Andrē Žids

Vikipēdijas lapa
Andrē Žids
André Gide
Andrē Žids 1920. gadā
Andrē Žids 1920. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1869. gada 22. novembrī
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1951. gada 19. februārī (81 gads)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Paraksts
Literārā darbība
Apbalvojumi Nobela prēmija literatūrā (1947)

Andrē Pols Gijoms Žids (franču: André Paul Guillaume Gide; dzimis 1869. gada 22. novembrī, miris 1951. gada 19. februārī) bija franču rakstnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1947. gadā Žids saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

A. Žids pazīstams ar saviem morāles un tikumības problemātikai veltītajiem, kā arī autobiogrāfiskajiem darbiem. Viņa populārākie darbi ir Les Nourritures terrestres, L'Immoraliste, La Porte étroite, Les Caves du Vatican, La Symphonie pastorale ("Pastorālā simfonija", 1925), Corydon, Les Faux-monnayeurs ("Naudas viltotāji"), Si le grain ne meurt ("Ja grauds nemirst", 1924), Retour de l'U.R.S.S. ("Atgriešanās no PSRS", 1936), Journal intime - Et Nunc Manet In Te ("Dienasgrāmata — un tagad viņa dzivo tevī", 1951)[1].

Darbi latviešu tulkojumos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pastorālā simfonija. Tulk. V. Strēlerte. Stokholma: Daugava, 1949; 2. izd. 1950; 3. id. 1994.
  • Sievu skola. Roberts. Ženevjēva. Tulk. V. Strēlerte. Stokholma: Daugava, 1951, 2. izd. Rīga: Avots, 1993.
  • Pazudušā dēla atgriešanās. Tulk. M. Silmale. Avots, 1988, Nr. 3.
  • Atgriešanās no Padomju Savienības. Tulk. I. Gailāns. Avots, 1989, Nr. 3.
  • Naudas viltotāji. Tulk. S. Jaunarāja. Rīga: Artava, 1994.
  • Ja grauds nemirst. Tulk. J. Grostiņa. Rīga: Atēna, 2012.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. septembrī. Skatīts: 2014. gada 8. jūnijā. Arhivēts 2015. gada 23. septembrī, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Hermanis Hese
Nobela prēmija literatūrā
1947
Pēctecis:
Tomass Stērnss Eliots