Hercs Franks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hercs Franks
Hercs Franks
Hercs Franks 2010. gadā
Dzimis 1926. gada 17. janvārī
Valsts karogs: Latvija Ludza, Latvija
Miris 2013. gada 3. martā (87 gadu vecumā)
Valsts karogs: Izraēla Jeruzaleme, Izraēla
Nodarbošanās

Hercs Hercels Franks (dzimis 1926. gada 17. janvārī, miris 2013. gada 3. martā) bija Latvijas un Izraēlas žurnālists, kinorežisors un scenārists, viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas radītājiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hercs Franks dzimis 1926. gada 17. janvārī Ludzā ebreju ģimenē. 1947. gadā beidza Sverdlovskas Vissavienības juridisko institūtu neklātienē un sāka strādāt kā lektors, žurnālists un reklāmas speciālists. 1955. gadā atgriezies Rīgā, kur darbojies žurnālistikā laikrakstos "Padomju Jaunatne" un "Rīgas Balss".

1959. gadā sāka strādāt Rīgas kinostudijas fotocehā, divus gadus vēlāk viņa scenāriju Vissavienības Valsts Kino institūta diplomdarbam filmai "Baltie zvani" izvēlējās režisors Ivars Kraulītis. Ar šo filmu, kuru vēlāk, 1990. gados Francijas Klermonferānas festivālā kinokritiķi iekļāva pasaules visu laiku labāko simts īsfilmu sarakstā, sākās Franka ka scenārista karjera. Turpināja rakstīt scenārijus citām filmām, to skaitā režisora Aivara Freimaņa pilnmetrāžas filmai "Gada reportāža" (1965), par kuru kopā ar Imantu Ziedoni ieguva LPSR Valsts prēmiju. 1965. gadā debitēja kā režisors televīzijas filmā "Sāļā maize" un turpmāk veidoja vairākus desmitus filmu ar savu scenāriju.

Atmodas kustības laikā 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[1] 1992. gada 2. jūnijā pārcēlās uz dzīvi Jeruzalemi Izraēlā, kur turpināja darboties dokumentālā kino jomā, vienlaicīgi uzturoties un strādājot arī Latvijā.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1975. gadā Frankam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. Saņēmis vairākas balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā – Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps (2001), festivālos Telavivā (2003), Taivānā (2004), Krievijas festivālos "Rossija" Jekaterinburgā (2006) un "Flahertiana" Permā (2006).[2] Ludzas novada Goda pilsonis (2012).[3]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Publicējis divas grāmatas un vairāk nekā 150 rakstu Latvijas un ārvalstu preses izdevumos.

  • "Ptolemeja karte. Kinodokumentālista piezīmes" (1975)
  • "Uz sliekšņa atskaties" (2009)

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
  2. Mūžībā aizgājis kinorežisors Hercs Franks www.diena.lv
  3. Apbalvojums Hercam Frankam www.embassies.gov.il
  4. 4,0 4,1 Latvijas Kultūras kanona kino www.kulturaskanons.lv
  5. Filma

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]