Juris Pūce

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Juris Pūce
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868568325).jpg
Juris Pūce 2018. gadā
Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Amatā
2019. gada 23. janvāris — pašlaik
Prezidents
Premjerministrs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Kaspars Gerhards
Rīgas domes deputāts
Amatā
2017. gada 22. jūnijs — 2018. gada 7. novembris
Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
Amatā
2010. gada 8. janvāris — 2013. gada 27. novembris
Prezidents
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Anrijs Matīss
Pēctecis Mārtiņš Lazdovskis

Dzimšanas dati 1980. gada 22. janvārī (39 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Latvijas attīstībai (kopš 2013)
Dzīvesbiedrs(-e) Zaiga Pūce (prec. 2008. g.)
Profesija ekonomists, jurists, politiķis
Augstskola Latvijas Universitāte

Juris Pūce (dzimis 1980. gada 22. janvārī[1] Rīgā) ir latviešu ekonomists, jurists, pasniedzējs un politiķis. Pašlaik ir Latvijas vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā un partijas "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētājs. Tika ievēlēts 13. Saeimā no politisko partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Kurzemes saraksta.[2] Bijis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs (2010—2013), LMT padomes priekšsēdētāja biedrs (2009—2012), Rīgas Juridiskās augstskolas valdes loceklis (2006—2010), kā arī Rīgas domes deputāts (2017—2018).

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Pūce ir beidzis Āgenskalna ģimnāziju. Ar izcilību pabeidzis maģistra studiju programmu Vadības zinības Latvijas Universitātē (2003—2005), kā arī ieguvis maģistra grādu programmā Tiesību zinātnes (2002—2003). Iegūta jurista profesionālā kvalifikācija (2002).

Darbība Latvijas Universitātē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studiju laikā aktīvi darbojās augstskolas pašpārvaldē — ieņēma valdes locekļa vietu Latvijas Universitātes Studentu padomē no 1999. līdz 2003. gadam. No 2000. līdz 2003. gadam bija arī Latvijas Universitātes senators, kā arī uzrakstījis rokasgrāmatu “Senatora minimums”. No 2003. līdz 2010. gadam J. Pūce bija Stratēģiskās nodaļas vadītājs, bet kopš 2007. gada ir pasniedzējs studiju kursā “Stratēģiskā vadība”. Kopš 2006. gada darbojas nodibinājumā Latvijas Universitātes Fonds kā valdes loceklis.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Pūce 2010. gada 8. janvārī kļuva par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru. Tobrīd Ekonomiskas ministra pienākumus pildīja Artis Kampars ("Vienotība"). Īsi pēc Zolitūdes traģēdijas, 2013. gada 27. novembrī, J. Pūce atkāpās no valsts sekretāra amata, jo tika atklāts, ka viņa sievas vadītā biedrība ir saņēmusi ziedojumus no būvkompānijas "Re & Re".[3] J. Pūce pats vērsās pie KNAB ar lūgumu vērtēt, vai minēto apstākļu dēļ ir pārkāpis likumu, un saņēma vērtējumu, ka likuma pārkāpuma nav.[4]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas "Latvijas attīstībai" sarakstos kandidējis 2014. gada Eiropas Parlamenta un 12. Saeimas vēlēšanās, bet, partijai nepārvarot 5% barjeru, netika ievēlēts. 2014. gada 29. novembra kongresā J. Pūce tika ievēlēts par partijas valdes priekšsēdētāju.

Esot valdes priekšsēdētāja amatā, uzsācis divas sabiedrības iniciatīvas portālā ManaBalss.lv. 2015. gada 23. martā tika uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā”, bet 2015. gada 17. septembrī — “Par valsts līdzfinansējumu bērnudārziem —“Atdodiet manu bērnudārzu!””.

2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta un tika ievēlēts pašvaldībā. 22. jūnijā kļuva par Rīgas domes deputātu, bija partijas "Latvijas attīstībai" Rīgas domes frakcijas vadītājs.

2018. gada rudenī J. Pūce tika ievēlēts 13. Saeimā no "Attīstībai/Par!" saraksta, bet 2019. gada janvārī, kad apstiprināja Krišjāņa Kariņa valdību, viņš ieņēma vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministra amatu tajā.

Darbība TV un radio[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Pūce ir bijušais Radio SWH ekonomikas eksperts, kurā no 25.02.15. katra mēneša pēdējā trešdienā radio ēterā vadīja raidījumu "Pūce skaita līdzi[5]".

RīgaTV24 vadīja raidījumu "Vai nauda aug kokos?", kurā stāstīja par aktualitātēm ekonomikā un finanšu sfērā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Anrijs Matīss
Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
2010. gada 8. janvāris2013. gada 27. novembris
Pēctecis:
Mārtiņš Lazdovskis
Priekštecis:
Kaspars Gerhards
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
2019. gada 23. janvārispašlaik
Pēctecis:
amatā