Jelgava

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Mītava)
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Jelgava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jelgava
Valstspilsēta
Jelgavas centrālā daļa
Jelgavas centrālā daļa
Karogs: Jelgava
Karogs
Ģerbonis: Jelgava
Ģerbonis
Jelgava (Latvija)
Jelgava
Jelgava
Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E / 56.64833; 23.71389Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E / 56.64833; 23.71389
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1573. gada
Citi
nosaukumi
vācu: Mitau
poļu: Mitawa
lietuviešu: Mintauja
krievu: Митава
Administrācija
 • Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (LZS)
Platība[1]
 • Kopējā 60,6 km2
 • sauszeme 57,7 km2
 • ūdens 2,9 km2
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 55 336
 • blīvums 959,7 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-30(01-18)
Mājaslapa www.jelgava.lv
Jelgava Vikikrātuvē
Jelgavas Dome
Jelgavas autoosta

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. 13. gadsimta vidū Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mandernas pavēlēja celt krustnešu pili uz Garās salas Upmales zemē, lai izveidotu krusta karotāju atbalsta punktu cīņai ar zemgaļiem. Pils uzcelšana 1265. gadā tiek uzskatīta par Jelgavas dibināšanas brīdi. Pilsētas tiesības Jelgava ieguva 1573. gadā un ilgu laiku bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā gāja bojā gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiskais Jelgavas nosaukums ir Mītava (vācu: Mitau)[nepieciešama atsauce]. Tas ir latviskas izcelsmes vārds, kas apzīmē mīšanas jeb maiņas vietu. No 17. gadsimta latviešu valodā pilsētas nosaukums ir "Jelgava"[nepieciešama atsauce].

Nosaukums "Jelgava" visbiežāk tiek saistīts ar jēdzienu "pilsēta". Pēc senākiem valodnieku uzskatiem (ieskaitot Jāni Endzelīnu) Jelgavas nosaukums cēlies no lībiešu valodas vārda jālgab, kas apzīmē pilsētu. Mūsdienu valodnieki atzīst, ka vārds jālgab lībiešu valodā radies no latviešu valodas vārda "jelgava". Pēc biežāk paustā viedokļa "jelgava" apzīmēja nocietinātu, grūti pieejamu vietu, pretstatā jēdzienam "pilsēta", kas apzīmējis lielu, atklātu apdzīvotu vietu. Ar "jelgavu" saistīti arī citi vietvārdi Latvijā — Jelgavas kalns (Turaidā, Kalncempjos), Jalgavas kalns (Sēlpilī), Jelgavkalns (Rencēnos), Jelgavkrasti (Liepupē),[4] kā arī Jaunjelgava.

Ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Jelgavas ģerbonis

Jelgava savu ģerboni ieguva vienlaicīgi ar pilsētas tiesībām 1573. gadā, tajā bija attēlots staltbriedis, vēlāk alnis. 1579. gadā ģerboni papildināja ar Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka Stefana Batorija ģerboni. 1925. gada aprakstā ģerboņa dzīvnieks ir nosaukts par briedi, uz tā kakla ir vairodziņš ar Latvijas mazo ģerboni. Padomju laikā Latvijas mazā vairodziņa vietā ģerboņa apakšējā daļā bija novietota viļņota josla, kā Latvijas PSR karogā.

2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisija izmainīja Jelgavas ģerboņa aprakstu: "Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)".[5]

2016. gada 13. decembrī tika apstiprināts Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis.[6]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Jelgavas vēsture
Skats pāri Lielupei uz Jelgavas pili un pilsētu (J.L. Radecka akvarelis, 1840).
Jelgavas tirgus laukums ar rātsnamu (1890).
Jelgavas kopskats no Jāņa baznīcas torņa (1917).
Jelgavas dzelzceļa stacija

Jelgava izveidojusies 13. gadsimtā ap krustnešu būvēto pili ar nosaukumu Mītava. Pilsētas tiesības Jelgavai ir no 1573. gada. No 1578. līdz 1795. gadam Jelgavas pils bija Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidences vieta. 1775. gadā Jelgavā nodibināja akadēmisko ģimnāziju jeb "Pētera akadēmiju" (Academia Petrina). Pēc Kurzemes hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1795. gadā Jelgava kļuva par Kurzemes guberņas administratīvo centru. 1812. gada kara laikā Jelgavu okupēja Napoleona armija. Pēc kara beigām Jelgava izveidojās par lielu satiksmes mezglu pie Krievijas impērijas rietumu robežas. Pāri purviem un mežiem cauri Olainei izbūvēja lielceļu Rīga-Jelgava (1837), kas sazarojās lielceļos Jelgava-Tērvete (1837), Jelgava-Šauļi (1839) un Jelgava-Dobele (1849). Uz Rīgu regulāri sāka kursēt diližansi un Lielupes upju tvaikonis. 1868. gadā atklāja Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, ko tālāk izbūvēja līdz Mažeiķiem (1873), notika pilsētas industrializācija. 1895. gadā Jelgavā advokāta J. Čakstes vadībā notika IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. 1904. gadā pabeidza būvēt dzelzceļa līniju Krustpils—Jelgava—Tukums—Ventspils.

Bermontiādes laikā Jelgavas pilī atradās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas armija Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī. Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija pavērsa uzbrukumu no Šauļiem 1944. gada 28. jūlijā Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu vācu armijas grupu "Ziemeļi". Vācu armija Jelgavu pasludināja par "cietoksni", tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija no 30. jūlija līdz 7. augustam ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās frontes zonā un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. Pēc kara beigām pilsētu vairāku desmitu gadu laikā pilnīgi pārbūvēja.

Apkaimes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgava ir sadalīta 21 apkaimēs, jeb rajonos

Apkaimes ar gerboniem.pngGerboni.jpeg


  1. Būriņu dārzi ir maza, noslēgta apkaime abpus Būriņu ceļam. No pārējās Jelgavas Būriņu dārzus atdala Svētes upe. Ieliņas, kas atzarojas no Būriņu ceļa, bieži ir aizgaugušas un šauras, ar mazdārziņiem un, pa laikam, arī savrupmājām.
  2. Cepļi Senākos laikos šeit bija hercogistes ķieģeļu cepļi. Nosaukums vecās Latvijas laikā bija saglabājies Veccepļu māju nosaukumā. No tā arī nācis Cepļu ielas un apkaimes nosaukums. Cepļi ir maza, noslēgta apkaime starp Lielupi, dzelzceļu, un rūpnieciskām ēkām, uz kuru ved tikai viena iela. Ļaudis šeit, kā liekas, dzīvo atrauti no pārējās pasaules.
  3. Cukurfabrika ir apkaime, kurā kādreiz bija pirmā Latvijas cukurfabrika. Pat ja tās šeit vairs nav, apkaimi un dzelzceļa staciju turpina saukt tā. Tās galvenās ielas - Brīvības bulvāris, Lāčplēša iela, Aviācijas iela ir veidojušās vecās Latvijas laikā.
  4. Dienvidu gals stiepjas gar Tērvetes ielu, tas izplešas dienvidu virzienā kā liels trijstūris. Platajā galā tas iever lielu daļu meža. Ieliņas šeit ir retas un īsas ar savrupmājām un dārziņiem.
  5. Ģintermuiža ir mierīga un klusa apkaime, kuras vidū ir vecā Ģintermuižas slimnīca, bet apkārt guļ savrupmāju ielas. Apkaime atrodas starp Svēti, Miezīti, Atmodas ielu un dzelzceļu.
  6. Jaunais gals guļ puslokā ap Jelgavas Vidu, bet tā robeža dienvidos ir Atmodas iela. Šī apkaime ir samērā jaunu savrupmāju nogabals, kurā ielas dažreiz ir tā samezglotas, ka nezinātājs tajās var apmaldīties.
  7. Langervalde atrodas starp dzelzceļa līniju un Jelgavas rietumu robežu. Apkaime ir vecā Langervaldes parka vietā, tāpēc lielāko tās daļu aizņem ar retām takām šķērsots mežs, gar ceļiem rindojas savrupmājas un dažviet gadās ražošanas apbūve.
  8. Lapskalns ir liela apkaime Jelgavas ziemeļos. Senāk apkaimes vidū ir bijušas vairākas muižas, arī Lapskalna muiža, kuras virzienā veda Lapskalna ceļš un Lapskalna iela (tātad nosaukums vienmēr ir bijis vienskaitlī). No laukiem par pilsētu Lapskalns ir kļuvis diezgan nesen, kad šeit ir izveidojušies blokmājas, savrupmājas, mazdārziņi, lidlauks, bet daļa apkaimes joprojām ir zaļa un mežonīga.
  9. Lediņi ir vēl viena mazdārziņu apkaime, ko no Sieramuižas atdala šoseja un meži apbus tai. Te ir atrodams Jelgavas augstākais punts, Lediņu kalns, kas mūsdienās ir apaudzis ar kokiem. Lediņi pieslejas Jelgavas austrumu robežai - Vircavai.
  10. Līnijas Jelgavas ziemeļrietumos nosaukumu ir ieguvušas no sešām numurētām līnijām, kuras šķērso visu apkaimi no dienvidiem uz ziemeļiem. Šī apkaime sastāv no savrupmājām un taisnām ielām, to dienvidos ierobežo Dobeles šoseja.
  11. Miezītes nosaukums ir cēlies no senās Miezītes saimniecības, kuras lauki kādreiz pletās šajā apkaimē. Tās ielas veido no Dobeles šosejas atzarojušies ceļi. Ziemeļos Miezītei ir Dobeles šoseja, bet dienvidos - Ģintermuiža un Būriņu dārzi, tās galvenā apbūve ir ģimeņu mājas.
  12. Ozolpils ir apkaime Jelgavas ziemeļos, aiz Lielupes un Loka maģistrāles. Ceļi šeit ir taisni un smilšaini, gar kuriem rindojas vecākas un jaunākas ģimenes mājas.
  13. Pogu laukus no pārējās Jelgavas divās pusēs atdala dzelzceļi, trešajā - Svēte. Retas ielas ar retām mājām liek šai romantiskajai apkaimei drīzāk atgādināt laukus, nevis pilsētu.
  14. Prospektu gals ir Jelgavas vizītkarte, vieta ar muzejiem un birojiem, kuru labprāt apskata iebraucēji. Apkaimes mugurkauls ir četri galvenie Jelgavas prospekti, kuri, neskatoties uz XX gadsimta postījumiem, vēl joprojām stiepjas taisni no ziemeļiem uz dienvidiem - Zemgales prospekts, Akadēmijas iela, J. Čakstes bulvāris, Pasta iela.
  15. Rafs atrodas starp Rīgas ielu un Ozolpili. Nosaukums ir nācis no rūpnīcas RAF blokmāju rajona starp Pērnavas ielu un Loka maģistrāli. Tomēr Rafa (apkaimes nosaukums jau sen ir lokāms vārds), platība ir ļoti liela, tās galveno daļu veido Vecā ceļa ielu "baseins". Tā lielākā daļa ir ģimeņu mājas ar dārziem un arī sporta iestādes.
  16. Romas krogs guļ gar Romas ielu starp Lietuvas šoseju un Miera ielu ziemeļos. Šī apkaime pilnībā sastāv no savrupmājām haotiskā ielu tīklā.
  17. Salas Jelgavā ir divas - Pasta sala un Pilssala. Protams, galvenais apskates objekts te ir Jelgavas pils, bet pēdējā laikā arī pārējā apkaime ir pārveidojusies par iecienītu pastaigu un atpūtas vietu.
  18. Sieramuiža ir Jelgavas dienvidaustrumos, un no pārējās Jelgavas to atdala Platone. Kādreiz te bija Sieramuiža ar saviem laukiem, bet tagad mazdārziņi. Ielas šeit lielākoties ir taisnas un kārtīgas.
  19. Vecais gals sākas no Lielās ielas dienvidos un iet līdz Zvejnieku ielai un Satiksmes ielai ziemeļos. Ielu tīkls galvenokārt šeit ir veidojies senos laikos un nav daudz izmainījies līdz mūsdienām.
  20. Vidus Jelgavas Vidu no dienvidiem ieskauj Zirgu iela, Augusta iela un Kungu iela, aiz kurām sākas Jaunais gals, austrumos Mātera iela to atdala no Prospektu gala, ziemeļos aiz Lielās ielas sākas Vecais gals. No šejienes uz dienvidiem izstiepjas Jelgavas garākā iela - Tērvetes iela. Vidus ir Jelgavas sirds, kura parasti paliek noslēpta no svešiniekiem.
  21. Viskaļi atrodas trijstūrī starp Rūpniecības ielu, Lietuvas šoseju un Būriņu dārziem. Viskaļu nosaukums ir cēlies no hercogistes laiku Fiskālās muižas. Šeit savrupmājas mijas ar rūpniecisko apbūvi, bet apkaime tomēr rada ļoti omulīgu un mājīgu iespaidu.[7]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gadā pilsētā bija 56 062 iedzīvotāji.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.
1450ap 1000
1642ap 3000
17579 948
189735 131
191445 700
192528 321
GadsIedz.
193534 099
194330 809
194515 800
195936 270
197967 333
198974 105
GadsIedz.
199770 962
200766 051
201065 106
201263 534
201462 572

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jelgavā 2020. gadā.[9]
Latvieši: 34 496 (61.5%)Krievi: 14 078 (25.1%)Baltkrievi: 2 805 (5.0%)Ukraiņi: 1 321 (2.4%)Poļi: 952 (1.7%)Lietuvieši: 761 (1.4%)Cita un neizvēlēta: 1 649 (2.9%)Circle frame.svg

kopā 56 062

  Latvieši
  Krievi
  Baltkrievi
  Ukraiņi
  Poļi
  Lietuvieši
  Cita un neizvēlēta
Tautība Procenti Iedz. skaits
Latvieši 61,5% 34 496
Krievi 25,1% 14 078
Baltkrievi 5,0% 2805
Ukraiņi 2,4% 1321
Poļi 1,7% 952
Lietuvieši 1,4% 761
Cita un neizvēlēta 2,9% 1649

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavā dzimuši:

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[10]

¹ — sadraudzības līgums apturēts

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ledus skulptūru festivāls

Jelgavā regulāri notiek starptautisks Ledus skulptūru festivāls, Studentu folkfestivāls, Lieldienu pastaiga, Latvijas Stādu dienas, Uzņēmēju dienas, Jelgavas pilsētas svētki, Vasaras saulgrieži Jelgavā, zāļu tirgus, Starptautiskā kaķu izstāde "Jelgavas Kaķis", Sporta diena, Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls, Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki un Piena paku laivu regate, Mācību gada sākums, Metāla svētki, Azemitologa svētki, Rudens gadatirgus "Miķeļdienu gaidot", Latvijas Amatierteātru festivāls "No aktiera nāk joki", Studentu dienas, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības, Gada nogales svētki.

Pilsētā darbojas šādi muzeji: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs, vēstures ekspozīcijas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes muzejs, Rundāles pils muzeja ekspozīcija Jelgavas pilī "Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes", Latvijas dzelzceļa muzeja Jelgavas ekspozīcija, psihiatriskās slimnīcas "Ģintermuiža" muzejs, Ugunsdzēsības ekspozīcija. Bibliotēkas: Jelgavas pilsētas bibliotēka (Akadēmijas ielā 26), Pārlielupes bibliotēka (Loka maģistrāle 17), Miezītes bibliotēka (Dobeles šoseja 100), bērnu bibliotēka "Zinītis" (Lielā iela 15).

Apskatāmi šādi kultūrvēsturiski objekti: Jelgavas pils (Lielā iela 2), Viesnīca "Jelgava" (Lielā iela 6), Akademia Petrina (Akadēmijas iela 10), Jelgavas vecpilsēta, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis (Akadēmijas iela 1), Svētās Annas baznīca (Lielā iela 22a), Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle (Katoļu iela 11), Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle (Raiņa iela 5), Svētā Jāņa baznīca (Jāņa iela 1), Jelgavas baptistu baznīca (Mātera iela 54), Mīlestības aleja (Dobeles šosejas malā), Villa Medem (Uzvaras parka teritorijā), Valdekas pils (Rīgas iela 22), Jelgavas stacija (Stacijas iela 1).

Zaļās teritorijas un parki: Jelgavas pils parks, Stacijas parks, Raiņa parks, Hercoga Jēkaba laukums, Skvērs Mātera ielā, Alunāna parks, Svētbirze, Ozolpils parks, Valdekas parks, Ozolskvērs, Uzvaras parks, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas parks, Lielupes palienes pļavas, Langervaldes mežs, Grēbnera parks, mežs pie RAF dzīvojamā masīva, mežs pie Jelgavas apvedceļa.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavā atrodas vairāki sporta kompleksi: Zemgales Olimpiskais centrs (Kronvalda ielā 24), kurā ietilpst sporta spēļu halle, vieglatlētikas stadions, futbola laukumi, pludmales volejbols, BMX trase, trenažieru zāle, kafejnīca. Sporta un atpūtas komplekss "Zemgale" (Rīgas ielā 11), tajā ietilpst hokeja laukums, slidošana, boulings, tenisa korti, viesnīca, konferenču zāle, pirts ar atpūtas telpu. Jelgavas Tenisa centrs (Lietuvas šosejā 68a) ar tenisa inventāra veikalu un nomu. Jelgavas pilsētas sporta nams (Raiņa ielā 6), ietilpst cīņas sports, grupu sporta spēļu treniņu nodarbības, aerobika. Jelgavas pilsētas sporta halle (Mātera ielā 44a) ar sporta spēļu, trenažieru un aerobikas zālēm. LLU sporta nams (Raiņa ielā 1) ar baseinu studentu sportam. Sporta komplekss "Rullītis" (Akas ceļā 1) tehniskajiem sporta veidiem.

Sporta servisa centrs (Raiņa ielā 6) sporta pasākumu organizēšanai. Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skola (Lapskalna ielā 18b), novirzieni: vieglatlētika, futbols, basketbols, smaiļošana un kanoe airēšana, džudo, šahs. Jelgavas Specializētā peldēšanas skola (Raiņa ielā 1). Jelgavas Ledus sporta skola. Bendija klubs.[11]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  703. lpp.
  4. Konstantīns Karulis, "Latviešu etimoloģijas vārdnīca", Rīga, Avots 2001, šķirklis "pilsēta"
  5. «Pilsētas ģerbonis». Jelgava.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. decembrī. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlī.
  6. Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis
  7. «Jelgavas apkaimes». jelgavas-ielas.lv. Skatīts: 2022-07-14.
  8. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  9. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.
  10. Par Jelgavu. Sadraudzības pilsētas
  11. Bendijs — ātrākā spēle uz ledus[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]