Hāpsalu
| Hāpsalu | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Haapsalu | |||
 | |||
| |||
  Hāpsalu | |||
| Koordinātas: 58°57′N 23°32′E / 58.950°N 23.533°EKoordinātas: 58°57′N 23°32′E / 58.950°N 23.533°E | |||
| Valsts |
 Igaunija | ||
| Apriņkis | Lēnes apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1294. gads | ||
| Citi nosaukumi | Hapsal - vācu un zviedru | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 10,59 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
| • kopā | 9 812 | ||
| • blīvums | 939,2/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa | www.haapsalu.ee | ||
 Hāpsalu Vikikrātuvē | |||
Hāpsalu (igauņu: Haapsalu), arī Hāpsala,[2][3] ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs. Gandrīz 300 gadus bijusi Sāmsalas-Vīkas bīskapijas galvaspilsēta, pēc tam jūras peldvieta un dūņu dziedniecības kūrorts. Mūzikas festivālu norises vieta. Mūsdienās Hāpsalu iedzīvotāju skaits noslīdējis nedaudz zem 10 000 (9946 iedzīvotāji 2017. gadā).
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1279. līdz 1561. gadam Hāpsalas pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas galvaspilsēta. Pēc tam, kad bīskapa rezidence tika pārcelta uz Kuresāri Sāmsalā, pilsēta zaudēja savu politisko un militāro nozīmi.
Jaunu impulsu Hāpsalu attīstībai 1825. gadā piešķīra kūrorta dibināšana ar jūras peldētavām un dūņu dziednīcām, kuru vasaras laikā regulāri apmeklēja arī Krievijas imperatora ģimenes locekļi. Hāpsalu vasarnīcā Pēteris Čaikovskis esot uzrakstījis savu 6. simfoniju. 1898. gadā uzcelta pilsētas kūrzāle. Kūrorta apmeklētāju vajadzībām 1907. gadā uzbūvēja dzelzceļa līniju uz Tallinu ar tālāku savienojumu uz Pēterburgu. 2004. gadā sliedes demontētas, bet izcili greznā dzelzceļa stacijas ēka ir saglabājusies, tur ierīkots muzejs.
Līdz 1944. gadam Hāpsalu bija Igaunijas zviedru kopienas centrs, pilsētā darbojas zviedru kopienas muzejs.
Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Hāpsalas pils ansamblis ar doma baznīcu, kuras logā augusta pilnmēness naktīs spokojoties "Baltā dāma"
- Promenāde (Promenaad)
- Kūrzāle (Kuursaal)
- Frīdriha Šillera piemineklis (1813)
- jūgendstila villas
- dzelzceļa stacija (1907) ar muzeju un vēsturiskām lokomotīvēm un vagoniem
Hāpsalu dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Frīdrihs fon Lēvis of Menārs (Friedrich von Löwis of Menar), Vidzemes landmaršals, Krievijas armijas ģenerālis (1767—1824)
- Ferdinands Vīdemans (Ferdinand Wiedemann), vācbaltiešu valodnieks (1805—1887)
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0282U; Q59640277; pārbaudes datums: 22 jūlijs 2023.
- ↑ visitestonia.com
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 251. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hāpsalu.
 | Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
|