Gustavs I

Gustavs I; Gustav Vasa
	Zviedrijas karalis
	Amatā; 1523. gada 6. jūnijs — 1560. gada 29. septembris
Priekštecis	Kristiāns II
Pēctecis	Ēriks XIV
Dzimšanas dati	1496. gada 12. maijā; Ridboholmas pils, Uplande, Zviedrija
Miršanas dati	1560. gada 29. septembrī (64 gadu vecumā); Trīs Kroņu pils, Stokholma, Zviedrija
Apglabāts	Upsālas katedrāle, Upsāla, Zviedrija
Dinastija	Vāsu dinastija
Tēvs	Ēriks Johansons Vāsa
Māte	Cecīlija Mensdotera Eka
Dzīvesbiedrs(-e)	1. Saksijas-Lauenburgas Katrīna; 2. Margareta Leijonhuvuda; 3. Katrīna Stenboka
Bērni	9, to skaitā -; Ēriks XIV (no 1.); Juhans III (no 2.); Zviedrijas princese Cecīlija (no 2.); Kārlis IX (no 2.)
Reliģija	luterisms (pirms tam - katolisms)

Gustavs I (zviedru: Gustav Vasa; dzimis 1496. gada 12. maijā, miris 1560. gada 29. septembrī) bija Zviedrijas karalis no 1523. gada līdz nāvei 1560. gadā.

No 1521. gada dēvēja sevi par valsts protektoru (Rikshövitsman) un izvirzījās par Zviedrijas līderi pēc Stokholmas asinspirts 1520. gadā, vadīdams zviedrus Zviedrijas neatkarības karā pret Dānijas karali Kristiānu II. Kara rezultātā tika likvidēta Kalmāras ūnija un Zviedrijā augstmaņu demokrātijas vietā nodibināta mantojama monarhija.

Kļuvis par karali, valdīja stingru roku, apspiezdams vairākas sacelšanās (Dālarnā, Vesterjētlandē un Smolandē). No 1527. gada veica luterisma ieviešanu Zviedrijā un katoļu baznīcas mantas konfiskāciju.

1526. gadā nodibināja vienu no vecākajiem pasaules orķestriem — Karalisko galma kapellu (Kungliga Hovkapellet).

Dažkārt vērtēts kā tirāns, tomēr uzskatāms par mūsdienu Zviedrijas pamatlicēju. Pēc leģendas pirmo atbalstu cīņai pret dāņiem Gustavs guva Dālarnā, kad jau bija devies ceļā uz Norvēģiju. Viņu panāca divi sūtņi uz slēpēm, aicinādami vadīt cīņu pret dāņiem. Šī notikuma piemiņai mūsdienās notiek populārās Vasaloppet 90 kilometru slēpošanas sacensības.