Krasnojarskas novads

Krasnojarskas novads
Красноярский край
—  novads  —
Jeņiseja pie Divnogorskas Jeņiseja pie Divnogorskas
Karogs Ģerbonis
Novietojums Krievijā
Oficiālā valoda	krievu valoda kabardiešu valoda karačaju un balkāru valoda
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Sibīrijas federālais apgabals
Dibināts	1921
Centrs	Krasnojarska
Administratīvais iedalījums	60 13 novada pilsētas Ačinska Bogotola Borodina Divnogorska Jeņisejska Kanska Krasnojarska Ļesosibirska Minusinska Nazarova Noriļska Sosnovoborska Šaripova 3 slēgtās pilsētas Žeļeznogorska Zeļenogorska Solņečnija 41 rajons Abanas rajons Ačinskas rajons Balahtas rajons Berjozovkas rajons Biriļusu rajons Bogotolas rajons Bogučanu rajons Boļšaja Murtas rajons Boļšojulujas rajons Dzeržinskas rajons Jemeļjanovas rajons Jeņisejskas rajons Jermakovskas rajons Idrinskas rajons Ilanskas rajons Irbejskas rajons Kazačinskas rajons Kanskas rajons Karatuzskas rajons Kežmas rajons Kozuļkas rajons Krasnoturanskas rajons Kuraginas rajons Manas rajons Minusinskas rajons Motiginas rajons Nazarovas rajons Ņižņijingašas rajons Novosjolovas rajons Partizanskas rajons Ribnojes rajons
Platība
- Kopā	2 366 797 km²
Iedzīvotāji (2023)
- Kopā	2 845 545
- Blīvums	1,2/km²
- Etniskais sastāvs	krievi (91,3 %) ukraiņi (1,4 %) tatāri (1,3 %)
ISO 3166-2	RU-KYA
Mājaslapa: krskstate.ru
Krasnojarskas novads Vikikrātuvē

Krasnojarskas novads (krievu: Красноярский край) ir viens no Krievijas Federācijas novadiem Sibīrijas federālajā apgabalā. Tas robežojas ar Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomo apvidu un Hantu-mansu autonomo apvidu, Tomskas un Kemerovas apgabaliem rietumos, Hakasiju dienvidrietumos, Tivas Republiku dienvidos, Irkutskas apgabalu dienvidaustrumos, Sahas Republiku austrumos un Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos.

Vēsture

Krasnojarskas novada pirmiedzīvotāji ir paleosibīrijas valodās runājošas tautas, kuru pēcteči keti vēl arvien mīt Turuhanskas apkārtnē Jeņisejas lejtecē. Savukārt dienvidu daļu vairākkārt pakļāvušas dažādas stepju klejotāju tautas. Pie Ačinskas atrastas Andronovas kultūras paliekas, kas bija bronzas laikmeta (2. gadu tūkstoša vidus p.m.ē.) arheoloģiskā kultūra. Līdz 2. gadsimtam m.ē. to apdzīvoja huņņu ciltis, vēlāk ieceļoja tungusu-mandžūru un tjurku valodās runājoši iedzīvotāji. 13. gadsimtā novada dienvidu daļu pakļāva Mongoļu impērija. Pēc Sibīrijas hanistes sagraušanas 16. gadsimtā novadu sāka kolonizēt Krievijas cariste.

Pētera I reformu laikā 1724. gadā Sibīrijas guberņas sastāvā izveidoja Jeņisejas provinci, kuru 1764. gadā iekļāva jaundibinātās Irkutskas guberņas, bet 1797. gadā Toboļskas, 1804. gadā Sibīrijas ģenerālgubernatūras Tomskas guberņas sastāvā. Kopš 1822. gadā jaundibinātās Austrumsibīrijas ģenerālguberņas sastāvā izveidoja Jeņisejas guberņu. 1925. gadā izveidoja Sibīrijas novadu, kuru 1930. gadā sadalīja Rietumsibīrijas un Austrumsibīrijas novados. 1934. gadā izveidoja Krasnojarskas novadu, kam vēlāk pievienoja arī Taimiras un Evenku autonomo apvidu. Līdz 1991. gadam novada sastāvā ietilpa Hakasu Autonomais apgabals. 2007. gadā Evenku un Taimiras apgabalus iekļāva novada sastāvā.

Latviešu kolonijas

Mūsdienu Krasnojarskas novada teritorijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tika izveidotas vairākas latviešu kolonijas, no kurām lielākās bija Lejas Bulāna, Suhonoja un Kamenska. Kolonijās apmetās kā bijušie katordznieki un izsūtītie, tā arī cilvēki, kas dzimteni bija pametuši brīvprātīgi cerībā Sibīrijā tikt pie lielākas turības.

Krasnojarskā darbojas Sibīrijas latviešu biedrība "Dzintars".

Pilsētas

Vieta	Pilsēta	Iedz. skaits
1	Krasnojarska	1 196 913 (2023)
2	Noriļska	206 400
3	Ačinska	110 800
4	Kanska	99 000
5	Žeļeznogorska	93 700
6	Zeļenogorska	68 500
7	Minusinska	66 800
8	Ļesosibirska	64 200
9	Nazarovo	53 600
10	Šaripovo	38 500
11	Divnogorska	31 000
12	Sosnovoborska	30 100
13	Dudinka	24 400
14	Bogotola	22 000
15	Berjozovka	21 000
16	Jeņisejska	19 100
17	Borodino	18 800
18	Šušenskoje	18 600
19	Ilanskija	16 300
20	Užura	15 900

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krasnojarskas novads.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)