Juris Pūce
| Juris Pūce | |
|---|---|
_(cropped).jpg) Juris Pūce 2018. gadā | |
| Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs | |
|
Amatā 2019. gada 23. janvāris — 2020. gada 12. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Kaspars Gerhards |
| Pēctecis | Artūrs Toms Plešs |
| Rīgas domes deputāts | |
|
Amatā 2017. gada 22. jūnijs — 2018. gada 7. novembris | |
| Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs | |
|
Amatā 2010. gada 8. janvāris — 2013. gada 27. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Priekštecis | Anrijs Matīss |
| Pēctecis | Mārtiņš Lazdovskis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1980. gada 22. janvārī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija | Latvijas attīstībai (kopš 2013) |
| Partiju apvienība | Attīstībai/Par! |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Zaiga Pūce (prec. 2008. g.) |
| Profesija | ekonomists, jurists, politiķis |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Juris Pūce (dzimis 1980. gada 22. janvārī[1] Rīgā) ir latviešu ekonomists, jurists, pasniedzējs un politiķis. Partijas "Latvijas attīstībai" biedrs (ilgstoši tās valdes priekšsēdētājs). Ievēlēts 13. Saeimā no politisko partiju apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta.[2] Bijis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs (2010—2013), LMT padomes priekšsēdētāja biedrs (2009—2012), Rīgas Juridiskās augstskolas valdes loceklis (2006—2010), kā arī Rīgas domes deputāts (2017—2018), Latvijas vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā (2019—2020).
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Pūce ir beidzis Āgenskalna ģimnāziju. Ar izcilību pabeidzis maģistra studiju programmu "Vadības zinības" Latvijas Universitātē (2003—2005), kā arī ieguvis maģistra grādu programmā "Tiesību zinātnes" (2002—2003). Iegūta jurista profesionālā kvalifikācija (2002).
Darbība Latvijas Universitātē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Studiju laikā aktīvi darbojās augstskolas pašpārvaldē — ieņēma valdes locekļa vietu Latvijas Universitātes Studentu padomē no 1999. līdz 2003. gadam. No 2000. līdz 2003. gadam bija arī Latvijas Universitātes senators, kā arī uzrakstījis rokasgrāmatu “Senatora minimums”. No 2003. līdz 2010. gadam J. Pūce bija Stratēģiskās nodaļas vadītājs, bet kopš 2007. gada ir pasniedzējs studiju kursā “Stratēģiskā vadība”. Kopš 2006. gada darbojas nodibinājumā Latvijas Universitātes Fonds kā valdes loceklis.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Pūce 2010. gada 8. janvārī kļuva par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru. Tobrīd Ekonomiskas ministra pienākumus pildīja Artis Kampars ("Vienotība"). Īsi pēc Zolitūdes traģēdijas, 2013. gada 27. novembrī, J. Pūce atkāpās no valsts sekretāra amata, jo tika atklāts, ka viņa sievas vadītā biedrība ir saņēmusi ziedojumus no būvkompānijas "Re & Re".[3] J. Pūce pats vērsās pie KNAB ar lūgumu vērtēt, vai minēto apstākļu dēļ ir pārkāpis likumu, un saņēma vērtējumu, ka likuma pārkāpuma nav.[4]
Darbība TV un radio[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Pūce ir bijušais Radio SWH ekonomikas eksperts, kurā no 25.02.15. katra mēneša pēdējā trešdienā radio ēterā vadīja raidījumu "Pūce skaita līdzi[5]". RīgaTV24 vadīja raidījumu "Vai nauda aug kokos?", kurā stāstīja par aktualitātēm ekonomikā un finanšu sfērā.
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Pūces dzīvesbiedre ir Zaiga Pūce. 2019. gada rudenī konkursā izvēlēta par Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktori.[6]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2002. gadā no partijas "Sociāldemokrātu savienība — SDS" sarakstā kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās, bet, partijai nepārvarot 5% barjeru, netika ievēlēts; bijis arī šīs organizācijas domē.[7]
Partijas "Latvijas attīstībai" sarakstos kandidējis 2014. gada Eiropas Parlamenta un 12. Saeimas vēlēšanās, bet, partijai nepārvarot 5% barjeru, netika ievēlēts. 2014. gada 29. novembra kongresā J. Pūce tika ievēlēts par partijas valdes priekšsēdētāju. Esot valdes priekšsēdētāja amatā, uzsācis divas sabiedrības iniciatīvas portālā ManaBalss.lv. 2015. gada 23. martā tika uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā”, bet 2015. gada 17. septembrī — “Par valsts līdzfinansējumu bērnudārziem —“Atdodiet manu bērnudārzu!””.
2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta un tika ievēlēts pašvaldībā. 22. jūnijā kļuva par Rīgas domes deputātu, bija partijas "Latvijas attīstībai" Rīgas domes frakcijas vadītājs.
2018. gada rudenī J. Pūce tika ievēlēts 13. Saeimā no "Attīstībai/Par!" saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā, bet 2019. gada janvārī, kad apstiprināja Krišjāņa Kariņa valdību, viņš ieņēma vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministra amatu tajā. 2020. gada novembrī viņš atkāpās no amata, būdams apvainots prettiesiskā autostāvvietas izmantošanā[8] un melos, noliedzot to. Reputācijas skandāla rezultātā J. Pūce atkāpās arī no partijas "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētāja un apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētāja amata (amatus pārņēma Ivars Ijabs), kā arī atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.
Pēc Saeimas deputāta mandāta atjaunošanas, J. Pūce darbojas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā un Eiropas lietu komisijā, kā arī ir Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs. J. Pūce kopš 2021. gada 7. jūnija pilda frakcijas "Attīstībai/Par!" priekšsēdētāja pienākumus. 2021. gada 16. jūnijā Saeima apstiprināja J. Pūci par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas (EDSO PA) Latvijas delegācijas vadītāju.[9]
Administratīvi teritoriālā reforma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Pūces laiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā visvairāk ir saistāms ar 2021. gada administratīvi teritoriālo reformu, kas no 2021. gada 1. jūlija paredzēja pāriet uz 42 pašvaldībām — 7 valstspilsētu pašvaldībām (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils) un 35 novadiem, no kuriem daudzi ir izveidoti agrāko rajonu teritorijās. Tomēr, ņemot vērā, ka reformas laikā vairākas pašvaldības apstrīdēja administratīvi teritoriālo reformu Satversmes tiesā, kā rezultātā par neatbilstošu Satversmei atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, tika saglabāts atsevišķs Varakļānu novads. Par neatbilstošu Satversmei tika atzīta arī Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam, tādēļ J. Pūce kopā ar kolēģiem no koalīcijas iesniedza priekšlikumus grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošanu ar kaimiņu novadiem līdz 2029. gadam. Šos grozījumus Saeima 2021. gada 9. decembrī pieņēma galīgajā lasījumā.[10]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ [1] Bijušais EM valsts sekretārs Juris Pūce kļuvis par Latvijas attīstībai ģenerālsekretāru
- ↑ LSM.lv ziņu redakcija. «Saeima ar 61 balsi apstiprina Kariņa valdību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-23.
- ↑ «No amata atkāpjas EM valsts sekretārs Juris Pūce». www.lsm.lv.
- ↑ «KNAB nav konstatējis interešu konfliktu Jura Pūces darbībā». www.lsm.lv.
- ↑ «Radio SWH». www.radioswh.lv (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-21. Skatīts: 2018-03-05.
- ↑ Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja amata konkursā uzvarējusi pašvaldību ministra dzīvesbiedre Zaiga Pūce LSM
- ↑ Kāpēc es nebalsošu par „Attīstībai/PAR” pietiek.com
- ↑ Apollo: Pūce atkāpjas no ministra amata
- ↑ «Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju apstiprina Juri Pūci». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2021-12-27.
- ↑ «Piecu valstspilsētu apvienošana ar blakus novadiem notiks līdz 2029.gadam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-01-03.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Anrijs Matīss |
Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs 2010. gada 8. janvāris — 2013. gada 27. novembris |
Pēctecis: Mārtiņš Lazdovskis |
| Priekštecis: Kaspars Gerhards |
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 2019. gada 23. janvāris — 2020. gada 12. novembris |
Pēctecis: Artūrs Toms Plešs |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||