Gepards

Gepards; Acinonyx jubatus (Schreber, 1775)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta	Kaķveidīgie (Feliformia)
Dzimta	Kaķu dzimta (Felidae)
Apakšdzimta	Kaķu apakšdzimta (Felinae)
Ģints	Gepardi (Acinonyx)
Suga	Gepards (Acinonyx jubatus)
Izplatība
	Teritorijas, kurās gepards izmiris Areāls, kur gepards sastopams reti Aareāls, kur gepards sastopams vidēji bieži Areāls, kur gepards sastopams bieži
	Gepards Vikikrātuvē

Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs. Tā ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx). Gepards ir salīdzinoši netipisks kaķu dzimtas pārstāvis. Tas ir ātrākais sauszemes dzīvnieks,^[1] bet nespēj uzkāpt kokā kā citi kaķu dzimtas dzīvnieki. Tas spēj attīstīt skriešanas ātrumu līdz 112 km/h.^[2] Protams, ilglaicīgi skriet ar šādu ātrumu tas nespēj un parasti tik ātri var noskriet apmēram 460 metrus, bet 100 km/h gepards spēj iegūt trīs sekundēs, kas pārspēj lielāko daļu sporta mašīnu.^[3]

Gepardi dzīvo Āfrikā un Dienvidrietumāzijā. Neliela populācija dzīvo Irānā, apmēram 70—110 īpatņi.^[4] Pastāv apšaubāms uzskats, ka daži gepardi joprojām dzīvo Indijā, toties ir pierādījumi, ka gepardi joprojām mīt Pakistānā Beludžistānas provincē.^[5] Gepardiem patīk atklātas vietas: pustuksneši, prērijas un savannas, un zemi krūmāji. Tos var sastapt arī kalnainos apvidos.^[6]

Zinātniskā nosaukuma ģints vārds "Acinonyx" grieķu valodā nozīmē "nekustīgie nagi", bet "jubatus" latīņu valodā nozīmē "ar krēpēm", raksturojot gepardu mazuļu krēpes.

Evolūcija

Pirms neilga laika zinātnieki uzskatīja, ka gepards ir viens no primitīvākajiem lielajiem kaķiem un ka tas ir atdalījies no pārējiem kaķiem pirms 18 miljoniem gadu. Tomēr ģenētiskie pētījumi liecina, ka pēdējais kopējais kaķu dzimtas priekštecis visām 40 mūsdienās eksistējošām sugām, ir dzīvojis pirms 11 miljoniem gadu. Šie pētījumi liek zinātniekiem secināt, ka gepards no saviem tuvākajiem radiniekiem: pumām (Puma concolor) un ūdrkaķiem (Puma yagouaroundi), ir atdalījies pirms 5 miljoniem gadu.^[7] Gepardi šo 5 miljonu gadu laikā nav daudz mainījušies un tiem ir maz ģenētisko variāciju.^[8] To fosilie kauli izskatās gandrīz tādi paši kā mūsdienu gepardiem.

Izskats un īpašības

Pieaudzis gepards sver no 40—65 kg. Tā kopējais ķermeņa garums ir 115—135 cm, bet aste var būt pat 84 cm gara. Geparda vidējais skausta augstums ir 90 cm. Gepardu tēviņi parasti ir lielāki nekā mātītes. Salīdzinājumā ar aptuveni tikpat lielu leopardu, gepardu ķermeņi ir īsāki, bet tiem ir garākas astes un tie ir augstāki skaustā. Tomēr to uzskata par mazāko starp lielajiem kaķiem. Pieņēmums, ka gepards nespēj ievilkt nagus, ir maldīgs. Lai gan nagu ievilkšanas mehānisms darbojas tāpat kā citiem kaķiem, tam trūkst pašas ārējās ādas kārtiņas ap nagiem, tādēļ, kad gepards ir ievilcis nagus, to galiņi vēl ir ārā.^[9] Šādi nagi kaķu dzimtā vēl ir Āzijas zvejniekkaķim (Prionailurus viverrinus), plakangalvas kaķim (Prionailurus planiceps) un Iriomotes kaķim (Prionailurus iriomotensis).

Geparda galva ir proporcionāli neliela, un acis sejā ir novietotas augstu. Ap acīm ir melns apmatojums, kas atgādina asaru celiņu pār vaigiem. Melnā svītra sākas pie acīm un beidzas pie mutes kaktiņiem. Melnais celiņš uz vaigiem palīdz gepardam labāk saskatīt upuri, absorbējot saules gaismu redzes lauka zonā. Gepardam ir laba tālā redze. Lai varētu ātri skriet, gepardam ir lielas nāsis, kas skrienot atļauj ieelpot lielu daudzumu gaisa. Tam ir liela sirds un palielinātas plaušas, visa sistēma ir veidota tā, lai paātrināti izdalītu skābekli ķermenī. Gepards spēj paātrināt elpošanu no 60 līdz 150 ieelpām minūtē.^[9] Lai saglabātu līdzsvaru un spēju strauji manevrēt ātras skriešanas laikā, gepards lieto savus nagus un garo asti.

Geparda kažoku variācijas

Gepardam ir dziļš krūšu kurvis un šaurs ķermenis, piemērots ātrai skriešanai. Tā kažoka matiņi ir īsi un parupji, krāsa rūsgani brūna ar melniem, apaļiem laukumiem (2—3 cm), to geparda kažokā ir aptuveni 2000. Uz baltās pavēderes nav melno laukumiņu, toties plankumainās astes gala krāsojums beidzas ar 4—6 melniem gredzeniem. Pats astes gals visbiežāk ir balts un kupls.

Kažoka krāsojumā izņēmums ir karaļgepards, kurš sastopams tikai Dienvidāfrikas, Zimbabves un Botsvānas pierobežas teritorijā. Šim kaķim ir svītras un plankumi. Karaļgepards nav atsevišķa pasuga, bet tikai neparasta kažoka raksta mutācija, kā baltie tīģeri, vai melnie leopardi (retāk jaguāri) — panteras. Reizēm gepardi mēdz būt arī lāsumaini, albīni un pelēki. Visi šādas krāsas gepardi ir datēti Āzijas gepardu pasugai. Ir ziņas, ka 1608. gadā Indijā valdniekam ir uzdāvināts balts gepards, kura plankumi bija gaišā, zilpelēkā krāsā.

Uzvedība

Atšķirībā no lielajiem kaķiem gepards nespēj rūkt, bet tam ir pašam sava vokalizācija, kas ir netipiska kaķiem un drīzāk izklausās pēc putnu izdotajām skaņām. Atšķirībā no panteru ģints (Panthera) kaķiem, gepardi spēj murrāt kā mājas kaķi.

Gepards ir aktīvs dienā. Iespējams, tas palīdz izvairīties no ienaidniekiem — lauvām un hiēnām. Geparda uzbūve ir piemērota ātrumam, nevis spēkam un tā sakodiens ir salīdzinoši vājš. Tanzānijā, kur dzīvo puse no visām pasaules lauvām, lielākā daļa gepardu mazuļu nenodzīvo ilgāk par pirmo gadu. Lauvas gepardus nogalina, ja atrod savā teritorijā. Tomēr citi plēsēji nav drauds gepardu sugai. Tie kopā ar gepardu populāciju savvaļā dzīvojuši miljoniem gadu. Lielāks drauds par lauvām ir lauksaimniecības attīstība Āfrikā. Ir izveidotas vairākas organizācijas, kā Cheetah conservation found, kas ir viena no lielākajām sugu aizsardzības organizācijām pasaulē. Tomēr geparda nākotne ir nedroša.

Salīdzinot ar citiem kaķiem Āfrikā, gepardam ir visaugstākais izdevušos medību procents. Serengeti ir novērots, ka pieredzējuši gepardi noķer aptuveni 70% no izvēlētā medījuma. Tomēr tā kā gepardi nespēj uzkāpt kokā, lai noslēptu un paglābtu savu medījumu, lielu daļu nomedītā tiem atņem citi lielie plēsēji. Gepardi parasti izvairās no cīņas un atstāj savu guvumu pat vienai hiēnai, ja tā to pieprasa. Gepardam ir svarīgāk palikt neievainotam nekā būt paēdušam, jo gepards medī, balstoties uz savu lielo ātrumu, un visniecīgākais ievainojums var traucēt medīt, kas nozīmē nāvi. Ir novērots, ka gepardi zaudē apmēram 50% no sava medījuma. Lai izvairītos no citiem plēsējiem, tie medī dienas laikā un ēd uzreiz pēc upura nogalināšanas.

Tēviņi

Gepardu tēviņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki. Lielākā daļa tēviņu dzīvo nelielās grupās (2—4), kuras sauc par koalīcijām. Koalīcijas biedri dzīvo, medī un ēd kopā un nekad nepaliek šķirti uz ilgu laiku. Parasti tie ir brāļi, bet, ja metienā piedzimst tikai viens tēviņš, arī tas var pievienoties kādai koalīcijai. Serengeti veiktajos pētījumos ir noskaidrots, ka 41% tēviņu ir vientuļnieki, 40% dzīvo pāros, bet 19% dzīvo grupās, kas sastāv no 3 tēviņiem.^[10] Tēviņiem ir savas teritorijas, kuras pārklājas ar pēc iespējas vairākām mātīšu teritorijām. Tomēr vientuļie tēviņi ir mazāk teritoriāli kā grupas. Koalīcija dara visu iespējamo, lai aizsargātu teritoriju un palielinātu savu pārošanās iespēju. Tēviņu teritorijas, atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona, variē no 37 līdz 160 km². Tēviņi savas teritorijas iezīmē ar urīnu, un nogalinās vai nopietni savainos jebkuru tur sastaptu nelūgtu viesi.

Mātītes

Atšķirībā no tēviņiem mātītes ir vientuļnieces un izvairās no sugas brāļiem un māsām. Tomēr dažreiz ir novērots, ka mātes ar meitām uzturas kopā kādu laiku arī pēc tam, kad pārējie mazuļi ģimeni ir pametuši. Gepardu mātītes arī mazuļus audzina vienatnē. Atšķirībā no gepardu tēviņiem un citiem lielajiem kaķiem, to teritorijām nav stingras robežas, bet tās klejo un medī plašākā apkārtnē. Apsekotās apkārtnes lielums ir atkarīgs no medījuma daudzuma tajā. Dienvidāfrikas krūmājos gepardu mātītēm ir nelielas teritorijas, ne vairāk kā 34 km², toties Namībijā tās var sasniegt 1500 km².

Barība

Gepards ir tipisks plēsējs un ēd tikai gaļu; tas medī Tomsona gaceles, Granta gaceles, Dienvidāfrikas gaceles un impalas. Reizēm gepardi nomedī jaunas Gnu antilopes un zebras, lai gan, medījot grupā, tiek nomedīti arī pieaugušie īpatņi. Gepards neatsakās arī no mazāka medījuma kā pērļu vistām un zaķiem.

Gepardi, atšķirībā no citiem lielajiem plēsējiem, medī tikai dienā, kā arī agri no rīta vai vakarā, kad nav tik karsts, bet ir gaišs. Tie medī, izmantojot redzi nevis ožu. Medījumu gepards noskata 10—30 m attālumā no sevis, tad sākas pakaļdzīšanās. Medības parasti ir īsākas par 1 minūti, ja gepards medījumu nenoķer pirmās minūtes laikā, pakaļdzīšanās tiek pārtraukta. Skrienot ar ātrumu 112 km/h, geparda ķermeņa temperatūra strauji ceļas, un tam būtu nāvējoši turpināt skrējienu. Pēc medībām gepards vienmēr atpūšas un atvēsinās. Ja medības ir bijušas smagas, gepards atpūšas kādu pusstundu vai ilgāk. Upuris tiek nogalināts, to lielā ātrumā notriecot pret zemi, iekožoties rīklē un tad nožņaudzot. Geparda žokļi nav pietiekami spēcīgi, lai pārlauztu kakla skriemeļus. Pēc tam gepards ātri paēd pirms ieradušies citi lielie plēsēji.

Vairošanās

Gepardu mātītes dzimumbriedumu sasniedz 20—24 mēnešu vecumā, bet nepārojas līdz 3 gadu vecumam. Pārošanās var notikt jebkurā laikā visu gadu. Pētījumi Serengeti liecina, ka mātīte pārojas ar vairākiem tēviņiem, un mazuļi var būt no dažādiem tēviņiem.^[11] Grūsnības periods ilgst 90—98 dienas, parasti piedzimst 3—5 mazuļi, bet ir bijuši gadījumi, ka piedzimst 9 gepardēni. Mazulis piedzimstot sver 150—300 g. Atšķirībā no citiem plankumainajiem kaķiem gepardiem jau piedzimstot ir plankumiņi. Mazajam gepardam uz kakla mugurdaļas ir mīksta pūku "krēpjveidīga apkakle", kas stiepjas līdz muguras pusei. Pieaugot apkakle izzūd. Pirmie 18 mēneši gepardu dzīvē ir ļoti svarīgi, tie mācās no mātes medīt un izvairīties no citiem plēsējiem un ienaidniekiem. Apmēram 18—20 mēnešu vecumā māte savus mazuļus pamet. Brāļi un māsas veido ģimenes grupu un paliek kopā apmēram 6 mēnešus. Pēc tam jaunās mātītes pamet ģimeni, toties tēviņi paliek kopā uz visu mūžu. Reizēm jaunās mātītes paliek kopā ar māti nevis ar brāļiem. Gepardu dzīves ilgums savvaļā ir 12 gadu, nebrīvē līdz 20 gadiem.

Gepardu mazuļiem pirmajās nedēļās ir ļoti augsts risks tikt nogalinātiem: tos nogalina lauvas, leopardi, hiēnas, hiēnsuņi un ērgļi. Izdzīvo tikai 10% mazuļu. Māte mazuļus slēpj biezos krūmos un slēptuvi apsargā, vilinot plēsējus prom no tās. Plēsējus padzen arī gepardu koalīcijas, ja tās ir pietiekami lielas un ja ienaidnieku skaits nav pārāk liels. Pieaugušam gepardam, pateicoties savam ātrumam, nav daudz ienaidnieku.

Gepards un cilvēks

Senos laikos austrumzemju aristokrāti gepardus izmantoja antilopju medībām. To piederība liecināja par statusu sabiedrībā Senajā Ēģiptē, Indijā, Irānā un dažādās Āfrikas ciltīs. Ēģiptes faraoni gandrīz vienmēr tiek attēloti kopā ar gepardiem, kas liecina par spēku un karalisko izcelsmi. Vislielākais skaits gepardu, kas datēts vēsturiskajos avotos, ir piederējis 16. gadsimta Indijas valdniekam Akbaram Lielajam. To skaits pārsniedza 9000.^[12]

Visi gepardi medību vajadzībām tika noķerti savvaļā. Tos neaudzināja no bērnības, jo tādiem gepardiem neattīstījās medību instinkts. Gepardus saķēra apmēram 1—2 gadus vecus, pieradināja un izmantoja medībām. 1900. gados Irāna un Indija gepardus sāka importēt no Āfrikas, jo sāka pietrūkt vietējo.^[12]

Sistemātika

Lielākajā daļā pieejamās informācijas gepardiem ir 6 pasugas, bet dažos informācijas avotos pasugu skaits ir lielāks. Tā kā nav veikti pilnīgi ģenētiskie pētījumi, zinātniekiem nav vienprātības par gepardu pasugu klasifikāciju. Kādreiz karaļgepards (Acinonyx jubatus rex) bija viena no pasugām, tomēr veicot DNS pētījumu, noskaidrojās, ka tā ir tikai viena gēna mutācija — recesīva variācija. Tāpat zinātniekiem ir šaubas par garspalvaino gepardu (Acinonyx jubatus guttatus), pieļaujot, ka arī šī pasuga ir tikai gēna recesīva variācija. Šobrīd gepardiem visbiežāk sastopamais pasugu iedalījums:

Āzijas gepards (Acinonyx jubatus venaticus) — Ziemeļāfrika (Alžīrija, Džibutija, Ēģipte, Mali, Mauritānija, Maroka, Nigēra, Tunisija un Rietumsahāra), Āzija (Afganistāna, Indija, Irāna, Irāka, Izraēla, Jordānija, Omāna, Pakistāna, Saūda Arābija, Sīrija, Krievija);
Sahāras gepards (Acinonyx jubatus hecki) — Āfrikas ziemeļrietumi (Benina, Burkinafaso, Gana, Mali, Mauritānija, Nigēra, Senegāla);
Austrumāfrikas gepards (Acinonyx jubatus raineyii) — Āfrikas austrumi (Kenija, Somālija, Tanzānija, Uganda);
Dienvidāfrikas gepards (Acinonyx jubatus jubatus) — Āfrikas dienvidi (Angola, Botsvāna, Kongo Demokrātiskā Republika, Mozambika, Malāvija, Dienvidāfrika, Tanzānija, Zambija, Zimbabve, Namībija);
Centrālāfrikas gepards (Acinonyx jubatus soemmeringii) — Āfrikas centrālā daļa (Kamerūna, Čada, Centrālāfrikas Republika, Etiopija, Nigērija, Nigēra, Sudāna);
Rietumāfrikas gepards (Acinonyx jubatus velox) — Āfrikas rietumdaļa.

Atsauces

↑ «The relation between maximal running speed and body mass in terrestrial mammals». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. augustā. Skatīts: 2009. gada 5. oktobrī.
↑ «Tolweb: Cheetah (Acinonyx jubatus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. martā. Skatīts: 2014. gada 1. maijā.
↑ Great Moments in Science: Fake Flies and Cheating Cheetahs
↑ Iranian Cheetah Project
↑ Where did Cheetah go!
↑ Acinonyx jubatus (Cheetah, Hunting Leopard)
↑ Mattern, M. Y., D. A. McLennan (2000). "Phylogeny and Speciation of Felids". Cladistics 16: 232–253. doi:10.1111/j.1096-0031.2000.tb00354.x
↑ Conservation genetics
↑ ^9,0 ^9,1 O'Brien, S., D. Wildt, M. Bush (1986). "The Cheetah in Genetic Peril". Scientific American 254: 68–76.
↑ Richard Estes, forward by Edward Osborne Wilson (1991) The Behavior Guide to African Mammals. University of California Press. Page 371.
↑ Cheating cheetahs prosper
↑ ^12,0 ^12,1 «Dogs used to save Cheetahs from being shot by farmers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 5. oktobrī.

Ārējās saites

[1] «The relation between maximal running speed and body mass in terrestrial mammals». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. augustā. Skatīts: 2009. gada 5. oktobrī.

[2] «Tolweb: Cheetah (Acinonyx jubatus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. martā. Skatīts: 2014. gada 1. maijā.

[3] Great Moments in Science: Fake Flies and Cheating Cheetahs

[4] Iranian Cheetah Project

[5] Where did Cheetah go!

[6] Acinonyx jubatus (Cheetah, Hunting Leopard)

[7] Mattern, M. Y., D. A. McLennan (2000). "Phylogeny and Speciation of Felids". Cladistics 16: 232–253. doi:10.1111/j.1096-0031.2000.tb00354.x

[8] Conservation genetics

[ap-9] 9,0 ^9,1 O'Brien, S., D. Wildt, M. Bush (1986). "The Cheetah in Genetic Peril". Scientific American 254: 68–76.

[10] Richard Estes, forward by Edward Osborne Wilson (1991) The Behavior Guide to African Mammals. University of California Press. Page 371.

[11] Cheating cheetahs prosper

[ge-12] 12,0 ^12,1 «Dogs used to save Cheetahs from being shot by farmers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 5. oktobrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]