Pāriet uz saturu

Jānis Zuzāns

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Jānis Zuzāns
Personīgā informācija
Dzimis 1957. gada 16. septembrī (67 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis

Jānis Zuzāns (dzimis 1957. gada 16. septembrī) ir latviešu uzņēmējs, azartspēļu zāļu ķēdes "Alfor grupa" īpašnieks, mākslas kolekcionārs un mecenāts.[1][2] 2021. gadā ierindots kā 6. bagātākais cilvēks Latvijā.[3]

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1957. gadā. Pēc karadienesta jūras kara flotē (1976—1979) strādāja par kuģa elektromehāniķi (1979—1982), tad par elektriķi LZA Neorganiskās ķīmijas institūtā (1982—1988). 1986. gadā apprecējās ar juristi Dinu Zuzāni.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā J. Zuzāns kļuva par "Kazino Latvija" direktoru, 1994. gadā izveidoja SIA "J UN M.CO",[4] 1997. gadā — SIA "Admirāļu klubs",[5] 1999. gadā — SIA "Foroms", 2000. gadā — SIA "Alfor".[6] Šie uzņēmumi vēlāk tika apvienoti "Alfor" grupā, kas ir lielākā azartspēļu nozares Latvijā tirgus dalībniece.

2021. gadā izšķīrās ar Dinu Zuzāni,[7] kura pēkšņi mira savā Ķīpsalas mājā 2022. gada 30. septembrī.[8] Pāris nedēļas vēlāk, 2022. gada oktobrī, medijos nonāca ziņa, ka Jānis Zuzāns ir saderinājies ar dzīvesbiedri Ilzi.[9]

Uzņēmējdarbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Zuzāns ir patiesais labuma guvējs SIA "FVR Invest".[10] SIA "FVR Invest" ir vai ir bijusi holdinga kompānija:

  • 2010. gadā reģistrētajam būvniecības uzņēmumam SIA "Urban".[11] SIA "Urban" reorganizēta 2019. gadā, to pievienojot SIA "Foroms". Uzņēmums saistīts ar Gundaram Krievam piederošo SIA "Delta Urban";[12]
  • 1999. gadā reģistrētajam uzņēmumam SIA "Foroms",[13] kas savukārt ir dibinātājs "Alfor" grupai. SIA "Foroms" aktīvu apjoms 2021. gadā bija 22,9 miljoni eiro, neto peļņa — 4,8 miljoni eiro, veidojot aktīvu peļņas maržu — 20,9%.[13]

Kapitāls un ieguldījumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada medija Pietiek.com izveidotajā 100 pandēmijas gada miljonāru sarakstā J. Zuzāns tika ierindots kā 6. bagātākais cilvēks Latvijā. Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem azartspēļu biznesam[14] viņš spēja palielināt savu kapitālu par 4 miljoniem eiro un līdz ar to pakāpties augšup miljonāru sarakstā.[3]

Pats J. Zuzāns intervijā portālam Delfi.lv lēsa, ka dzīves laikā ir nopelnījis ap 60-70 miljoniem eiro, taču nespēja atminēties, kā radušies līdzekļi 90 miljonu eiro vērtam aizdevumam jau 2009. gadā. J. Zuzāns intervijā norādīja, ka darījums bijis pilnīgi legāls un kārtots ar auditorkompāniju palīdzību.[15] J. Zuzānam piederošajiem uzņēmumiem jau kopš tā sākumiem ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar auditorkompāniju SIA "Sindiks"[16] (reģistrēta 1995. gadā), kuras patiesais labuma guvējs ir Silvija Gulbe (vienlaikus arī SIA "Grant Thornton" valdes locekle).

Jānim Zuzānam pieder Elizabetes ielas ēkas dzīvokļi, mājas Ķīpsalā un Ainažos, vērtīgas gleznu kolekcijas, kā arī Ogres Tautas nams,[17] 2020. gadā dibinātais privātais mākslas centrs Zuzeum.[18] 2021. gadā Jānis Zuzāns arī iegādājies divus Latvijas mākslinieka KIWIE darbus NFT formātā.[19]

Dalība uzņēmumos 2021.-2022. gadā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gadā J. Zuzāns bija īpašnieks vai līdzīpašnieks sekojošos uzņēmumos:

Valsts Uzņēmums Reģistrētā darbības joma J. Zuzāna akciju daļas Citi uzņēmuma līdzīpašnieki Uzņēmuma meitassabiedrības
Latvija “SIA Neputns” Grāmatu izdevniecība Pastarpināti caur SIA Marijas 15 — 55% (2013. gads — ...) SIA Marijas 15; Laima Slava; Elgita Bertiņa “Dizaina studija”; “Fotokvartāls”; “Studija”
“SIA Marijas 15” Nekustamie īpašumi 100% (2021. gads — ...) - “SIA Galerija 21”; “SIA Neputns”
“SIA Zuzeum” Nekustamie īpašumi 100% (2021. gads — ...) - “SIA SAN”
“SIA Proviso” Juridiskās darbības 100% (2005. gads — ...) - -
“SIA Energy LV” Nekustamie īpasumi 100% (2006. gads — ...) - Pastarpināti — SIA Energy Expert
“SIA Coneq Labs” Datorprogrammēšana 20% (2016. gads — ...) Normunds Bergs; Ivars Klagišs; Āris Liepiņš;

Vilnis Rozentāls; Viesturs Sosārs; Leontīna Amerika; Aldis Bergmanis; Dāvids Spunde; Jurģis Zalāns

-
“SIA Arterritory” Mākslas palīgdarbības 50% (2021. gads — ...) Daiga Rudzāte; Una Meistere -
“SIA FVR Invest” Finanšu pakalpojumi 100% (2009. gads — ...) - SIA Foroms
“SIA Foroms” Finanšu pakalpojumi Pastarpināti caur “SIA FVR Invest” — 100% (2013. gads — ...) - SIA Admirāļu klubs, SIA Alfor
“SIA Valorum” Nekustamie īpašumi 100% (2013. gads — ...) - -
“SIA Finkon” Uzņēmējdarbības konsultācijas 100% (2016. gads — ...) - -
“SIA Gametic” Datorprogrammēšāna 51% (2021. gads — ...) Līga Lāce; Mārtiņš Opmanis -
Igaunija “OU CrowdedHero” Interneta portālu darbība 8.2% (2021. gads) Sandris Rūgums; Jānis Blazēvičs; Altay Kula; Enriko Beridze; Citi SIA CrowdedHero Latvia

Ieguldījums mākslā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Zuzāns vairāk nekā 30 gadus ir bijis aktīvs mākslas kolekcionārs. Viņa īpašumā atrodas lielākā latviešu mākslas kolekcija Latvijā, kas ir izvietota mākslas centrā Zuzeum.[20] Zuzāna kolekcijā ir apmēram 30 000 mākslas darbu, kas ietver mūsdienu glezniecību, skulptūras un dekoratīvo mākslu.[21] Turklāt, Zuzāna kolekcija ir iekļauta arī Latvijas mākslas pārstāvībā ārvalstīs. Savā starptautiskās mākslas kolekcijas daļā Zuzāns pastāvīgi paplašina mūsdienu glezniecības, skulptūras un dekoratīvās mākslas apjomu. Šāds jaunais virziens kolekcijas attīstībā nodrošina Latvijas mākslai starptautisku kontekstu un platformu aktīvam dialogam ar pasaules mākslas kopienām.[21]

Jānis Zuzāns kļuva ieinteresēts mākslas kolekcionēšanā, uzzinot par nesankcionēto Padomju laika mākslu 60. un 70. gados, un šajā laikā radusies ideja veidot kolekciju ar underground Padomju laika mākslu.[22]

Jānis Zuzāns jau vairāk nekā divdesmit gadus atbalsta mākslu, finansējot Latvijas mākslas pārstāvību ārvalstīs, tostarp Venēcijas biennāles Latvijas paviljonā, kā arī atbalstot mākslas un mūzikas festivālus un izdevumus.[20] Viņš ir arī Tate Krievijas un Austrumeiropas mākslas iegādes komisijas loceklis.

Janis Zuzāns aktīvi apmeklē mākslas izstādes un sadarbojas ar dažādām galerijām un iestādēm Eiropā. Viņa galvenais mērķis ir saglabāt ikoniskākos mākslinieku darbus, kuri jau ir pārstāvēti kolekcijā.

Jānis Zuzāns ir prestižās gada balvas "Purvīša balva" atbalstītājs, kas tiek piešķirta Latvijas māksliniekiem. Žūrijā ir tikai divi pastāvīgi eksperti — Jānis Zuzāns un Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore.[22]

Politiskās aktivitātes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā, neilgi pēc tam, kad SIA "Admirāļu klubs" ziedoja partijai Demokrātiskā partija "Saimnieks" 8500 latu,[23] Jānis Zuzāns kandidēja pašvaldību vēlēšanās partijas kandidātu sarakstā ar 9. kārtas numuru. Partija iekļuva Rīgas domē ar 8,7% vēlētāju balsu, iegūstot 5 deputātu mandātus,[24] taču J. Zuzāns ievēlēts netika — viņa kandidatūrai vēlētāji atzīmēja 518 plusus un 1725 mīnusus.[25] Medijos vēstīts, ka Zuzāna iesaiste partijā saistīta ar partijas priekšlikumu aizliegt azartspēļu automātu izvietošanu pagrabos, kā arī bāros un kafejnīcās, ja tiem nebija atvēlēta atsevišķa telpa, jo Zuzāna biznesam tas kaitējumu nenodarīja, taču nodarīja viņa konkurentiem. Saeima šādu aizliegumu 1997. gada pavasarī pieņēma un palika pie sava, neraugoties uz Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa prasību pārskatīt šo lēmumu.[23]

2010. gados Jānim Zuzānam ar SIA "FVR Invest" un SIA "Foroms" starpniecību piederošie "Alfor" grupas uzņēmumi ziedoja līdzekļus politiski-sabiedriskajai biedrībai "Ascendum", kas nodarbojas ar pilsoniskās līdzdalības veicināšanu. Biedrību "Ascendum" dibināja politiķa Jura Pūces sieva Zaiga Pūce.[26] Zināms, ka 2016. gadā biedrībai "Ascendum" no "Alfor" grupas veikts ziedojums EUR 61 000 apmērā.[27]

Jānis Zuzāns ir labās attiecībās ar politiķi Edgaru Jaunupu,[28][29] Jānis Zuzāns publiski skaidrojis abu attiecības kā senu draudzību, kas pamatota kopējā mīlestībā pret mākslu.[29]

Skandāli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Zuzāns Latvijas publiskajā telpā labi zināms ar ievērojamiem ieguldījumiem mākslas darbos, taču par to izskanējušas pretrunīgas ziņas:

  • 2020. gada 26. martā, mazāk nekā 2 nedēļas pēc Covid-19 pandēmijas ierobežojumu ieviešanas, J. Zuzāns paziņoja, ka atcēlis ikgadējo atbalstu finansējumu kultūrai un mākslai teju 1 miljona eiro apmērā, pamatojoties uz Saeimas lēmumu par azartspēļu zāļu slēgšanu un apturēšanu interaktīvajā vidē pandēmijas periodā.[30]
  • 2020. gadā tika uzsākta lieta pret J. Zuzānu, ko ierosinājis Ainārs Gulbis — AS "Sofware House Rīga" (SWH) grupas dibinātājs un SIA "Garkalns" (pārstāv azartspēļu zīmolu Olympic Casino Latvija, iepriekš — Vulkan) līdzīpašnieks. Lietā strīds ir par to, kādā veidā vairākas gleznas, kas agrāk bijušas Gulbja īpašumā (tostarp Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla un citu latviešu vecmeistaru darbi), nonākušas pie Zuzāna. Zināms, ka lietā tiek skatīti materiāli par privātiem notikumiem un norēķiniem, tostarp vairākos miljonos eiro mērāmiem maksājumiem skaidrā naudā. No J. Zuzāna puses tiek uzturēta versija, ka tās gleznas viņam esot pārdotas 2016. gadā, taču neatbildot, kad notikuši maksājumi, un vai tie bijuši skaidrā naudā.[31]
  • 2021. gada nogalē, vien 2 gadus pēc tā atklāšanas, J. Zuzānam piederošais mākslas centrs Zuzeum nolēma pārdot aptuveni 1000 mākslas darbu, no tiem atbrīvojoties ar izsoles starpniecību, kas izsauca pārmetumus mākslas aprindās.[32] Izsolē tika pārdoti dažādu ievērojamu mākslinieku darbi, tostarp Jaņa Rozentāla, Jāņa Pauļuka un citu.[33]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Zuzeum kā vieta radošumam». Arterritory.com. Skatīts: 2022-10-03.
  2. ↑ «Miljonārs Jānis Zuzāns nolēmis «padauzīties» Nacionālajā mākslas muzejā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Pietiek :: Jaunais izdevums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā” – kurš šogad visbagātākais». pietiek.com. Skatīts: 2022-10-03.
  4. ↑ LURSOFT. «J. UN M. CO, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ltd., 40003036599 - company data». Lursoft (angļu), 2022-10-03. Skatīts: 2022-10-03.
  5. ↑ LURSOFT. «Admirāļu klubs, SIA, 40003249010 - company data». Lursoft (angļu), 2022-10-03. Skatīts: 2022-10-03.
  6. ↑ LURSOFT. «ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu». Lursoft (latviešu), 2022-10-03. Skatīts: 2022-10-03.
  7. ↑ DELFI Izklaide. «Pēc 40 gadu kopdzīves šķiras miljonāri Zuzāni». delfi.lv (latviešu), 2021-05-20. Skatīts: 2022-10-03.
  8. ↑ «Mūžībā devusies mākslas un mūzikas mecenāte Dina Zuzāne». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.
  9. ↑ «Zuzāna mīļotās pirkstā uzmirdz briljanta gredzentiņš». Slavenības (latviešu). 2022-10-26. Skatīts: 2022-11-06.
  10. ↑ LURSOFT. «FVR Invest, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003992683 - company data». Lursoft (angļu), 2022-10-03. Skatīts: 2022-10-03.
  11. ↑ LURSOFT. «Urban, SIA, 40103276693 - company data». Lursoft (angļu), 2022-10-10. Skatīts: 2022-10-10.
  12. ↑ LURSOFT. «DELTA URBAN, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003816250 - company data». Lursoft (angļu), 2022-10-10. Skatīts: 2022-10-10.
  13. ↑ 13,0 13,1 LURSOFT. «FOROMS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 50003452781 - company data». Lursoft (angļu), 2022-10-03. Skatīts: 2022-10-03.
  14. ↑ «Informācija par Satversmes tiesā saņemtajiem pieteikumiem un ierosinātajām lietām par Covid-19 ierobežojumiem (aktualizēts 12.09.2022.)». www.satv.tiesa.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.
  15. ↑ www.DELFI.lv. «Zuzāns lēš, ka dzīvē nopelnījis ap 60-70 miljonus eiro, no kuriem desmitā daļa atvēlēta mākslai». delfi.lv (latviešu), 2020-09-29. Skatīts: 2022-10-03.
  16. ↑ LURSOFT. «SINDIKS, SIA, 40003078342 - company data». Lursoft (angļu), 2022-10-03. Skatīts: 2022-10-03.
  17. ↑ Fakti.lv. «Ogres Tautas nams iet postā». www.fakti.lv (latviešu), 2009-01-28. Skatīts: 2022-11-07.
  18. ↑ «Miljonāri Zuzāni pēc šķiršanās sadalījuši savas bagātības». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-01.
  19. ↑ «Neaizstājamo blokķēžu žetonu jeb NFT burbulis». Kas Jauns. 03.06.2021. Skatīts: 01.10.2022..
  20. ↑ 20,0 20,1 «A Day in the Art Life of Jānis Zuzāns». A Day in the Art Life of Jānis Zuzāns (en-US). Skatīts: 2023-08-03.
  21. ↑ 21,0 21,1 «Zuzānu kolekcija». Mākslas centrs Zuzeum (latviešu). Skatīts: 2023-08-03.
  22. ↑ 22,0 22,1 «Jānis Zuzāns: between a casino and a museum». Art Focus Now (angļu). Skatīts: 2023-08-03.
  23. ↑ 23,0 23,1 «Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino». www.pietiek.com. Skatīts: 2022-11-08.
  24. ↑ vestnesis.lv. «Republikas pilsētu domju vēlēšanām reģistrētie… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-10.
  25. ↑ «1997. gada 9. marta vēlēšanas | Centrālā vēlēšanu komisija: 1997. gada pilsētas un pagasta vēlēšanu rezultāti». www.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-10.
  26. ↑ «Par mums - Ascendum». ascendum.lv. Skatīts: 2022-10-01.
  27. ↑ «Azartspēļu lobijs politikā: ziedojumi partijām tagad ir retums, meklē citus ceļus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-01.
  28. ↑ «Partijas valde - Latvijas attīstībai» (latviešu). 2020-12-07. Skatīts: 2022-10-01.
  29. ↑ 29,0 29,1 «Saeima aizliedz azartspēles, bet nelegālo interneta biznesu apkarot neplāno». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-01.
  30. ↑ «Alfor valdes priekšsēdētājs un mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis finansējumu kultūras un mākslas procesu atbalstam». www.diena.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  31. ↑ «Gulbis pret Zuzānu: Miljonāru prāva par vērtīgas gleznu kolekcijas īpašumtiesībām». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.
  32. ↑ ««Zuzeum» īpašnieku Zuzānu kritizē par mākslas kolekcijas darbu pārdošanu kā «krāmu bodītē»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.
  33. ↑ ««Zuzeum» mākslas tirgu «Zandele» noslēdz, izsolot Rozentāla, Pauļuka un citu ievērojamu mākslinieku darbus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jānis_Zuzāns&oldid=4173547"