Juris Pūce

Juris Pūce
	Juris Pūce 2018. gadā
	13. Saeimas deputāts
	Amatā; 2020. gada 12. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	Amatā; 2018. gada 6. novembris — 2019. gada 23. janvāris
	Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
	Amatā; 2019. gada 23. janvāris — 2020. gada 12. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Krišjānis Kariņš
Priekštecis	Kaspars Gerhards
Pēctecis	Artūrs Toms Plešs
	Rīgas domes deputāts
	Amatā; 2017. gada 22. jūnijs — 2018. gada 7. novembris
	Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
	Amatā; 2010. gada 8. janvāris — 2013. gada 27. novembris
Prezidents	Valdis Zatlers; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Priekštecis	Anrijs Matīss
Pēctecis	Mārtiņš Lazdovskis
Dzimšanas dati	1980. gada 22. janvārī (43 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Politiskā partija	Latvijas attīstībai (kopš 2013)
Partiju apvienība	Attīstībai/Par!
Dzīvesbiedrs(-e)	Zaiga Pūce (prec. 2008. g.)
Profesija	ekonomists, jurists, politiķis
Augstskola	Latvijas Universitāte

Juris Pūce (dzimis 1980. gada 22. janvārī^[1] Rīgā) ir latviešu ekonomists, jurists, pasniedzējs un politiķis. Partijas "Latvijas attīstībai" biedrs un viens no tās līdzpriekšsēdētājiem. Bijis ievēlēts 13. Saeimā no politisko partiju apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta,^[2] Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs (2010—2013), LMT padomes priekšsēdētāja biedrs (2009—2012), Rīgas Juridiskās augstskolas valdes loceklis (2006—2010), kā arī Rīgas domes deputāts (2017—2018). 2019. un 2020. gadā J. Pūce bija Latvijas vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā.

Biogrāfija

Izglītība

J. Pūce ir beidzis Āgenskalna ģimnāziju. Ar izcilību pabeidzis maģistra studiju programmu "Vadības zinības" Latvijas Universitātē (2003—2005), kā arī ieguvis maģistra grādu programmā "Tiesību zinātnes" (2002—2003). Iegūta jurista profesionālā kvalifikācija (2002).

Darbība Latvijas Universitātē

Studiju laikā aktīvi darbojās augstskolas pašpārvaldē — ieņēma valdes locekļa vietu Latvijas Universitātes Studentu padomē no 1999. līdz 2003. gadam. No 2000. līdz 2003. gadam bija arī Latvijas Universitātes senators, kā arī uzrakstījis rokasgrāmatu “Senatora minimums”. No 2003. līdz 2010. gadam J. Pūce bija Stratēģiskās nodaļas vadītājs, bet kopš 2007. gada ir pasniedzējs studiju kursā “Stratēģiskā vadība”. Kopš 2006. gada darbojas nodibinājumā Latvijas Universitātes Fonds kā valdes loceklis.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs

J. Pūce 2010. gada 8. janvārī kļuva par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru. Tobrīd Ekonomiskas ministra pienākumus pildīja Artis Kampars ("Vienotība"). Īsi pēc Zolitūdes traģēdijas, 2013. gada 27. novembrī, J. Pūce atkāpās no valsts sekretāra amata, jo tika atklāts, ka viņa sievas vadītā biedrība ir saņēmusi ziedojumus no būvkompānijas "Re & Re".^[3] J. Pūce pats vērsās pie KNAB ar lūgumu vērtēt, vai minēto apstākļu dēļ ir pārkāpis likumu, un saņēma vērtējumu, ka likuma pārkāpuma nav.^[4]

Darbība TV un radio

J. Pūce ir bijušais Radio SWH ekonomikas eksperts, kurā no 25.02.15. katra mēneša pēdējā trešdienā radio ēterā vadīja raidījumu "Pūce skaita līdzi^[5]". RīgaTV24 vadīja raidījumu "Vai nauda aug kokos?", kurā stāstīja par aktualitātēm ekonomikā un finanšu sfērā.

Privātā dzīve

J. Pūces dzīvesbiedre ir Zaiga Pūce, sabiedriski-politiskās biedrības "Ascendum" dibinātāja.^[6] 2019. gada rudenī Z. Pūce konkursā tika izvēlēta par Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktori.^[7]

Politiskā darbība

2002. gadā no partijas "Sociāldemokrātu savienība — SDS" sarakstā kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās, bet, partijai nepārvarot 5% barjeru, netika ievēlēts; bijis arī šīs organizācijas domē.^[8]

Partijas "Latvijas attīstībai" sarakstos kandidējis 2014. gada Eiropas Parlamenta un 12. Saeimas vēlēšanās, bet, partijai nepārvarot 5% barjeru, netika ievēlēts. 2014. gada 29. novembra kongresā J. Pūce tika ievēlēts par partijas valdes priekšsēdētāju. Esot valdes priekšsēdētāja amatā, uzsācis divas sabiedrības iniciatīvas portālā ManaBalss.lv. 2015. gada 23. martā tika uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā”, bet 2015. gada 17. septembrī — “Par valsts līdzfinansējumu bērnudārziem —“Atdodiet manu bērnudārzu!””.

2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta un tika ievēlēts pašvaldībā. 22. jūnijā kļuva par Rīgas domes deputātu, bija partijas "Latvijas attīstībai" Rīgas domes frakcijas vadītājs.

2018. gada rudenī J. Pūce tika ievēlēts 13. Saeimā no "Attīstībai/Par!" saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā, bet 2019. gada janvārī, kad apstiprināja Krišjāņa Kariņa valdību, viņš ieņēma vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministra amatu tajā. J. Pūces darbībaās laikā tika īstenota Latvijas administratīvi teritoriālā reforma.

2020. gada novembrī viņš atkāpās no amata, būdams apvainots prettiesiskā autostāvvietas izmantošanā^[9] un melos, noliedzot to. Reputācijas skandāla rezultātā J. Pūce atkāpās arī no partijas "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētāja un apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētāja amata (amatus pārņēma Ivars Ijabs), kā arī atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

Pēc Saeimas deputāta mandāta atjaunošanas, J. Pūce darbojas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā un Eiropas lietu komisijā, kā arī ir Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs. J. Pūce kopš 2021. gada 7. jūnija pilda frakcijas "Attīstībai/Par!" priekšsēdētāja pienākumus. 2021. gada 16. jūnijā Saeima apstiprināja J. Pūci par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas (EDSO PA) Latvijas delegācijas vadītāju.^[10]

2022. gadā notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja 5% barjeru. 2022. gada decembrī ievēlēts par vienu no partijas "Latvijas attīstībai" līdzpriekšsēdētājiem.

Administratīvi teritoriālā reforma

J. Pūces laiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā visvairāk ir saistāms ar 2021. gada administratīvi teritoriālo reformu, kas no 2021. gada 1. jūlija paredzēja pāriet uz 42 pašvaldībām — 7 valstspilsētu pašvaldībām (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils) un 35 novadiem, no kuriem daudzi ir izveidoti agrāko rajonu teritorijās. Tomēr, ņemot vērā, ka reformas laikā vairākas pašvaldības apstrīdēja administratīvi teritoriālo reformu Satversmes tiesā, kā rezultātā par neatbilstošu Satversmei atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, tika saglabāts atsevišķs Varakļānu novads. Par neatbilstošu Satversmei tika atzīta arī Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam, tādēļ J. Pūce kopā ar kolēģiem no koalīcijas iesniedza priekšlikumus grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošanu ar kaimiņu novadiem līdz 2029. gadam. Šos grozījumus Saeima 2021. gada 9. decembrī pieņēma galīgajā lasījumā.^[11]

Atsauces

↑ [1] Archived 2016. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē. Bijušais EM valsts sekretārs Juris Pūce kļuvis par Latvijas attīstībai ģenerālsekretāru Archived 2016. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ LSM.lv ziņu redakcija. «Saeima ar 61 balsi apstiprina Kariņa valdību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-23.
↑ «No amata atkāpjas EM valsts sekretārs Juris Pūce». www.lsm.lv.
↑ «KNAB nav konstatējis interešu konfliktu Jura Pūces darbībā». www.lsm.lv.
↑ «Radio SWH». www.radioswh.lv (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-21. Skatīts: 2018-03-05.
↑ «Par mums - Ascendum». ascendum.lv. Skatīts: 2022-10-03.
↑ Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja amata konkursā uzvarējusi pašvaldību ministra dzīvesbiedre Zaiga Pūce LSM
↑ Kāpēc es nebalsošu par „Attīstībai/PAR” pietiek.com
↑ Apollo: Pūce atkāpjas no ministra amata
↑ «Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju apstiprina Juri Pūci». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2021-12-27.
↑ «Piecu valstspilsētu apvienošana ar blakus novadiem notiks līdz 2029. gadam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-01-03.

Ārējās saites

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Anrijs Matīss	Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs 2010. gada 8. janvāris — 2013. gada 27. novembris	Pēctecis: Mārtiņš Lazdovskis
Priekštecis: Kaspars Gerhards	Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 2019. gada 23. janvāris — 2020. gada 12. novembris	Pēctecis: Artūrs Toms Plešs

[1] [1] Archived 2016. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē. Bijušais EM valsts sekretārs Juris Pūce kļuvis par Latvijas attīstībai ģenerālsekretāru Archived 2016. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.

[2] LSM.lv ziņu redakcija. «Saeima ar 61 balsi apstiprina Kariņa valdību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-23.

[3] «No amata atkāpjas EM valsts sekretārs Juris Pūce». www.lsm.lv.

[4] «KNAB nav konstatējis interešu konfliktu Jura Pūces darbībā». www.lsm.lv.

[5] «Radio SWH». www.radioswh.lv (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-21. Skatīts: 2018-03-05.

[6] «Par mums - Ascendum». ascendum.lv. Skatīts: 2022-10-03.

[7] Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja amata konkursā uzvarējusi pašvaldību ministra dzīvesbiedre Zaiga Pūce LSM

[8] Kāpēc es nebalsošu par „Attīstībai/PAR” pietiek.com

[9] Apollo: Pūce atkāpjas no ministra amata

[10] «Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju apstiprina Juri Pūci». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2021-12-27.

[11] «Piecu valstspilsētu apvienošana ar blakus novadiem notiks līdz 2029. gadam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-01-03.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]