Jelgava

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Mītava)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Jelgava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jelgava
Republikas pilsēta
Jelgavas centrālā daļa
Jelgavas centrālā daļa
Karogs: Jelgava
Karogs
Ģerbonis: Jelgava
Ģerbonis
Jelgava (Latvija)
Jelgava
Jelgava
Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E / 56.64833; 23.71389Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E / 56.64833; 23.71389
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1573. gada
Citi
nosaukumi
vācu: Mitau
poļu: Mitawa
lietuviešu: Mintauja
krievu: Митава
Administrācija
 • Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (LZS)
Platība[1]
 • Kopējā 60,1 km2
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[2]
 • kopā 61 623
 • blīvums 1 025,3/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-30(01-18)
Mājaslapa www.jelgava.lv
Jelgava Vikikrātuvē
Jelgavas Dome
Jelgavas autoosta

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. 13. gadsimta vidū Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mandernas pavēlēja celt krustnešu pili uz salas starp Driksu un Lielupi (Upmales zemē), lai izveidotu krusta karotāju atbalsta punktu cīņai ar nepakļāvīgajām zemgaļu ciltīm. Pils uzcelšana 1265. gadā tiek uzskatīta par Jelgavas sākumu. Pilsētas tiesības ieguva 1573. gadā un ilgu laiku bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā stipri nopostīta — gāja bojā gandrīz visa vēsturiskā apbūve. 2016. gada 1. janvārī Jelgavā bija 61 623 iedzīvotāji.[2]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiskais Jelgavas nosaukums ir Mītava (vācu: Mitau)[nepieciešama atsauce]. Tas ir latviskas izcelsmes vārds, kas apzīmē mīšanas jeb maiņas vietu. No 17. gadsimta latviešu valodā pilsētas nosaukums ir "Jelgava"[nepieciešama atsauce].

Nosaukums "Jelgava" visbiežāk tiek saistīts ar jēdzienu "pilsēta". Pēc senākiem valodnieku uzskatiem (ieskaitot Jāni Endzelīnu) Jelgavas nosaukums cēlies no lībiešu valodas vārda jālgab, kas apzīmē pilsētu. Mūsdienu valodnieki atzīst, ka vārds jālgab lībiešu valodā radies no latviešu valodas vārda "jelgava". Pēc biežāk paustā viedokļa "jelgava" apzīmēja nocietinātu, grūti pieejamu vietu, pretstatā jēdzienam "pilsēta", kas apzīmējis lielu, atklātu apdzīvotu vietu. Ar "jelgavu" saistīti arī citi vietvārdi Latvijā — Jelgavas kalns (Turaidā, Kalncempjos), Jalgavas kalns (Sēlpilī), Jelgavkalns (Rencēnos), Jelgavkrasti (Liepupē),[3] kā arī Jaunjelgava.

Ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgava savu ģerboni ieguva vienlaicīgi ar pilsētas tiesībām 1573. gadā, tajā bija attēlots alnis. 1579. gadā ģerbonis tiek papildināts ar Polijas karaļa Stefana Batorija ģerboni. 1925. gada aprakstā ģerboņa dzīvnieks ir nosaukts par briedi, uz tā kakla ir vairodziņš ar Latvijas mazo ģerboni. Padomju laikā Latvijas mazā vairodziņa vietā ģerboņa apakšējā daļā bija novietots viļņota josla, kā Latvijas PSR karogā. 2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisija izmainīja Jelgavas ģerboņa aprakstu: "Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)".[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Jelgavas vēsture
Skats pāri Lielupei uz Jelgavas pili un pilsētu (J.L. Radecka akvarelis, 1840).
Jelgavas panorāma vācu okupācijas laikā (1915-1918) pāri Driksai. Redzami (no kreisās) pareizticīgo baznīcas, sinagogas, luterāņu baznīcas, Jelgavas ģimnāzijas un katoļu baznīcas torņi.

Jelgava ir izveidojusies 13. gadsimtā ap krustnešu būvēto pili ar nosaukumu Mītava. Pilsētas tiesības Jelgavai ir no 1573. gada. No 1578. līdz 1795. gadam Jelgavas pils bija Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidences vieta. 1775. gadā Jelgavā nodibināja akadēmisko ģimnāziju jeb "Pētera akadēmiju" (Academia Petrina). Pēc Kurzemes hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1795. gadā Jelgava kļuva par Kurzemes guberņas administratīvo centru. 1812. gada kara laikā Jelgavu okupēja Napoleona armija. Pēc kara beigām Jelgava izveidojās par lielu satiksmes mezglu pie Krievijas impērijas rietumu robežas. Pāri purviem un mežiem cauri Olainei izbūvēja lielceļu Rīga-Jelgava (1837), kas sazarojās lielceļos Jelgava-Tērvete (1837), Jelgava-Šauļi (1839) un Jelgava-Dobele (1849). Uz Rīgu regulāri sāka kursēt diližans un Lielupes upju tvaikonis. 1868. gadā atklāja Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, ko tālāk izbūvēja līdz Mažeiķiem (1873), notika pilsētas industrializācija. 1895. gadā Jelgavā advokāta J. Čakstes vadībā notika IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. 1904. gadā pabeidza būvēt dzelzceļa līniju Krustpils-Jelgava-Tukums-Ventspils.

Bermontiādes laikā Jelgavas pilī atradās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas armija Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī. Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija 1944. gada 28. jūlijā no Šauļiem pavērsa uzbrukumu Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu vācu armijas grupu "Ziemeļi". Vācu armija Jelgavu pasludināja par "cietoksni", tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija no 30. jūlija līdz 7. augustam ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās frontes zonā un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. Pēc kara beigām pilsētu vairāku desmitu gadu laikā pilnīgi pārbūvēja.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2016. gada 1. janvārī pilsētā bija 61 623 iedzīvotāji.[2]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.  
1450 ap 1000
1642 ap 3000
1757 9 948
1897 35 131
1914 45 700
1925 28 321
1935 34 099
1943 30 809
1945 15 800
1959 36 270
1979 67 333
1989 74 105
1997 70 962
2007 66 051
2010 65 106
2012 63 534
2014 62 572

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jelgavā 2015. gadā[5]
Latvieši (33 928)
  
59.3%
Krievi (15 239)
  
26.6%
Baltkrievi (3176)
  
5.5%
Ukraiņi (1404)
  
2.4%
Poļi (1058)
  
1.9%
Romi (452)
  
0.8%
Lietuvieši (792)
  
1.4%
Cita tautība (1131)
  
2.1%

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavā dzimuši:

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[6]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavā regulāri notiek starptautisks Ledus skulptūru festivāls, Studentu folkfestivāls, Lieldienu pastaiga, Latvijas Stādu dienas, Uzņēmēju dienas, Jelgavas pilsētas svētki, Vasaras saulgrieži Jelgavā, zāļu tirgus, Starptautiskā kaķu izstāde "Jelgavas Kaķis", Sporta diena, Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls, Vispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki un Piena paku laivu regate, Mācību gada sākums, Metāla svētki, Azemitologa svētki, Rudens gadatirgus "Miķeļdienu gaidot", Latvijas Amatierteātru festivāls "No aktiera nāk joki", Studentu dienas, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības, Gada nogales svētki.

Pilsētā darbojas šādi muzeji: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs, vēstures ekspozīcijas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes muzejs, Rundāles pils muzeja ekspozīcija Jelgavas pilī "Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes", Latvijas dzelzceļa muzeja Jelgavas ekspozīcija, psihiatriskās slimnīcas "Ģintermuiža" muzejs, Ugunsdzēsības ekspozīcija. Bibliotēkas: Jelgavas Zinātniskā bibliotēka (Akadēmijas ielā 26), bibliotēka "Pārlielupe" (Loka maģistrāle 17), Miezītes bibliotēka (Dobeles šoseja 100), bērnu bibliotēka "Zinītis" (Lielā iela 15).

Apskatāmi sekojoši kultūrvēsturiski objekti: Jelgavas pils (Lielā iela 2), Akademia Petrina (Akadēmijas iela 10), Jelgavas vecpilsēta, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis (Akadēmijas iela 1), Svētās Annas baznīca (Lielā iela 22a), Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle (Katoļu iela 11), Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle (Raiņa iela 5), Svētā Jāņa baznīca (Jāņa iela 1), Jelgavas baptistu baznīca (Mātera iela 54), Mīlestības aleja (Dobeles šosejas malā), "Villa Medem" (Uzvaras parka teritorijā), Valdekas pils (Rīgas iela 22), Jelgavas stacija (Stacijas iela 1).

Zaļās teritorijas un parki: Jelgavas pils parks, Stacijas parks, Raiņa parks, Hercoga Jēkaba laukums, Skvērs Mātera ielā, Alunāna parks, Svētbirze, Ozolpils parks, Valdekas parks, Ozolskvērs, Uzvaras parks, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas parks, Lielupes palienes pļavas, Langervaldes mežs, Grēbnera parks, mežs pie RAF dzīvojamā masīva, mežs pie Jelgavas apvedceļa.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavā atrodas vairāki sporta kompleksi: Zemgales Olimpiskais centrs (Kronvalda ielā 24), kurā ietilpst sporta spēļu halle, vieglatlētikas stadions, futbola laukumi, pludmales volejbols, BMX trase, trenažieru zāle, kafejnīca. Sporta un atpūtas komplekss "Zemgale" (Rīgas ielā 11), tajā ietilpst hokeja laukums, slidošana, boulings, tenisa korti, viesnīca, konferenču zāle, sauna ar atpūtas telpu. Jelgavas Tenisa centrs (Lietuvas šosejā 68a) ar tenisa inventāra veikalu un nomu. Jelgavas pilsētas sporta nams (Raiņa ielā 6), ietilpst cīņas sports, grupu sporta spēļu treniņu nodarbības, aerobika. Jelgavas pilsētas sporta halle (Mātera ielā 44a) ar sporta spēļu, trenažieru un aerobikas zālēm. LLU sporta nams (Raiņa ielā 1) ar baseinu studentu sportam. Sporta komplekss "Rullītis" (Akas ceļā 1) tehniskajiem sporta veidiem.

Sporta servisa centrs (Raiņa ielā 6) sporta pasākumu organizēšanai. Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skola (Lapskalna ielā 18b), novirzieni: vieglatlētika, futbols, basketbols, smaiļošana un kanoe airēšana, džudo, šahs. Jelgavas Specializētā peldēšanas skola (Raiņa ielā 1). Jelgavas Ledus sporta skola. Bendija klubs.[7]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  703. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  3. Konstantīns Karulis, "Latviešu etimoloģijas vārdnīca", Rīga, Avots 2001, šķirklis "pilsēta"
  4. «Pilsētas ģerbonis». Jelgava.lv. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlī.
  5. http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/?tablelist=true&rxid=992a0682-2c7d-4148-b242-7b48ff9fe0c2
  6. http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/fakti--statistika/index.php?cmd=get&cid=52223 pp. 32–34
  7. Bendijs — ātrākā spēle uz ledus

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]