Jānis Vēvers

Jānis Vēvers
	Latvijas PSR Ministru padomes; Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs
	Amatā; 1954. gada 1. aprīlī — 1963. gada 29. janvārī
Premjerministrs	Vilis Lācis; Jānis Peive; Vitālijs Rubenis
Priekštecis	amatvieta izveidota
Pēctecis	Longins Avdjukevičs
Dzimšanas dati	1899. gadā; Kocēnu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miršanas dati	1978. gada 28. oktobrī; Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija	PSKP
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	ģenerālmajors (1956)
Dienesta laiks	1919—1963
Valsts	KSFPR; LSPR; PSRS
Struktūra	Sarkanā armija; VPP—AVPP—IeTK—VDM—VDK
Kaujas darbība	Krievijas pilsoņu karš; Otrais pasaules karš

Jānis Vēvers (1899—1978) bija latviešu izcelsmes padomju valsts drošības iestāžu darbinieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzima 1899. gadā Kocēnu pagastā zemnieka ģimenē.^[1] 1915. gadā pabeidza četrgadīgo skolu Valmierā, no 1915. gada jūnija strādāja par pārrakstītāju Kocēnu pagasta valdē, no 1916. gada jūlija — par lietvedi zemnieku lietu komisāra kancelejā Valmierā, no 1917. gada februāra — par pārrakstītāju Kroņa (finanšu) palātā Jurjevā, no 1918. gada jūnija — par rakstveža palīgu Kocēnu pagasta valdē, no novembra — par Kocēnu pagasta padomes sekretāru.

No 1919. gada aprīļa dienēja Sarkanajā armijā, bija sardzes rotas kareivis Valmierā, no 1919. gada jūnijam līdz 1920. gada februārim — apriņķa kara komisariāta lietvedis Viļānos, no 1920. gada aprīļa — apriņķa kara komisariāta kasieris Jeņisejskā, no 1921. gada jūlija — 5. armijas pārtikas apgādes pārvaldes lietvedis Krasnojarskā.

Kopš 1922. gada jūlija dienēja drošības iestādēs:

Valsts politiskās pārvaldes (VPP) Jeņisejas guberņas nodaļas Ekonomiskās nodaļas pilnvarotā palīgs, pēc tam vecākais pilnvarotais un priekšnieks;
VPP Omskas apriņķa nodaļas Ekonomiskās nodaļas pr-ks (IX 1925 — X 1928);
VPP Kanskas apriņķa nodaļas pr-ks (X 1928 — VIII 1930);
AVPP Pilnvarotās pārstāvniecības Ekonomiskās nodaļas pr-ks, pēc tam Speciālo nometinājumu nodaļas pr-ks (IX 1930 — IX 1931);
AVPP Ziemeļkaukāza novada Pilnvarotās pārstāvniecības Slepeni politiskās nodaļas pr-ka vietnieks (no XI 1931);
VPP Čečenu apgabala pr-ka vietnieks (XII 1932 — XII 1933);
VPP Ziemeļu apgabala, pēc tam Ziemeļdonas apriņķa nodaļas pr-ks (no I 1934);
Iekšlietu Tautas komisariāta (IeTK) operatīvā sektora pr-ks, Saļska (no VII 1934);
Tatārijas APSR IeTK Valsts drošības pārvaldes Slepeni politiskās nodaļas pr-ks (III 1935 — VIII 1937);
IeTK Amūras dzelzceļa Ceļu un transporta nodaļas pr-ks (IX 1937 — XI 1938);
IeTK Sibīrijas Labošanas darbu nometņu pārvaldes (LDNP) Kadru (personāla) nodaļas pr-ks (no XI 1938), pēc tam 2. nodaļas pr-ks (no V 1939), Mariinska;
IeTK Sibīrijas LDNP Krivoščokovas nodaļas pr-ks, Novosibirska (no VII 1940);
IeTK Latvijas dzelzceļa Ceļu un transporta nodaļas pr-ka vietnieks (no XII 1940);
Valsts drošības TK izmeklēšanas daļas pr-ks (no III 1941);
LPSR IeTK izmeklēšanas grupas pr-ks (no VII 1941);
PSRS IeTK 4. pārvaldes (diversijas pretinieka aizmugurē) 2. nodaļas (Baltkrievijas PSR un Baltija) 6. apakšnodaļas (Latvijas PSR) vecākais operatīvi pilnvarotais (no II 1942);
PSRS IeTK 4. pārvaldes 1. nodaļas 4. apakšnodaļas vecākais operatīvi pilnvarotais (no VI 1942);
PSRS VDTK 4. pārvaldes 2. nodaļas 4. apakšnodaļas pr-ka vietnieks (V—XI 1943);
PSRS VDTK LPSR operatīvās grupas pr-ka vietnieks kadru jomā, kadru grupas pr-ks (XI 1943 — VII 1944);
LPSR Valsts drošības Tautas komisāra (ministra) vietnieks (VII 1944 — V 1952);
LPSR Valsts drošības ministrijas Rīgas apgabala pārvaldes pr-ks (V 1952 — III 1953);
LPSR Iekšlietu ministrijas Rīgas apgabala pārvaldes pr-ks (III—V 1953);
LPSR iekšlietu ministra vietnieks (V 1953 — IV 1954);
LPSR MP Valsts drošības komitejas pr-js (IV 1954 — I 1963).

Pensijā kopš 1963. gada marta.^[2] Nomira 1978. gadā Rīgā.

Dienesta pakāpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

valsts drošības kapteinis (1936)
valsts drošības apakšpulkvedis (II 1943)
valsts drošības pulkvedis (XII 1943)
pulkvedis (1945)
valsts drošības pulkvedis (1952)
pulkvedis (1955)
ģenerālmajors (1956)^[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"VĀK—AVPP goda darbinieks (V)" (X 1930)
3 Sarkanā Karoga ordeņi (XI 1944, VII 1949, VIII 1949)
Ļeņina ordenis (II 1945)
1. (V 1945) un 2. pakāpes (V 1946) Tēvijas Kara ordenis
Darba Sarkanā Karoga ordenis (VII 1950)
"Valsts drošības goda darbinieks" (XII 1957)
ordenis "Goda Zīme" (X 1967)^[2]

1964. gadā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu atcelts J. Vēvera apbalvojums ar Sarkanā Karoga ordeni 1949. gada augustā, kurš piešķirts par izsūtīšanu no Baltijas, Moldāvijas un Kaukāza Melnās jūras piekrastes.^[3]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sieva — Serafima, čekiste.^[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 «Дело № 8108». LVA, PA-54. f., 1. apr., 1831. l.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Веверс Ян Янович». История отечественных спецслужб и правоохранительных органов.
↑ «Веверс Ян Янович (Vēvers Jānis)». Справочник по истории Коммунистической партии и Советского Союза 1898 - 1991.

[:1-1] 1,0 ^1,1 «Дело № 8108». LVA, PA-54. f., 1. apr., 1831. l.

[:0-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Веверс Ян Янович». История отечественных спецслужб и правоохранительных органов.

[3] «Веверс Ян Янович (Vēvers Jānis)». Справочник по истории Коммунистической партии и Советского Союза 1898 - 1991.

[1]

[2]

[3]