Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens

Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens (vācu: Herbert Heinrich von Blanckenhagen; 1892—1985) bija vācbaltu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1892. gada 16. (4.) janvārī Akenstakas (Klingenberg) muižas īpašnieka Ernsta Johana Gottlība fon Blankenhāgena (1860—1917) un viņa sievas Agneses, dzimušas fon Volfas (1867—1917), ģimenē.

Mācījās Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā, tad studēja lauksaimniecību un tieslietas Tērbatas Universitātē, iestājās korporācijā Livonia. Pirmā pasaules kara laikā bija Ungurmuižas pārvaldnieks, 1919. gadā karoja landesvēra 3. jātnieku eskadronā. Pēc kara beigām kā pārvaldnieks darbojās Šķēdes, Gatartas un Vibrokas muižās.

1939. gada vācbaltiešu izceļošanas laikā pārcēlās uz okupēto Polijas daļu, dienēja Vērmahtā, pēc ievainojuma frontē strādāja par tulku un krievu valodas skolotāju Hāgenovas ģimnāzijā.

Pēc kara no 1947. gada dzīvoja Augšbavārijā, vēlāk Minhenē. Mūža nogalē 1966. gadā publicēja atmiņu grāmatu par studiju laiku Tērbatā, 1905. gada muižu dedzināšanu, Pirmo pasaules karu, vācbaltiešu ieguldījumu Latvijas Brīvības cīņās un politiskajām pārmaiņām tā laika Latvijā un daļā Igaunijas no vācbaltiešu skatpunkta. Šī grāmata, tāpat kā Blankenhāgenu dzimtai nodotais manuskripts par bērnības atmiņām Akenstakas muižā un skolas gadiem Rīgā, tika tulkoti no vācu valodas un izdoti Latvijā 2018. un 2020. gadā.

Miris 1985. gada 3. novembrī Minhenē.

Darbi

• "Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga—Rīga. 1892—1913"
• Am Rande der Weltgeschichte. Erinnerungen aus Alt-Livland ; 1913 — 1923. Goettingen: Vandenhoeck und Ruprecht, 1966. 363 Seiten
  • “Pasaules vēstures malā. Atmiņas no vecās Vidzemes 1913—1923”,