Kontinentālā hokeja līga
| Sports | Hokejs |
| Dibināta | 2008 |
| Direktors | Aleksejs Morozovs |
| Komandu skaits | 23 |
| Valsts/reģions | |
| Pašreizējā čempione (komanda) | |
| Visvairāk čempiona titulu | Maskavas CSKA Magņitogorskas "Metallurg" (3) |
| Mājaslapa | www.khl.ru |
| Līdzīgi turnīri | VHL, MHL |
Kontinentālā hokeja līga (KHL) (krievu: Континентальная Хоккейная Лига) ir starptautiska hokeja līga, kuru izveidoja 2008. gadā uz Krievijas Superlīgas bāzes. Līgas uzvarētājs, neatkarīgi no valsts, kurā klubs atrodas, iegūst Krievijas čempiona titulu, kā arī izcīna Gagarina kausu.
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]Kontinentālo hokeja līgu nodibināja 2008. gadā un sākotnēji tajā spēlēja 24 komandas. Rīgas "Dinamo" spēlētājs Aleksandrs Ņiživijs 2. septembra spēlē pret Habarovskas "Amur" iemeta pirmos vārtus KHL vēsturē. Par pirmās sezonas Gagarina kausa ieguvēju kļuva Kazaņas klubs HK Ak Bars. 2009.—2010. sezonā līgā iestājas Jekaterinburgas "Avtomobilist" klubs, un 2012.—2013. sezonā līgā piedalījas 26 komandas no septiņām valstīm. 2010.—11. sezonā līgā spēlēja hokejisti no 14 dažādām valstīm. Krievijas hokejistu īpatsvars līgā sasniedza aptuveni 70%, kamēr 16,1% bija Austrumeiropas, 4,6% Ziemeļvalstu, bet 4,8% — Ziemeļamerikas valstu hokejisti.
Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Somijas klubs “Jokerit” un 27. februārī Latvijas klubs “Dinamo Rīga” paziņoja, ka pārtrauks dalību līgā.
| Nosaukums | valsts | dibināšana | sezonas |
|---|---|---|---|
| Krievijas Federācija | 2005 (1953) | 2008–2009 | |
| Krievijas Federācija | 2004 | 2008–2010 | |
| Krievijas Federācija | 1953 | 2008–2015 | |
| Krievijas Federācija | 1949 | 2008–2017 | |
| Krievijas Federācija | 1996 | 2008–2025 | |
| Latvija | 2008 (1946) | 2008–2022 | |
| Krievijas Federācija | 2006 | 2010–2018 | |
| Slovākija | 2010 | 2011–2012 | |
| Čehija | 2012 | 2012–2014 | |
| Slovākija | 1921 | 2012–2019 | |
| Ukraina | 2001 | 2012–2014 | |
| Horvātija | 1961 | 2013–2017 | |
| Somija | 1967 | 2014–2022 |
Formāts
[rediģēt | labot pirmkodu]Regulārajā sezonā katra no līgas vienībām aizvada 60 spēles, četras spēles (divas mājās, divas viesos) ar savas divīzijas komandām, kā arī divas spēles (viena mājās, otra viesos) ar konferences otras divīzijas komandām. Ar pretējās konferences komandām katra vienība regulārajā sezonā aizvada vienu spēli. Regulārās sezonas labākā komanda saņem Kontinenta kausu.
Izslēgšanas kārtai kvalificējas katras konferences labākās astoņas komandas. Katrā kārtā komandas spēlē līdz četrām uzvarām. Neizšķirta gadījumā seko neierobežota ilguma papildlaiks līdz pirmajiem vārtiem. Pēcspēles metieni izslēgšanas spēlēs netiek spēlēti. Izslēgšanas kārtā pāri tiek noteikti pēc konferencē iegūtās vietas, vēl pie tam, otrajā kārtā pāri tiek vēlreiz pārkārtoti atkarībā no izcīnītās vietas regulārajā sezonā. Gagarina kausa finālā tiekas divas spēcīgākās abu konferenču komandas. Uzvarētāja kļūst par Krievijas čempioni, saņemot Gagarina kausu.
Līgā startējošajām Krievijas komandām ir noteikts, ka to sastāvā nedrīkst pieteikt vairāk nekā piecus ārzemju spēlētājus, taču katrā mačā uz laukuma doties var vienīgi četri. Šie noteikumi gan neattiecas uz citu valstu klubiem līgā.
Kausi un balvas
[rediģēt | labot pirmkodu]Katru sezonu līga piešķir dažādas balvas un kausus tās labākajiem spēlētājiem un komandām. Līgas čempionei katru sezonu pasniedz Gagarina kausu. Sezonas vērtīgākais spēlētājs iegūst Zelta nūju, bet labākais jaunais spēlētājs — Čerepanova balvu. Tiek apbalvots arī sezonas rezultatīvākais spēlētājs, kā arī rezultatīvākais aizsargs, labākais vārtu guvējs, labākais veterāns, labākais vārtsargs, izslēgšanas kārtas vērtīgākais spēlētājs, kā arī vēl vairāki apbalvojumi. Tiek noteikts arī sezonas labākais treneris, tiesnesis, kā arī kluba prezidents.
Komandas
[rediģēt | labot pirmkodu]1 — ieskaitot Krievijas Superlīgu, kā arī tās priekšteces - PSRS hokeja līgu un Starptautisko hokeja līgu.
Līgas rekordi
[rediģēt | labot pirmkodu]Sezonas rekordi
[rediģēt | labot pirmkodu]Regulārā sezona
| Rekords | Spēlētājs | Sezona | |
|---|---|---|---|
| Punkti | 85 | 2016.—17. | |
| Vārti | 48 | 2016.—17. | |
| Rezultatīvas piespēles | 65 | 2018.—19. | |
| Metieni pa vārtiem | 253 | 2018.—19. | |
| Lietderības koeficients | +48 | 2018.—19. | |
| Soda minūtes | 374 | 2009.—10. | |
| Uzvaras (vārtsargiem) | 38 | 2018.—19. | |
| Sausās spēles | 13 | 2015.—16. |
Izslēgšanas kārta
| Rekords | Spēlētājs | Sezona | |
|---|---|---|---|
| Punkti | 33 | 2013.—14. | |
| Vārti | 15 | 2014.—15. 2016.—17. | |
| Rezultatīvas piespēles | 20 | 2013.—14. 2016.—17. | |
| Metieni pa vārtiem | 82 | 2012.—13. | |
| Lietderības koeficients | +16 | 2012.—13. 2016.—17. | |
| Soda minūtes | 69 | 2015.—16. | |
| Uzvaras (vārtsargiem) | 16 | 2011.—12. 2013.—14. 2014.—15. 2017.—18. 2018.—19. | |
| Sausās spēles | 6 | 2014.—15. |
Karjeras rekordi
[rediģēt | labot pirmkodu]Regulārā sezona
| Rekords | Spēlētājs | Gadi | |
|---|---|---|---|
| Punkti | 735 | 2008—2020 | |
| Vārti | 341 | 2008—2020 | |
| Rezultatīvas piespēles | 394 | 2008—2020 | |
| Lietderības koeficients | +194 | 2008—2016 | |
| Soda minūtes | 1026 | 2010—2020 | |
| Uzvaras (vārtsargiem) | 259 | 2008—2020 | |
| Sausās spēles | 69 | 2008—2020 |
Izslēgšanas kārta
| Rekords | Spēlētājs | Gadi | |
|---|---|---|---|
| Punkti | 162 | 2009—2020 | |
| Vārti | 64 | 2009—2020 | |
| Rezultatīvas piespēles | 98 | 2009—2020 | |
| Lietderības koeficients | +52 | 2009—2020 | |
| Soda minūtes | 296 | 2009—2020 | |
| Uzvaras (vārtsargiem) | 68 | 2009—2020 | |
| Sausās spēles | 16 | 2015—2020 |
Komandu rezultāti
[rediģēt | labot pirmkodu]Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]| Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Rietumu konference | Austrumu konference | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Bobrova divīzija | Tarasova divīzija | Harlamova divīzija | Černišova divīzija | ||||||||
| |||||||||||
| Šis ar hokeju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |