Jānis Vēvers

Vikipēdijas lapa
Jānis Vēvers
Latvijas PSR Ministru padomes
Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs
Amatā
1954. gada 1. aprīlī — 1963. gada 29. janvārī
Premjerministrs Vilis Lācis
Jānis Peive
Vitālijs Rubenis
Priekštecis amatvieta izveidota
Pēctecis Longins Avdjukevičs

Dzimšanas dati 1899. gadā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Kocēnu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miršanas dati 1978. gada 28. oktobrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija PSKP

|- |

Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālmajors (1956)
Dienesta laiks 1919—1963
Valsts Valsts karogs: Krievija KSFPR
Valsts karogs: Latvija LSPR
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra Sarkanā armija
VPPAVPPIeTKVDMVDK
Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš
Otrais pasaules karš

Jānis Vēvers (1899—1978) bija latviešu izcelsmes padomju valsts drošības iestāžu darbinieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzima 1899. gadā Kocēnu pagastā zemnieka ģimenē.[1] 1915. gadā pabeidza četrgadīgo skolu Valmierā, no 1915. gada jūnija strādāja par pārrakstītāju Kocēnu pagasta valdē, no 1916. gada jūlija — par lietvedi zemnieku lietu komisāra kancelejā Valmierā, no 1917. gada februāra — par pārrakstītāju Kroņa (finanšu) palātā Jurjevā, no 1918. gada jūnija — par rakstveža palīgu Kocēnu pagasta valdē, no novembra — par Kocēnu pagasta padomes sekretāru.

No 1919. gada aprīļa dienēja Sarkanajā armijā, bija sardzes rotas kareivis Valmierā, no 1919. gada jūnijam līdz 1920. gada februārim — apriņķa kara komisariāta lietvedis Viļānos, no 1920. gada aprīļa — apriņķa kara komisariāta kasieris Jeņisejskā, no 1921. gada jūlija — 5. armijas pārtikas apgādes pārvaldes lietvedis Krasnojarskā.

Kopš 1922. gada jūlija dienēja drošības iestādēs:

  • Valsts politiskās pārvaldes (VPP) Jeņisejas guberņas nodaļas Ekonomiskās nodaļas pilnvarotā palīgs, pēc tam vecākais pilnvarotais un priekšnieks;
  • VPP Omskas apriņķa nodaļas Ekonomiskās nodaļas pr-ks (IX 1925 — X 1928);
  • VPP Kanskas apriņķa nodaļas pr-ks (X 1928 — VIII 1930);
  • AVPP Pilnvarotās pārstāvniecības Ekonomiskās nodaļas pr-ks, pēc tam Speciālo nometinājumu nodaļas pr-ks (IX 1930 — IX 1931);
  • AVPP Ziemeļkaukāza novada Pilnvarotās pārstāvniecības Slepeni politiskās nodaļas pr-ka vietnieks (no XI 1931);
  • VPP Čečenu apgabala pr-ka vietnieks (XII 1932 — XII 1933);
  • VPP Ziemeļu apgabala, pēc tam Ziemeļdonas apriņķa nodaļas pr-ks (no I 1934);
  • Iekšlietu Tautas komisariāta (IeTK) operatīvā sektora pr-ks, Saļska (no VII 1934);
  • Tatārijas APSR IeTK Valsts drošības pārvaldes Slepeni politiskās nodaļas pr-ks (III 1935 — VIII 1937);
  • IeTK Amūras dzelzceļa Ceļu un transporta nodaļas pr-ks (IX 1937 — XI 1938);
  • IeTK Sibīrijas Labošanas darbu nometņu pārvaldes (LDNP) Kadru (personāla) nodaļas pr-ks (no XI 1938), pēc tam 2. nodaļas pr-ks (no V 1939), Mariinska;
  • IeTK Sibīrijas LDNP Krivoščokovas nodaļas pr-ks, Novosibirska (no VII 1940);
  • IeTK Latvijas dzelzceļa Ceļu un transporta nodaļas pr-ka vietnieks (no XII 1940);
  • Valsts drošības TK izmeklēšanas daļas pr-ks (no III 1941);
  • LPSR IeTK izmeklēšanas grupas pr-ks (no VII 1941);
  • PSRS IeTK 4. pārvaldes (diversijas pretinieka aizmugurē) 2. nodaļas (Baltkrievijas PSR un Baltija) 6. apakšnodaļas (Latvijas PSR) vecākais operatīvi pilnvarotais (no II 1942);
  • PSRS IeTK 4. pārvaldes 1. nodaļas 4. apakšnodaļas vecākais operatīvi pilnvarotais (no VI 1942);
  • PSRS VDTK 4. pārvaldes 2. nodaļas 4. apakšnodaļas pr-ka vietnieks (V—XI 1943);
  • PSRS VDTK LPSR operatīvās grupas pr-ka vietnieks kadru jomā, kadru grupas pr-ks (XI 1943 — VII 1944);
  • LPSR Valsts drošības Tautas komisāra (ministra) vietnieks (VII 1944 — V 1952);
  • LPSR Valsts drošības ministrijas Rīgas apgabala pārvaldes pr-ks (V 1952 — III 1953);
  • LPSR Iekšlietu ministrijas Rīgas apgabala pārvaldes pr-ks (III—V 1953);
  • LPSR iekšlietu ministra vietnieks (V 1953 — IV 1954);
  • LPSR MP Valsts drošības komitejas pr-js (IV 1954 — I 1963).

Pensijā kopš 1963. gada marta.[2] Nomira 1978. gadā Rīgā.

Dienesta pakāpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • valsts drošības kapteinis (1936)
  • valsts drošības apakšpulkvedis (II 1943)
  • valsts drošības pulkvedis (XII 1943)
  • pulkvedis (1945)
  • valsts drošības pulkvedis (1952)
  • pulkvedis (1955)
  • ģenerālmajors (1956)[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1964. gadā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu atcelts J. Vēvera apbalvojums ar Sarkanā Karoga ordeni 1949. gada augustā, kurš piešķirts par izsūtīšanu no Baltijas, Moldāvijas un Kaukāza Melnās jūras piekrastes.[3]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sieva — Serafima, čekiste.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Дело № 8108». LVA, PA-54. f., 1. apr., 1831. l.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Веверс Ян Янович». История отечественных спецслужб и правоохранительных органов.
  3. «Веверс Ян Янович (Vēvers Jānis)». Справочник по истории Коммунистической партии и Советского Союза 1898 - 1991.