā noritējušas Madonā (1995) un Rīgā (2000).
Izmantotā literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Red. Vanaga, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga:Preses nams, 2000. 255 lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ www.diena.lv
- ↑ www.estars.lv
- ↑ Landschaften Livlands und der Lüneburger Heide - Der Maler Erwin Wohlfeil - izstāde Lineburgas muzejā 2007.-2008.
- ↑ Red. Vanaga, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga:Preses nams, 2000. 85.lpp.
|