Gūtmaņa ala

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gūtmaņa ala
Gutmana ala3 8sep07.jpg
Gūtmaņa ala (Latvija)
Gūtmaņa ala
Gūtmaņa ala
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Sigulda, Latvija
Koordinātas 57°9′56″N 24°50′45″E / 57.16556°N 24.84583°E / 57.16556; 24.84583Koordinātas: 57°9′56″N 24°50′45″E / 57.16556°N 24.84583°E / 57.16556; 24.84583
Dziļums 18,8 m
Platums 12 m
Augstums 10 m
Ieejas 1
Apmeklētāji 1,5 milj.
Gūtmaņa ala Vikikrātuvē

Gūtmaņa ala ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Tā ir lielākā ala Baltijā — 18,8 m dziļa, 12 m plata, 10 m augsta (lielākā tilpuma ziņā (ap 500 m3), nevis dziļuma).[1] Atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labā krasta nogāzē. No Gūtmaņa alas iztek neliels strautiņš, kas netālu no alas ietek Gaujā. Ala sākusi veidoties pēcledus laikmetā pirms apmēram 10 000 gadu sufozijas procesu ietekmē, ūdeņiem iegraužoties Gaujas svītas devona smilšakmeņos (vidusdevona augšdaļa vai augšdevona apakšdaļa).

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietējo iedzīvotāju alai dotais nosaukums nav saglabājies, tomēr dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš izteicis pieņēmumus, ka tā varētu būt saukta par Bura (lībiešu: buŗā — 'dziednieks, krīvs, burtnieks, burvis') vai Māras alu, jo ala atradusies pie līvu valdnieka Kaupo pils. Vāciskais nosaukums „Gūtmaņa ala” radies vien pēc tam, kad dabas pētnieks Jakobs Benjamins Fišers 1778. gadā rakstījis par alu no vietējiem iedzīvotājiem uzzināto: „Alu sauc par Labo vīru...” Bet 1791. gadā: „... zemnieki avota ūdeni izmanto slimību ārstēšanai tāpēc, ka šī vieta esot svēta.” Senos laikos alā esot dzīvojis kāds labs cilvēks un ārstējis ļaudis ar avota ūdeni. Tā arī alas vārds cēlies no vācu gut Mann, kas latviski nozīmē „labs vīrs”. 20. gadsimta 30. gados ierosināts alas nosaukumu latviskot, pārdēvējot to par Labvīra alu, tomēr šis ierosinājums nav guvis lielu atsaucību.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johana Kristofa Broces Gūtmaņa alas zīmējums no viņa 1796. gada darba „Zīmējumi un apraksti” (Zeichnungen und deren Beschreibungen)

Gūtmaņa ala ir sena kulta vieta un vēl līdz pat 19. gadsimta sākumam ļaudis šeit slepeni ziedojuši saviem elku dieviem. Senākie daļēji saglabājušies grebumi alas sienās ir no 1670. un 1677. gada, bet bijušas ziņas arī par 1564. un 1617. gadu ierakstiem. Gūtmaņa ala pirmoreiz rakstiski minēta vācu valodā vien 1774. gadā, bet 1869. gada 13. augustā par to „Baltijas Vēstnesī” ir pirmās rakstiskās ziņas latviski[2]:

Gūtmaņa ala ir pie biezi apauguša kalna pakājes, starp Turaidi un Krimuldi. Tā ir kādas 96 pēdas augsta, iekšpusē 48 pēdas plata un tikpat dziļa. Tā top uz dibenu šaurāka: stalta iešana tanī kā pa vārtiem. Alas iekšpusē izverd avots, kas savu ūdeni dobumā krāj un tad uz klātējo Gauju notek. Ūdens ir dzelžains, ka sūnas, naudas gabali u. t. j. pr. pārvelkas ar laiku ar akmiņa mizu. Šis avots ir latviešiem vēl šodien svēts, tāpēc ka tie tam ūdenim dziedinādamu spēku dēvē. Tie mazgājas ar to dažādās slimībās un smeļ to ar īpašu izturēšanos un noliktos laikos. Tās pa daļai ir sūnu pāraugušas klints sienas iz sarkana smilkšu akmiņa ar daudz vārdiem un gada skaitļiem aprakstītas: tie vecākie raksti sniedz līdz 1666. gadam. Starp tiem jauniem rakstiem apmeklētājam tūdaļ pie ieiešanas pa kreiso roku tas bokstabs H (krievu N) ar to apraksts: “Troņa mantinieks no Krievu zemes tanī 3. Aug. 1860.” krīt acīs…

1869. gada 13. augusta „Baltijas Vēstnesis[2]

Pirmos alas uzmērījumus 18. gadsimta pašās beigās veicis un publicējis Jakobs Benjamins Fišers, kas pārpublicēti un izmantoti līdz pat 1973. gadam, kad Gūtmaņa alu vēlreiz pārmērījis Guntis Eniņš.[2]

Tieši blakus Gūtmaņa alai atrodas nelielā Viktora ala, šo alu it kā esot izcirtis Viktors Heils savai līgavai Turaidas Rozei, lai viņa no turienes varētu lūkoties uz Siguldas pils dārziem, kur viņš strādājis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.viss.lv/?p=149330
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Guntis Eniņš (2012. gada 3. aprīlis) (latviski). Nezināmā Gūtmaņala. Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2015. gada 2. februārī.