Georgs Krīgers
| ||||||||
| ||||||||
Georgs Krīgers (vācu: Georg Krüger; 1642/1643-1707) bija vācu meteorologs un astronoms, kurš darbojās Kurzemes hercogistē. Krīgers apkopoja pirmos meteoroloģiskos novērojumus Latvijas teritorijā un sastādīja meteoroloģiskās prognozes, kā arī bija Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira galma astronoms.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Georgs Krīgers dzimis Līberozē, Lejas Lauzicā 1642. vai 1643. gadā. Par viņa vecākiem nekādu ziņu nav. Viņam bija brālis Kristians Krīgers, kurš 1686. līdz 1690. gadam dzīvoja Tobāgo salā, bet pēc tam pārcēlās uz Kurzemi, kur kalpoja par sprediķotāju Vecsaulē un Jaunsaulē.
1656. gada 14. jūlijā Georgs tika ieskaitīts Frankfurtes pie Oderas universitātē, bet 1662. gadā Georgs uzsāka mācības Naumburgas domskolā pie Johannesa Prettena, kur apguva "usum globi" un astronomijas pamatus. Pēc tam viņš devās uz Vitenbergu, un 1665. gada 13. aprīlī tika ieskaitīts universitātē. 1670. gadā viņš kļuva par rektoru Štorkovā, savā dzimtajā novadā, bet 1674. gadā atgriezās atpakaļ uz Vitenbergu, kur ieguva maģistra grādu un palika tur līdz 1676. gadam. Pēc Mihaela Štrauha ieteikuma viņš pameta Vitenbergu un vairākus gadus Dancigā studēja astronomiju pie Johannesa Hevēlija.
1679. gadā Georgs pārcēlās uz Kurzemi, kur pie mācītāja Mihaela Musmanna Dobelē strādāja par skolotāju. Nākamajā gadā ap jāņiem viņš kļuva par Liepājas pilsētas skolas rektoru. 1680. gada 22. oktobrī Liepājā Krīgers salaulājās ar Mariju Velkeri. Viņa nomira 1683. gadā, tā ka drīz pēc tam Georgs apprecējās vēlreiz, jo Krīgera dēls Georgs Vilhelms dzima 1687. vai 1688. gadā. 1686. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs iecēla viņu par galma astronomu, bet 1690. gadā viņš tika ordinēts par Bārtas un Nīcas priesteri, kur 1707. gada 23. maijā viņš arī mira.[1]
Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mācību laikā bez intereses par astronomiju Krīgers pievērsās teoloģijai un "īpaši meteoroloģiskai praksei un astroloģiskajai meteoroloģijai". Savā 1700. gada darbā viņš rakstīja: "Es gribēju paeksperimentēt uz sevis un patiesi noskaidrot, kāda ir "influxu coelesti" jeb debesu ietekme, kuru daudzi apšauba vai pat noliedz." Šī iemesla dēļ Georgs devās uz ziemeļaustrumiem, lai tur "rakstītu kalendārus", jo šeit laika apstākļiem ir liela loma un ir svarīgas meteoroloģiskās prognozes. Šeit viņš varēja turpināt savus laika apstākļu novērojumus, kurus pierakstīja "no 1676. gada līdz pat šim brīdim" un salīdzināja ar "vētru novērojumiem", kurus viņam piegādāja "labi draugi". Tādā veidā viņš "ieguva savās rokās ikdienas negaisus gandrīz simts gadu periodā no 1617. līdz 1700. gadam". Viņš izpētīja seno astrologu uzskatus par laika apstākļu likumsakarībām un atsijāja tos, kuri pēc viņa domām nebalstījās uz dabiskiem likumiem, un "ar čaklā un uzticamā mācekļa Georga Vāgnera palīdzību sastādīja plašu "Meteorologiam Astrologicam" klāstu no Bonato, Šteflerino, Origano, Eihšteda, Argolo." Ar šo mērķi 1694. gadā Georgu apmeklēja Viljams Koks no Engellendera. Pēc tam, kad Krīgers izstudēja Johanisa Baptista Morini "Gallikas astroloģijas" 26 sējumus, un salīdzināja visu ar gandrīz 100 gadu novērojumiem, viņš pieņēma, ka ir sasniedzis savu merķi, t.i. uzzinājis, kā debesis iespaido laika apstākļus. Tagad viņš vēlējās parādīt savas "Meditationes" (1700. gadā) "publiskā izdevumā erudītajai pasaulei īpašai izvērtēšanai". Ievērojams ir meteoroloģisko novērojumu saraksts, kuru Georgam piegādāja Lorencs Eihšteds, Johanness Keplers no 1617 līdz 1630. gadam, Cirianders Manofils Kaselē no 1623. līdz 1646. gadam, nezināms cilvēks Rostokā no 1630. līdz 1637. gadam, Pēteris Krīgers Dancigā, Johans Ādolfs Jelgavā no 1645. līdz 1655. gadam, Johaness Liderics Liepājā no 1655. līdz 1680. gadam, Frīdrihs Bitners ("mans dārgais draugs") Dancigā no 1655. līdz 1695. gadam, "šīs valsts gudrie iedzīvotāji", Mateuss Borra Kuldīgā no 1660. līdz 1690. gadam, "Dn. Fabriciuss, labs un izglītots zemkopis Bauskā, Zemgalē no 1682. līdz 1693. gadam, Kristians Krīgers ("autora brālis") Tobago salā, Amerikā (no 1691. gada mācītājs Zemgalē) līdz 1695. gadam, Nikolauss Vittenburgs (mācītājs Kurzemē, "mans dārgais draugs") no 1693. līdz 1698. gadam. Pēc šī saraksta "Prodromus Aurorae Boreae" seko tabulveida meteoroloģisko novērojumu kompilācija (bez astroloģiskajām "Meditationes").
Georgs Krīgers uzsāka arī saraksti ar astronomu un kalendāru veidotāju Gotfrīdu Kirhu, kurš Dancigā neilgi pirms Krīgera bija Hevēlija palīgs. Savā vēstulē viņš lūdza Kirhu padalīties ar astronomiskiem un meteoroloģiskiem novērojumiem. Krīgers pats ziņoja, ka no 17. līdz 19. janvārim bija tik auksts, ka aukstums "angļu termoskopā gandrīz pārsniedza pēdējo iedaļu". 1678. gada 7. aprīļa vēstulē Krīgers dalījās ar plāniem publicēt jaunās astronomiskās efemerīdas un atbalstīja Kirha priekšlikumu dibināt "Kalendāru veidotāju un zvaigžņu pētnieku biedrību". 1685. gada aprīlī Krīgers atkal ziņoja, ka ir pārrēķinājis savas efemerīdas līdz 1692. gadam, taču neatrada izdevēju. Pretstatā viņam, Kirham izdevās katru gadu publicēt jaunas efemerīdas, kas izraisīja Krīgera interesi. Interesanta ir Krīgera piezīme, ka Kirha kalendāri tiek izplatīti arī Kurzemē.
Kalendārus Krīgers, iespējams, sāka rakstīt vēl 1679. gadā, kad sakarā ar pārcelšanos tajā pat gadā no Dancigas uz Kurzemi viņš uzrakstīja "Kurzemes kalendāru" 1680. gadam un izdeva to Dancigā, kur bija nodzīvojis trīs gadus. Fakts, ka viņš uzrakstīja savu pirmo kalendāru šim gadam, un ne tikai 1681. gadam, izriet no paziņojuma 1681. gada ziņojumā. Tajā viņš iekļāva "īsu atskaiti par Anno 80 ziemu, kas tika iekļauta Kurzemes kalendāra prognozēs (Prognostico)" un ievaddaļā paskaidroja, "kāpēc tas nepiepildījās daudziem ļaudīm". Tādējādi, Krīgers kalendārā 1680. gadam prognozēja 1680. gada ziemai kaut ko tādu, kas piepildījās ne visās vietās, tādēļ viņš pieminēja to par 1681. gada pavasara komētām ("pašreizējo komētu" varēja ieraudzīt līdz 1681. gada 10/20. martam). Strādājot par Liepājas skolas rektoru, viņš papildināja savus ienākumus ar kalendāru publicēšanu. Ik gadus viņš saņēma 100 guldeņus par "Kurzemes rakstu un mājas kalendāru" (Curländischer Schreib= und Haus=Calender). Šis bija pirmais kalendārs, kas aprēķināts tieši Kurzemes reģionam. Ja pirmos gadus kalendāri tika iespiesti Dancigā, tad no 1694. gada tie tika veidoti Kurzemē (iespiesti Jelgavā, izdoti Liepājā). Lai gan pats senākais saglabājies kalendārs ir no 1694. gada, taču nav šaubu, ka tie tika nepārtraukti izdoti no 1681. gada. Nesenā Krīgera kalendāra satura analīze parādīja, viņš noraidīja detalizētas "astroloģiskās prognozes". Šķiet Krīgera skolotājs Hevēlijs, kā arī Kirha kalendāru piemēri ietekmēja Krīgera attieksmi pret astroloģiju. Tādēļ viņa kalendārus var iekļaut agrīnās Apgaismības kalendāru sarakstam, kuri sākās ar Kēnigsbergas matemātikas profesora Andreasa Konciusa 1656. gada kalendāru. Pēc Krīgera nāves viņa kalendāru sēriju Kurzemē un Livonijā turpināja viņa dēls Georgs Vilhelms Krīgers, turklāt tēva vārds turpināja palikt uz kalendāru titullapas kā domājamais kalendāra autors, vismaz līdz brīdim, kad tika izdots kalendārs 1720. gadam. Tajā laikā tā bija izplatīta prakse, jo kādreiz populārs kalendāra autors kalpoja vēlāk kā reklāmas faktors. Visvēlākais kalendārā 1731. gadam tika pieminēts arī dēla, t.i. patiesā autora, vārds. Vai tika izdoti Kurzemes kalendāri 1721-1730. gadiem, tas nav zināms, jo nav saglabājušies šo gadu metieni un nav arī citos avotos atsauces uz tiem.[2]
1686. gada 4. februārī Krīgeram no Raudas tika piegādāts melnas papīram līdzīgas masas paraugs, kas vēlāk tika nosaukts par Raudas meteorpapīru. Viņš bija pirmais pētnieks, kurš veica šī papīra izpēti un izteica savus secinājumus, ka tas varētu būt no kādas kuģa katastrofas ar vēju atnests papīrs. Šo fenomenu Krīgers aprakstīja rakstā, kuru ievietoja savā 1687. gada kalendārā. Vēlāk šis raksts tika izmantots kā izejmateriāls citu pētnieku darbos par Raudas meteorpapīru.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Dr. med. G. Otto, Die öffentlichen Schulen Kurlands zu herzoglicher Zeit (1567—1806), Mitau, gedruckt bei I. Steffenhagen und Sohn. 1904, 92. lpp.
- ↑ Krüger, Georg Biobibliographisches Handbuch der Kalendermacher von 1550 bis 1750.