Pāriet uz saturu

Irānas nacionālsociālistiskā strādnieku partija

Vikipēdijas lapa
Irānas nacionālsociālistiskā strādnieku partija
حزب سوسیالیست ملی کارگران ایران
Dibinātājs Davuds Monšizadehs
Dibināta Aprīlis 1940
Biedri 600 cilvēki
(1952)[1]
Ideoloģija
Politiskā pozīcija galēji labēja[1]

Irānas nacionālsociālistiskā strādnieku partija (persiešu: حزب سوسیالیست ملی کارگران ایران), labāk pazīstama ar tās saīsinājumu SUMKA (persiešu: سومکا), ir nacionālsociālistiska[3] partija Irānā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas sanāksmju nams Teherānā; Tiek saukts par "Melno māju"

Partiju nodibināja 1940. gadā Davuds Monšizadehs,[4] un tai bija neliela atbalsta bāze Irānas universitātēs. Mohammada Rezā Pehlevī kritiķi apgalvo, ka viņš savulaik piešķīris partijai tiešu finansējumu.[5]

Attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monšizadehs izveidoja partiju 1952. gadā kopā ar Mortezu Kosariansu.[6] Monšizadehs dzīvoja Vācijā kopš 1937. gada un bija bijušais SS biedrs, kurš cīnījās un tika ievainots Berlīnes kaujā. Kosarianss arī bija bijušais SS virsnieks, kurš piedalījās operācijas Barbarossa plānošanā un pēc tam cīnījās Kijivas un Staļingradas kaujās, kur tika ievainots. Monšizadehs bija arī Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātes profesors, un viņu dziļi ietekmēja Hosē Ortegas i Gasetas filozofija. Partija uz īsu brīdi piesaistīja jauno nacionālistu atbalstu Irānā.[5] Partija adoptēja svastiku un kā daļu no formas tērpa pieņēma melno kreklu.[5][7]

Partija stingri iebilda pret Mohammada Mosadeka varu savā īsajā ietekmes periodā, un bija viņam opozīcijā. 1953. gadā partija bija daļa no lielas Zahedi atbalstītāju grupas, kas devās uz Mohamada Rezā Pahlavī pili, pieprasot Mosadeku gāzt.[8] Partija tika saistīta ar vardarbību ielās pret Mosadeku un Tudehas partijas atbalstītājiem.

Mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacisma aizstāvji turpina pastāvēt Irānā un aktīvi darbojas galvenokārt internetā.[9] 2010. gadā tika ziņots, ka viņi ir neliela, taču lēnām pieaugoša irānas jauniešu daļa.[10]

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzbrukuma grupa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijai bija "uzbrukuma grupa" (guruhe hamle), kuras lielums ir aptuveni 100 cilvēku apmērā, un kura atklāti uzbruka Irānas komunistiskās partijas biedriem un Padomju kultūras centram un Ungārijas tirdzniecības birojam Teherānā. Pulkvedis Fatehs, atvaļināts Irānas impērijas gaisa spēku virsnieks, bija atbildīgs par vienības apmācību.

Finanšu avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pulkvedis Fatehs bija oficiālais partijas patrons. Pēc 1953. gada Irānas apvērsuma partija no policijas un citām drošības iestādēm saņēma ikmēneša stipendiju 2500 Irānas riālu apmērā. 1958. gadā Monšizade no SAVAK saņēma 7000 ASV dolāru, lai dotos uz ASV. Partiju, iespējams, finansēja arī Irānā esošās ārvalstu vēstniecības. 1952. gada aprīlī Irānas policija ziņoja, ka Monšizadehs cenšas nodibināt attiecības ar Lielbritānijas vēstniecību, lai saņemtu finansiālu atbalstu. Partiju, iespējams, finansēja arī Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) starpniecību.[11]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partiju nodaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Ali Rahnema. Behind the 1953 Coup in Iran: Thugs, Turncoats, Soldiers, and Spooks. Cambridge University Press, 2014. gada 24. novembris. 54–57. lpp. ISBN 978-1107076068.
  2. Hossein Bashiriyeh. The State and Revolution in Iran (RLE Iran D). Taylor & Francis, 2012. gada 27. aprīlis. 14. lpp. ISBN 9781136820892.
  3. Hamid Dabashi. Persophilia: Persian Culture on the Global Scene. Harvard University Press, 2015. 106. lpp. ISBN 9780674504691.
  4. Leonard Binder, Iran: Political Development in a Changing Society, University of California Press, 1962, p. 217
  5. 5,0 5,1 5,2 Hussein Fardust, The Rise and Fall of the Pahlavi Dynasty: Memoirs of Former General Hussein, p. 62
  6. Davud Monshizadeh. Fight With Evil Series One: Principles of the Second Office Eagle.
  7. Homa Katouzian, Musaddiq and the Struggle for Power in Iran, I.B. Tauris, 1990, p. 89
  8. Mark J. Gasiorowski, 'The 1953 Coup D'etat in Iran', International Journal of Middle East Studies, Vol. 19, No. 3.
  9. Maryam Sinaiee (24 November 2010), "Iranian ministry denies authorising neo-Nazi website", The National. Atjaunināts: 5 October 2017
  10. Lorena Galliot (18 November 2010), "Who's behind the 'Association of Iranian Nazis'", France 24. Atjaunināts: 5 October 2017
  11. Mark J. Gasiorowski. Mohammad Mosaddeq and the 1953 Coup in Iran. Syracuse, NY : Syracuse University Press, 2004. 233. lpp. ISBN 978-0-8156-3017-3.