Juris Pūce
| Juris Pūce | |
|---|---|
.jpg) Juris Pūce 2018. gadā | |
| Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs | |
|
Amatā 2019. gada 23. janvāris — pašlaik | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Kaspars Gerhards |
| Rīgas domes deputāts | |
|
Amatā 2017. gada 22. jūnijs — 2018. gada 7. novembris | |
| Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs | |
|
Amatā 2010. gada 8. janvāris — 2013. gada 27. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Priekštecis | Anrijs Matīss |
| Pēctecis | Mārtiņš Lazdovskis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1980. gada 22. janvārī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija | Latvijas attīstībai (kopš 2013) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Zaiga Pūce (prec. 2008. g.) |
| Profesija | ekonomists, jurists, politiķis |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Juris Pūce (dzimis 1980. gada 22. janvārī[1] Rīgā) ir latviešu ekonomists, jurists, pasniedzējs un politiķis. Pašlaik ir Latvijas vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā un partijas "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētājs. Tika ievēlēts 13. Saeimā no politisko partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Kurzemes saraksta.[2] Bijis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs (2010—2013), LMT padomes priekšsēdētāja biedrs (2009—2012), Rīgas Juridiskās augstskolas valdes loceklis (2006—2010), kā arī Rīgas domes deputāts (2017—2018).
Satura rādītājs
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Pūce ir beidzis Āgenskalna ģimnāziju. Ar izcilību pabeidzis maģistra studiju programmu Vadības zinības Latvijas Universitātē (2003—2005), kā arī ieguvis maģistra grādu programmā Tiesību zinātnes (2002—2003). Iegūta jurista profesionālā kvalifikācija (2002).
Darbība Latvijas Universitātē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Studiju laikā aktīvi darbojās augstskolas pašpārvaldē — ieņēma valdes locekļa vietu Latvijas Universitātes Studentu padomē no 1999. līdz 2003. gadam. No 2000. līdz 2003. gadam bija arī Latvijas Universitātes senators, kā arī uzrakstījis rokasgrāmatu “Senatora minimums”. No 2003. līdz 2010. gadam J. Pūce bija Stratēģiskās nodaļas vadītājs, bet kopš 2007. gada ir pasniedzējs studiju kursā “Stratēģiskā vadība”. Kopš 2006. gada darbojas nodibinājumā Latvijas Universitātes Fonds kā valdes loceklis.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Pūce 2010. gada 8. janvārī kļuva par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru. Tobrīd Ekonomiskas ministra pienākumus pildīja Artis Kampars ("Vienotība"). Īsi pēc Zolitūdes traģēdijas, 2013. gada 27. novembrī, J. Pūce atkāpās no valsts sekretāra amata, jo tika atklāts, ka viņa sievas vadītā biedrība ir saņēmusi ziedojumus no būvkompānijas "Re & Re".[3] J. Pūce pats vērsās pie KNAB ar lūgumu vērtēt, vai minēto apstākļu dēļ ir pārkāpis likumu, un saņēma vērtējumu, ka likuma pārkāpuma nav.[4]
Darbība TV un radio[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Pūce ir bijušais Radio SWH ekonomikas eksperts, kurā no 25.02.15. katra mēneša pēdējā trešdienā radio ēterā vadīja raidījumu "Pūce skaita līdzi[5]". RīgaTV24 vadīja raidījumu "Vai nauda aug kokos?", kurā stāstīja par aktualitātēm ekonomikā un finanšu sfērā.
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Pūces dzīvesbiedre ir Zaiga Pūce. 2019. gada rudenī konkursā izvēlēta par Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktori.[6]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Partijas "Latvijas attīstībai" sarakstos kandidējis 2014. gada Eiropas Parlamenta un 12. Saeimas vēlēšanās, bet, partijai nepārvarot 5% barjeru, netika ievēlēts. 2014. gada 29. novembra kongresā J. Pūce tika ievēlēts par partijas valdes priekšsēdētāju.
Esot valdes priekšsēdētāja amatā, uzsācis divas sabiedrības iniciatīvas portālā ManaBalss.lv. 2015. gada 23. martā tika uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā”, bet 2015. gada 17. septembrī — “Par valsts līdzfinansējumu bērnudārziem —“Atdodiet manu bērnudārzu!””.
2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta un tika ievēlēts pašvaldībā. 22. jūnijā kļuva par Rīgas domes deputātu, bija partijas "Latvijas attīstībai" Rīgas domes frakcijas vadītājs.
2018. gada rudenī J. Pūce tika ievēlēts 13. Saeimā no "Attīstībai/Par!" saraksta, bet 2019. gada janvārī, kad apstiprināja Krišjāņa Kariņa valdību, viņš ieņēma vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministra amatu tajā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ [1] Bijušais EM valsts sekretārs Juris Pūce kļuvis par Latvijas attīstībai ģenerālsekretāru
- ↑ LSM.lv ziņu redakcija. «Saeima ar 61 balsi apstiprina Kariņa valdību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-23.
- ↑ «No amata atkāpjas EM valsts sekretārs Juris Pūce». www.lsm.lv.
- ↑ «KNAB nav konstatējis interešu konfliktu Jura Pūces darbībā». www.lsm.lv.
- ↑ «Radio SWH». www.radioswh.lv (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-21. Skatīts: 2018-03-05.
- ↑ Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja amata konkursā uzvarējusi pašvaldību ministra dzīvesbiedre Zaiga Pūce LSM
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Anrijs Matīss |
Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs 2010. gada 8. janvāris — 2013. gada 27. novembris |
Pēctecis: Mārtiņš Lazdovskis |
| Priekštecis: Kaspars Gerhards |
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 2019. gada 23. janvāris — pašlaik |
Pēctecis: amatā |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
