Azartspēles Latvijā

Vikipēdijas lapa

Azartspēles Latvijā, kā likmju veikšana pret potenciālu atlīdzību vai zaudējumu, ir atļautas tikai Latvijā licenzētajos kazino un sporta likmju pieņemšanas punktos. Vislielāko apgrozījumu starp azartspēļu veidiem Latvijā veido tieši spēļu automātu zāles,[1] tomēr pēdējos gados strauji izplatījušās arī interaktīvās azartspēļu vietnes.[2] Tieši šiem azartspēļu veidiem Latvijā ir visaugstākais no azartspēlēm atkarīgo skaits.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā pasaules kara periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā pasaules kara laikā vērā ņemama ietekme kazino paplašinātai invāzijai tagadējās Latvijas, toreizējās Krievijas Impērijas teritorijā, bija vācu virsnieku un karavīru kultūras ietekmei. Oficiāli Vācu Impērijā azartspēles bija aizliegtas, taču industrija balstījās uz slepenām izklaides vietām ar nelegāliem kazino. Tā kā industrija bija nelegāla, šādu izklaides vietu dibināšanu bieži vien uzņēmās lielie vācu noziedznieki, izveidojot tā dēvētos ringa klubus (vācu val.: Ringvereine), kuros, līdzās azartspēlēm, klientiem tika piedāvāta arī tabaka un alkohols, prostitūtu pakalpojumi, vēlāk arī narkotiku kontrabanda. Šādi pagrīdē izveidojās mafija, kuras mahinācijas uzplauka Pirmā pasaules kara laikā un arī vēlākos periodos. Valdības un policijas ietekme bija ierobežota, jo, pirmkārt, ringu klubu biedri augstu vērtēja lojalitāti, kas nodrošināja slepenitāti, un, otrkārt, visos varas līmeņos pastāvēja salīdzinoši augsts korupcijas līmenis, ko ringa klubu īpašnieki izmantoja, atvēlot plašus līdzekļus kukuļdošanas vajadzībām.[3]

Šādu izklaides vietu prakse turpinājās arī Pirmā pasaules kara laikā okupētajās teritorijās, taču nu jau bez tik stingras nepieciešamības tās slēpt. Tās dokumentētas arī Latvijā, piemēram, vācu virsnieku izklaides vietas ar kazino darbojās gan okupētajā Mītavā (Jelgavā),[4] gan Liepājā, Avotu ielā 10 — ar nosaukumu Musse (tulk. no vācu valodas: atpūta).[5]

Pirmās neatkarīgās Latvijas periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazino Rīgas Jūrmalas Bulduru viesnīcā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neatkarīgajā Latvijā azartspēles bija aizliegtas kopš 1919. gada 5. decembra, kad Tautas padome piemēroja tiesību kontinuitātes principu attiecībā uz agrākās Krievijas Impērijas likumiem Latvijas teritorijā. Tomēr aizliegums ilgi neturpinājās.

1921. gadā 27. jūnijā kāds Kārlis Bērziņš iesniedza lūgumu iekšlietu ministram Albertam Kviesim, izsakot vēlēšanos kopā ar Vācijas pavalstnieku Hermanu Heltu, Dancigas kūrmājas Kazino Coppot līdzīpašnieku, Rīgas Jūrmalā ierīkot kazino. Lai arī K. Bērziņš saņēma noraidošu atbildi, jo toreizējā likumdošana azartspēles aizliedza, viņš atkārtoja prasījumu tā paša gada 3. septembrī. Izskatot prasījumu, Rīgas Jūrmalas pilsētas dome nolēma līdzekļus karā nopostītās pilsētas attīstībai iegūt ar kazino palīdzību un 12. oktobrī noslēdza līgumu ar K. Bērziņa pārstāvēto Rīgas jūrmalas tirdzniecības, banku un sporta sabiedrību un virzīja jautājumu valdībā, ko pārstāvēja Meierovica 1. Ministru kabinets. Pirmais mēģinājums iegūt valdības akceptu 1922. gada 31. martā bija nesekmīgs, bet pēc valdības maiņas 20. jūlijā, Meierovica 2. Ministru kabinets pret kazino vairs neiebilda, un 3. augustā valdība grozīja likumu. Vienlaikus, tika noteikts, ka spēlēt kazino drīkstēja tikai tie Latvijas pilsoņi, kuru gada ienākums pārsniedza 12 000 latu.[6]

Kazino atklāja Bulduru viesnīcā 1922. gada 17. novembrī. Tiesa, jaunā iestāde plašākā sabiedrībā un medijos atzinību neguva, par ko liecina vairāki raksti tā laika periodikā. Kā rakstīja laikraksta Svari 1922. gada 24. novembra izdevumā par iestādes atklāšanu:[7]

Un nu mums ir sava spēļu elle! Bulduros svinīgi, ar ekstra vilcienu, šampanieti un runām ir atklāts kabatas tukšošanas kazino! Jau pirmā vakarā daži no viesiem paspēlējuši tur dažu labu avansiņu. Liela svētība Latvijai tagad plūdīs tagad no Bulduriem. (...) Latvju mātes, dzemdējat un audzinat savus dēlus priekš Bulduru kazino!

Darbības pirmā pusgada laikā, no 1922. gada 17. novembra līdz 1923. gada 22. maijam, Bulduru viesnīcas kazino izdeva 486 ieejas kartes, no kurām lielākā daļa jeb 408 tika izdotas ārvalstu pilsoņiem, bet vien 78 — Latvijas pilsoņiem. Viņu vidū bija arī Ministru prezidents, ārlietu ministrs Zigfrīda Annas Meierovics un viņa kundze A. Meierovica, finanšu viceministrs Voldemārs Āboltiņš, advokāts Fricis Gailītis, notārs Andrejs Meike, rūpnieki Otto Grobiņš ar kundzi Annu, Ludvigs Upenieks un citi uzņēmēji.[6]

Bulduru viesnīcas kazino darbojās līdz 1925. gada 24. novembrim,[8] neilgi pēc direktora Nahmaņa nozušanas Vācijas-Austrijas virzienā.[9] Kazino ēka gāja bojā 1990. gados, kad tā tika nodedzināta, taču tā tikusi fiksēta vairākās fotogrāfijās, kas saglabājušās.[10]

Atjaunotās Latvijas periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazino Vecrīgā, Kaļķu ielā 24[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pirmo kazino, lai arī mini versijā, atvēra 1990.gada jūlijā, viesnīcas "Rīga" pagrabā, Aspazijas bulvārī 22. To realizēja biijušais bārmenis, vēlāk - uzņēmējs un politiķis Ivars Bārdiņš. [11]

Daudz nopietnāks jau bija 1990.gada 10.augustā, Vecrīgā, Kaļķu ielā 24 atklātais kazino ar nosaukumu "Casino Riga"[12], bijušā kinoteātra "Komjaunietis" telpās.[13] Ieejas maksa jaunatvērtajā izklaides iestādē bija 6 ASV dolāri, ieskaitot maksu par iesaistīšanos spēlē, kā arī par kādu dzērienu.[14] Kazino atklāšanā tika īpaši uzsvērts, ka par drošību tajā gādās ne tikai milicijas, bet arī Valsts drošības komitejas darbinieki. Plāns darbojās - nekādi krimināla rakstura incidenti kazino darbības pirmos mēnešus neapēnoja. Pirmais patiešām nepatīkamais starpgadījums tika fiksēts vien gadu vēlāk, un arī tad nevis Rīgā, bet Liepājā, kur tobrīd darbojās firmas "Latshop" spēļu zāle. Jau tās pirmajā darba nedēļā kāds Liepājas ostas strādnieks nospēlēja aizņemtos 1000 ASV dolārus (tiem laikiem iespaidīgu summu) un, nespējot pārdzīvot zaudējumu, pakārās.[15]

"Casino Riga" (vēlāk - "Casino Latvia") izcelsme saistīta ar Latvijas PSR laikos pastāvējušo Rīgas eksperimentālo jaunatnes centru "Forums", plašāk zināms kā REJC "Forums". No komjaunatnes centra 80.to gadu beigās gados izveidojās daudznozaru kooperatīvs "Forums". Tieši komjaunatne kooperatīvu kustības pirmsākumos bija viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem privātuzņēmēju aizsegiem, jo komjaunatnes organizācijām bija atļauts savā paspārnē veidot jaunatnes nodarbinātības centrus, uzraugošajai komitejai vien aizskaitot 10% peļņas.[16] Šādi kooperatīvs "Forums" eksperimentēja ar jaunuzņēmumu darbību dažādās jomās, tostarp izklaides, ēdināšanas, autosporta, mākslas, datortehnikas, banku un citās.[17] Viens no šādiem eksperimentiem bija arī pirmā kazino atvēršana atjaunotajā Latvijā, kas izrādījās visai pelnošs projekts. Proti, tīrā peļņa šī kazino realizētājam - REJC "Forums" un austriešu kompānijas "Casinos Austria International" kopuzņēmumam "Casinos Latvia" - 90.to gadu sākumā bija ap 1.5 miljoniem ASV dolāru gadā.[18] Arī visi kopuzņēmuma Latvijas vadības pusē iesaistītie ātri vien kļuvuši par miljonāriem, tostarp tā valdes priekšsēdētājs un reizē arī REJC "Forums" ģenerāldirektors Gunārs Slavinskis, [19] direktors Jānis Zuzāns, kā arī pārvaldnieks Jānis Dāvis[15].

"Casino Latvia" vēlāk pārtapa par spēļu zāli ar zīmolu "Fenikss", ko attīstīja arī citviet Latvijā, ķēdei kļūstot par Latvijā lielāko azartspēļu nozares līderi - Jānim Zuzānam piederošo Alfor grupu. Tomēr grupas holdinga uzņēmumam joprojām ir saglabājies nosaukums ar atsauci uz tā izcelsmi, proti, SIA "Foroms".

Nozares regulējums un attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesiskais regulējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azartspēļu pakalpojumu sniegšanu Latvijā regulē 2005. gadā pieņemtais Azartspēļu un izložu likums.[20] Tajā cita starpā noteikts sekojošais:

  • Azartspēles un izlozes drīkst organizēt tikai pēc attiecīgo azartspēļu vai izložu licenču saņemšanas (3.pants). Tos drīkst organizēt tikai sekojošās vietās (20. pants):
    • Kazino;
    • Spēļu zāle;
    • Bingo zāle;
    • Totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vieta.
  • Azartspēļu automātus drīkst uzstādīt un ekspluatēt tikai kazino un spēļu zālēs. Turklāt, kopš 2019. gada, azartspēļu automātus drīkst ekspluatēt tikai saslēgtus tīklā vienotās Azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmā (AKUS), nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju (24.pants). AKUS dati arhivētā formā tiek uzglabāti tikai 3 gadus pēc datu ievadīšanas datuma;
  • Fiziskajai personai ir tiesības rakstveidā pieprasīt, lai tai tiktu noteikts azartspēļu liegums, to iekļaujot Pašatteikušos personu reģistrā (PIPARS).[21] PIPARS īstenošanu regulē No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi (MK noteikumi nr.333).[22]
  • Fiziskai personai, kas nepilda vecāka pienākumus, un ir uzturlīdzekļu parādnieks, ir aizliegts spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. To kopš 2021. gada nosaka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.[23]

Nodokļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā licencētajem azartspēļu organizētājiem ir pienākums maksāt īpašu nodokli, kam izšķir 2 veidus:[24]

  • Izlozēm apliekamais nodoklis. Izložu nodokļa likmes izlozēm un momentloterijām ir 10 procenti no biļešu realizācijas ieņēmumiem;
  • Azarstpēļu objektiem apliekamais nodoklis. Azartspēļu nodokļa likmes ir atšķirīgas – tās noteiktas atkarībā no azartspēles veida. 2021.gadā Latvijā noteiktās likmes azartspēļu objektiem bija sekojošas:[25]
    • Rulete (cilindriskā spēle) – par katru ruletes rotējošai iekārtai pievienotu spēļu galdu – 28 080 eiro;
    • Kāršu un kauliņu spēles – par katru galdu – 28 080 eiro;
    • Azartspēļu automāti – par katra automāta katru spēles vietu –  5172 eiro;
    • Veiksmes spēle pa tālruni – 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
    • Totalizators un derības – 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
    • Bingo – 10% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
    • Azartspēles, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi no spēles veida – 10% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Attīstības plānošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azartspēļu industrijas attīstības pamatnostādnes vidējam termiņam izklāstītas Azartspēļu un izložu pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (MK rīkojums nr.509).[26] Par pamatnostādņu īstenošanas koordinēšanu atbildīgā institūcija ir Finanšu ministrija.

Fiziskā infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada janvārī Latvijā bija ekspluatētas sekojošas azartspēļu pakalpojumu sniegšanas vietas:[27]

  • 305 spēļu zāles;
  • 71 totalizatora punkti;
  • 5 kazino;
  • 1 bingo zāle.

Savukārt ekspluatētās azartspēļu ierīces bija sekojošas:[27]

  • 8595 spēļu automāti;
  • 51 kāršu galdi;
  • 16 ruletes galdi.

Apgrozījums un ieņēmumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz 2022. gada oktobri licencētie azartspēļu organizētāji Latvijā bija 19 uzņēmumi, [28] kuru kopējais apgrozījums 2020.gadā bija 160 miljoni eiro, un kopējais darbinieku skaits — ap 3 200:[29] 2020. gadā no kopējā organizētāju apgrozījuma azartspēles veidoja 96%, pārējo apgrozījumu veidojot citiem pakalpojumiem un precēm, piemēram, spēļu zālēs iegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt vislielāko apgrozījuma īpatsvaru no dažādiem azartspēļu veidiem veido tieši spēļu automātu zāles.[1] 2020. gadā apgrozījums no spēļu automātiem veidoja 60% no kopējā azartspēļu pakalpojumu apgrozījuma, bet interaktīvās azartspēles interneta platformās — 36% no apgrozījuma. Tomēr 2021. gadā fiksētas būtiskas izmaiņas azartspēļu apgrozījuma struktūrā. Proti, 2021. gadā apgrozījums no spēļu automātiem jau veidoja vien 13% no azartspēļu apgrozījuma, bet no interaktīvajām azartspēlēm — jau 85%.[27] Izmaiņas notikušas galvenokārt Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, kuru rezultātā klātienes azartspēļu iestādes darbojās vien 1/3 daļu no gad, proti, 4 mēnešus. Tomēr, iespējams, mainītie klientu paradumo daļēji saglabāsies arī turpmāk.

Azartspēļu automāti, iespējams, ir viens no ienesīgākajiem azartspēļu objektiem. 2020.gadā ieņēmumi no azartspēļu automātiem, kad spēkā bija Covid-19 ierobežojumi, bija 95 788 tūkstoši eiro, vidēji gadā veidojot ieņēmumus 11.1 tūkstošu eiro apmērā uz 1 ekspluatēto spēļu automātu, bet pēc nodokļa apmaksas - 6.0 tūkstošu eiro apmērā. 2019.gadā, nozarei darbības ierobežojumu nebija, ieņēmumi uz 1 spēļu automātu bija 27 tūkstošu eiro apmērā, bet pēc nodokļa apmaksas - 22 tūkstošu eiro apmērā uz 1 spēļu automātu.[30]

Tirgus dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākie azartspēļu tirgus dalībnieki Latvijā pēc 2020. gada apgrozījuma ir:

  • Alfor grupa, tai skaitā SIA Alfor un SIA Admirāļu klubs, ar spēļu zāļu ķēdēm Fēnikss un Admirāļu klubs — 50.01 miljoni eiro;
  • SIA Optibet, SIA Klondaika un SIA Laimz, ar azartspēļu platformām internetā, kā arī spēļu zāļu ķēdi Klondaika (kops 2022. gada sākuma[31]) — 36.46 miljoni eiro;
  • SIA Olympic Casino Latvia un SIA Olybet Latvia, ar azartspēļu platformām internetā, ka arī kazino ķēdi Olympic Casino (ietver bijušo SIA Garkalns spēļu zāļu ķēdi ar nosaukumu Vulkan) — 32.63 miljoni eiro;
  • SIA Joker LTD un SIA Joker.lv, ar azartspēļu platformām internetā, ka arī spēļu zāļu ķēdi Joker — 20.46 miljoni eiro.

Licencētie azartspēļu organizētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavisam kopā uz 2022. gada oktobri Latvijā bija 19 licencēti azartspēļu organizētāji (neieskaitot VAS Latvijas Loto, jo tas nav azartspēļu organizētājs):[28]

Nosaukums Reģ. nr. Tīmekļvietne Apgrozījums 2020.g.milj. €‎ Akciju īpašnieki Latvijā Patiesā labuma guvējiLatvijā
SIA Alfor 40003512913 www.feniksscasino.lv 38.78 SIA Alfor,

SIA Admirāļu klubs (Alfor grupa)

Jānis Zuzāns,

Johans Grafs

SIA Admirāļu klubs 40003249010 www.fenibet.lv 11.23
SIA Optibet 40003462947 www.optibet.lv 24.44 SIA Optibet
SIA Klondaika 40003171152 www.klondaika.lv 10.90
SIA LAIMZ 40003053300 www.laimz.lv 1.12
SIA Olympic Casino Latvia 40003264397 www.olympic-casino.lv 31.44 SIA Olympic Casino Latvia,

SIA Olybet Latvia

Līdz 2016.g. Ainārs Gulbis
SIA Olybet Latvia 44103143645 www.olybet.lv 1.19
SIA Joker LTD 40003266078 www.synottip.lv 20.46 SIA Joker LTD
SIA Joker.lv 40203343365 www.joker.lv 0.00
SIA William Hill Latvia 40103553212 www.williamhill.lv 6.18 SIA William Hill Latvia
SIA Mr Green Latvia 50203212671 www.mrgreen.lv 0.00
SIA DLV 40003227719 www.winguru.lv 5.69 Mihails Volokotkins
SIA Latsson Licensing 40103940885 www.betsafe.lv 3.71 SIA Latsson Licensing
SIA Niks 40003029864 www.spelet.lv 3.33 Karina Sirotkina(Boriss Baums laulātā) Karina Sirotkina

(Boriss Baums laulātā)

SIA Baltent 40203068277 www.spins.lv 0.93 SIA SF2
SIA PAF Latvija 40203073973 www.pafbet.lv 0.74 SIA Latvija PAF
SIA NB 40003003193 www.casino777.lv 0.39 Garijs Magids Garijs Magids
SIA LVBet 50203083121 www.lvbet.lv 0.31 SIA LVBET
SIA Tonybet 40203301183 www.tonybet.lv 0.00 SIA Tonybet

Azartspēļu atkarība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gadā veiktajā pētījumā par procesu atkarību izplatību Latvijā (ar uzsvaru uz azartspēlēm un datorspēlēm), secināts, ka azartspēļu atkarība (tostarp attiecināma ne tikai uz spēļu automātiem, bet arī uz interaktīvajām azartspēlēm, bingo un momentloterijām) varētu skart 6.4% respondentu (līdzvērtīgi 85.4 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā 2019. gadā vecumā no 18-74 gadiem), bet vissmagākajā pakāpē - 1.3% respondentu (līdzvērtīgi 17.4 tūkstošiem iedzīvotāju). Pētījuma dati balstīti uz 4912 klātienē veiktām mājsaimniecību aptaujām.[32]

Jāpiezīmē, ka uz 2022. gada 1. augustu, Latvijā bija 33.6 tūkstoši unikālu fizisko personu, kuras lūgušas aizliegt sev piekļuvi dažāda veida azartspēlēm.[33]

Starp dažāda veida azartspēlēm, īpaši smaga ietekme ir spēļu automātiem. Tajā pašā 2019. gada pētījumā konstatēts, ka spēļu automātus klātienē vismaz reizi mēnesī spēlē ap 3% aptaujāto respondentu (līdzvērtīgi 40.0 tūkstošiem iedzīvotāju), bet biežāk nekā reizi mēnesī – nedaudz virs 1% (līdzvērtīgi 13.4 tūkstošiem iedzīvotāju). No tiem respondentiem, kas spēļu automātus spēlējuši reizi mēnesī pēdējā gada laikā, tikai 24% norādījuši, ka tie sevi neidentificē ar problēmātisku spēlēšanu, bet 76% norādījuši, ka tie sevi identificē ar zema, vidēja vai smaga līmeņa problēmātisku spēlēšanu ar konstatētām negatīvām sekām. No tā izriet, ka absolūtajam vairākumam no regulārajiem spēļu automātu zāļu apmeklētājiem ir vieglākas vai smagākas pakāpes azartspēļu atkarība. Būtiski biežāk spēļu automātus spēlē vīrieši.[32]

Azartspēļu atkarības ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Finanšu zaudējumi un parādsaistības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau minētajā 2019. gadā veiktajā pētījumā, finanšu zaudējumi un parādsaistības tika uzsvērti kā galvenais ar azartspēļu atkarību saistītais kaitējums ne tikai atkarīgajai personai, bet visai tās ģimenei, jo sevišķi, ja personai ir nepilngadīgi bērni. No azartspēlēm atkarīgās personas nereti iekļūst milzīgos parādu jūgos, ko cenšas risināt ar aizņemšanos no draugiem, paziņām, darba devēja, kā arī kredītsaistību uzņemšanos, bet vēlāk arī ar zādzībām, tādā veidā reizēm zaudējot arī darbu. Būtiska problēma ir valsts institūciju nespēja piekļūt datiem par finanšu zaudējumu ietekmes apjomu, kas ir tikai azarstpēļu organizētāju rīcībā. Ar aptauju palīdzību šādi finanšu zaudējumi nav tieši atklājami.[32]

Vielu atkarības un psiholoģiska rakstura traucējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarīgo personu un tās ģimeni nereti skar arī atkarīgo aizraušanās ar alkoholu vai citām narkotiskajām un psihotropajām vielām, ar ko, savukārt, saistīta arī tam sekojošā atkarīgā ilgtermiņa uzvedības maiņa un psiholoģiska rakstura traucējumi, tostarp ģeneralizēta trauksmes sajūta un depresija. Procesu atkarību smagums bieži ir cieši saistīts ar vielu atkarību līmeni. Piemēram, alkohola devu apjoms un lietošanas biežums statistiski tieši korelē ar spēļu automātu spēlēšanas biežumu. Tāpat arī, piemēram, kad spēļu zālēs tika ieviests daļējs smēķēšanas aizliegums, paši spēlētāji novērojuši, ka aizliegums mazinājis spēlētāju skaitu, skaidrojot, ka pauzes smēķēšanai liek pārtraukt spēli, iziet laukā un pamanīt, ka spēlēšanai patērēts neparedzēti ilgs laiks, tādējādi pārtraucot spēlēšanas plūsmu.[32]

Tuvinieku līdzatkarība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas sabiedrībā mazāk zināms, taču būtisks posts no azartspēļu atkarības ietekmes ir arī tuvinieku līdzatkarība (no angļu val.: codependency). Līdzatkarību raksturo nelīdzsvarotas attiecības, kurās viens cilvēks veicina cita cilvēka pašiznīcinošu uzvedību, piemēram, atkarību no azartspēlēm. Līdzatkarību raksturo viena vai vairākas no sekojošām pazīmēm:[32]

  • Vainas apziņa par notiekošo, tajā skaitā attiecībā uz savām domām, jūtām un rīcību;
  • Pienākuma apziņa palīdzēt atkarīgajam cilvēkam risināt viņa problēmas;
  • Centieni kontrolēt notiekošo situāciju, atkarīgā un citu cilvēku uzvedību;
  • Savu emociju (izmisuma, dusmju, skumju), kā arī depresijas slēpšana, izliekoties par laimīgu;
  • Centieni nedomāt par sāpīgiem jautājumiem un savu pieredzi.

Iegūtie dati 2019. gadā veiktajā pētījumā par procesu atkarību Latvijā, liecina, ka gan atkarīgās personas, gan viņu tuvinieki ir gatavi ieguldīt būtiskus finanšu un psihoemocionālos resursus, lai palīdzētu atkarīgajam, taču bieži šādā veidā negatīvi ietekmējot savu dzīvi.[32]

No azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzības prakse Latvijā tika ieviesta tikai 2019. gadā, kad tika izveidots Pašatteikušos personu reģistrs (PIPARS). Tomēr PIPARS nodrošinātā aizsardzība balstīta vienīgi uz pašu azartspēļu atkarīgo personīgajiem lēmumiem, pamatojoties uz savu izpratni un sajūtām. Tomēr šim aizsardzības modelim ir būtisks trūkums - atzīt savu atkarību un uzsākt cīņu ar to, atkarīgie nereti spēj tikai, nonākot ļoti smagās situācijās un parādu gūstos, kad bieži posts jau ir nodarīts. Ņemot to vērā, 2021. gadā Latvijā tika sperts nākošais solis no azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzībā. Proti, 2021. gada maijā uzturlīdzekļu parādniekiem stājās aizliegums spēlēt azartspēles, tostarp interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties izlozēs. Savukārt azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, lai parādniekam tiktu liegta piekļuve azartspēļu pakalpojumam gan klātienē, gan interneta platformās.[23] Ierobežojums noteikts, lai parādnieki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu sav pieejamos finansiālos līdzekļus. Zināms, ka Latvijā vidēji katrs septītais bērns vecumā līdz 18 gadiem nesaņem uzturlīdzekļu atbalstu no sava vecāka.[34]

Tomēt pašiem azartspēļu un izložu organizētājiem Latvijā nav noteikts pienākums starp saviem klientiem identificēt no azartspēlēm atkarīgās personas un liegt tām iesaistīties azartspēlēs.

Pašatteikušos personu reģistrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašatteikušos personu reģistrs (PIPARS) Latvijā izveidots 2019. gadā, ar mērķi aizsargāt sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības atturēties no pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu spēlēšanu. PIPARS iekļauj fiziskas personas, kurām, pamatojoties uz pašu izteiktajiem pieprasījumiem, tiek noteikts liegums Latvijas Republikā spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties izlozēs. Lieguma minimālais termiņš ir 12 mēneši, taču maksimālo termiņu likums neierobežo. Reģistra turētājs ir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.[21][35]

Jau pirms reģistra izveides, vairāki tūkstoši no azartspēlēm atkarīgie, kas vēlas cīnīties ar savu atkarību, ir vērsušies Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā vai pie spēļu organizētājiem ar lūgumu liegt viņiem piekļuvi azartspēļu spēlēšanas vietām, tostarp interaktīvo azartspēļu vietnēm. Interaktīvo azartspēļu vietnēs, kurās spēlētājs vienmēr tiek identificēts, spēlētājiem ir iespēja pašam atzīmēt aizliegumu spēlēt uz 12 mēnešiem, taču azartspēļu atkarīgajam šādā veidā ir jāizdara atzīme visās interaktīvajās spēļu vietnēs – katrā pakalpojuma sniedzēja azartspēļu vietnē individuāli. Šāds process būtiski samazina aizlieguma noteikšanas efektivitāti praksē attiecībā uz interaktīvajām vietnēm. Tāpat arī no klātienes azartspēlēm atkarīgie spēlētāji līdz vienotās sistēmas ieviešanai bieži norādījuši, ka liegumu spēļu zāles praksē bieži neievēro.[36] Tomēr, kopš reģistrs darbojas arī vienotajā sistēmā AKUS no 2020. gada, likumdošana nosaka, ka klātienes azartspēļu organizētājiem ir obligāti apmeklētājiem jālūdz uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, un pārbaudīt, vai šī persona nav reģistrēta PIPARS.[35]

PIPARS iekļauto personu skaits kopš tā izveidošanas audzis ik gadu. Uz 2022. gada 1. augustu, mazāk nekā 3 gadus pēc PIPARS izveides, reģistrā pēc pašu atkarīgo personu pieteikuma iekļautas 33 631 personas, no kurām aktīva aizlieguma statuss bija 22 199 personām. Tas savukārt nozīmē, ka vairāk nekā 10 000 no azartspēlēm atkarīgajām personām, kuras sevi bija iekļāvušas reģistrā, lieguma termiņš ir beidzies un tām ir brīva piekļuve azartspēlēm.[33]

Taču jāņem vērā, ka ne visas no azartspēlēm atkarīgās personas spēj pašpietiekami pieņemt lēmumu reģistrēties. Kā 2019. gada pētījumā par procesu atkarību izplatību Latvijā minēja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta pārstāve Līga Timša:[32]

Paši cilvēki palīdzību atkarību jautājumos meklē diezgan kusli, un tā nav unikāla situācija Latvijā, tas ir visur pasaulē, jo viņi neatzīst, ka viņiem ir problēma. Tie līdzcilvēki varbūt tajā mirklī, ja uz alkoholu tas ir daudz pamanāmāk, tad uz procesu atkarībās šis process ir daudz slēptāks. Tam cilvēkam varbūt ir sarkanas acis, bet nav no alkohola drebošas rokas, ne paģiras. Tīri fizioloģiski viņi izpaužas ne tik ļoti. Paiet laiks, kamēr ģimene konstatē, ka viņiem rodas finansiālas problēmas. Tas ir ilgstošāks process.

2020. gadā publiskajā telpā tika rosināts paplašināt atkarīgo cilvēku tuvinieku tiesības. Proti, piešķirot tiem tiesības pieprasīt ar atkarībām diagnosticētu cilvēku iekļaušanu PIPARS.[37] Uz 2022. gadu atkarīgo tuviniekiem šādas tiesības nav tikušas piešķirtas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Azartspēļu biznesā lielāko naudu Latvijā ģenerē spēļu automāti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.
  2. «Operatīvie statistikas dati | Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas». www.iaui.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.
  3. https://gluecksspiel.uni-hohenheim.de/fileadmin/einrichtungen/gluecksspiel/Forschungsarbeiten/2016_MA_LMunzel.pdf
  4. «Redzi, dzirdi Latviju!». www.redzidzirdilatviju.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  5. «Zudusī Latvija - Liepāja. Virsnieku kazino "Musse" Avotu ielā». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  6. 6,0 6,1 «Deviņu vīru spēks: Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918 - 1940». 2016.
  7. «Spēļu elle». periodika.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  8. «Zudusī Latvija - Viesnīcas un kazino ēka Bulduros». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  9. «Kā aizbēga Jūrmalas Kazino direktors Nachmanis». periodika.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  10. «Zudusī Latvija - Spēļu klubs Rīgas jurmalā». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  11. Brīvā Latvija. «Rīga». periodika.lv, 1996. Skatīts: 2022-11-08.
  12. Latvijas jaunatne. «Azartspēļu ēra ir klāt!». periodika.lv, 1990. Skatīts: 2022-11-07.
  13. Latvijas jaunatne. «Azartstpēļu ēra ir klāt!». periodika.lv, 1990. Skatīts: 2022-11-07.
  14. «Uzzini vai atceries, kāda bija dzīve Latvijā 1990.gadā». www.diena.lv. Skatīts: 2022-11-07.
  15. 15,0 15,1 «Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino». www.pietiek.com. Skatīts: 2022-11-07.
  16. «4. sērija. Kooperatīvi un komunisti». Brīvbrīdis (latviešu). 2006-11-23. Skatīts: 2022-11-08.
  17. «Pietiek :: Kā parādījās pašmāju oligarhi un ko viņi nespēja sadalīt». pietiek.com. Skatīts: 2022-11-07.
  18. Laiks. «Šodienas Latvija un LNNK tajā». periodika.lv, 1994-06-08. Skatīts: 2022-11-07.
  19. Rīgas Balss. «Aizdodiet 6 dolārus! Spēļu ellīte ir klāt - Casinos Latvia». periodika.lv, 2022-13-08. Skatīts: 2022-11-07.
  20. «Azartspēļu un izložu likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.
  21. 21,0 21,1 «Pašatteikušos personu reģistrs | Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas». www.iaui.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.
  22. «No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.
  23. 23,0 23,1 «Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.
  24. «Izložu un azartspēļu nodoklis | Valsts ieņēmumu dienests». www.vid.gov.lv. Skatīts: 2022-10-10.
  25. «Izložu un azartspēļu nodokļa likmes | Valsts ieņēmumu dienests». www.vid.gov.lv. Skatīts: 2022-10-10.
  26. «Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.
  27. 27,0 27,1 27,2 https://www.iaui.gov.lv/lv/media/1058/download
  28. 28,0 28,1 Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. «Licencētie azartspēļu organizētaji».
  29. «Licencētie azartspēļu organizētāji | Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas». www.iaui.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.
  30. Izložu un azartspēļu uzraudzības direkcija. «Azartspēļu nozare 2020.gadā», 2021.
  31. «Azartspēļu operators «Optibet» kļūst par zīmola «Klondaika» spēļu zāļu tīkla īpašnieku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.
  32. 32,0 32,1 32,2 32,3 32,4 32,5 32,6 «Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība)». 2019.
  33. 33,0 33,1 «Azartspēļu kapitālsabiedrību finansiālās darbības rezultāti 2022. gada 6 mēnešos». 2022.
  34. «Uzturlīdzekļu parādniekiem liegs spēlēt azartspēles». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.
  35. 35,0 35,1 lvportals.lv. «Pateikt». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.
  36. Neievēro spēlētāju lūgumus nelaist viņus azartspēļu zālēs. Atjaunināts: 2022-10-10
  37. «Aicina spēļu zālēm noteikt darba laiku, ierobežot smēķēšanu un alkohola lietošanu». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.