Pāriet uz saturu

Kalifornijas lauvronis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kalifornijas jūras lauva)
Kalifornijas lauvronis
Zalophus californianus (Lesson, 1828)
Kalifornijas lauvronis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaAusroņi (Otariidae)
ApakšdzimtaLauvroņu apakšdzimta (Otariinae)
ĢintsKlusā okeāna lauvroņi (Zalophus)
SugaKalifornijas lauvronis (Zalophus californianus)
Izplatība
  Izplatības areāla maksimālās robežas
  Vairošanās sezonas izplatības areāls
  Galapagu lauvroņa izplatības areāls
Kalifornijas lauvronis Vikikrātuvē

Kalifornijas lauvronis jeb Kalifornijas jūras lauva (Zalophus californianus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītāju sugām. Izplatīts Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrastēs, no Aļaskas dienvidaustrumiem līdz Meksikas centrālajai daļai, Kalifornijas līci ieskaitot.[1] Tā tuvākais radinieks ir Galapagu lauvronis (Zalophus wollebaeki), kuru nesenā pagātnē sistematizēja kā Kalifornijas lauvroņa pasugu.

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Santabarbaras salas pludmales ir viena no Kalifornijas lauvroņu vairošanās vietām Čenela salās
Kalifornijas lauvroņu kolonija Santakrūzas piekrastē
Kalifornijas lauvroņi Sanfrancisko pilsētas laivu piestātnē
Garie vibrisi jeb taustes mati zem ūdens jutīgi uztver katru ūdens vibrāciju

Kalifornijas lauvronis mājo Klusā okeāna austrumu piekrastēs, Ziemeļamerikas krastos no Aļaskas dienvidaustrumiem līdz Meksikas centrālajai daļai.[1] Daļa īpatņu aizklejo samērā tālu. Vistālāk uz ziemeļiem Kalifornijas lauvronis reizēm novērots pie Krievijas Komandora salām.[2]

Vairošanās sezonas laikā lauvroņi pulcējas smilšainās vai akmeņainās pludmalēs, uzturoties ūdens tuvumā. Vēsākās naktīs (arī dienās) dzīvnieki pārvietojas dziļāk iekšzemē vai klinšainās piekrastēs rāpjas augstāk klintīs.[3]

Ārpus vairošanās sezonas lauvroņi mēdz uzturēties arī cilvēku apdzīvoto vietu tuvumā, ieņemot, piemēram, pilsētu molus un jahtu piestātņu laipas. Kalifornijas lauvronis īslaicīgi uzturas arī saldūdens tilpēs. Piemēram, tas ir novērots Kolumbijas upē 240 km augšup no upes ietekas jūrā.[4] 2004. gadā Kalifornijas lauvronis tika novērots apmēram 160 km attālumā no Sanfrancisko līča krastiem Sanhoakinas upes tuvumā.[5]

Populācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģenētiskos pētījumos noskaidrojies, ka lauvronim var izdalīt 5 atšķirīgas populācijas: Klusā okeāna mērenās joslas jeb ASV populācija, Kalifornijas pussalas rietummalas populācija un trīs populācijas Kalifornijas līcī — ziemeļdaļas, centrālās daļas un dienviddaļas.[6]

ASV populācijas vairošanās areāls galvenokārt aptver Čenela salas, bet daļa mātīšu izmanto arī Kalifornijas ziemeļdaļas krastus.[1] Kalifornijas pussalas rietummalas populācija vairošanās sezonā galvenokārt pulcējas Falsas ragā pussalas ziemeļrietumos un Santamargaritas salā Magdalenas līcī pussalas dienvidrietumos. Abas šīs populācijas nodala Ensenadas pilsētas pludmales. Kalifornijas līča populācijas vairošanās sezonā uzturas atbilstoši savam nosaukumam: ziemeļdaļas populācija uzturas līča ziemeļdaļas seklajos ūdeņos un piekrastēs, centrālās daļas populācija mājo līča centrālās daļas salās, dienviddaļas populācija uzturas līča ieejas ūdeņos.[6]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornijas lauvronim raksturīgs izteikts dzimumu dimorfisms. Dzimumiem ir atšķirīgs lielums, ķermeņa formas un kažoka krāsa. Tēviņa ķermeņa garums parasti ir ap 2,4 m, svars 350 kg. Mātītes garums ap 1,8 m, svars līdz 100 kg.[7] Mātītes un jauno lauvroņu kažoks parasti ir dzeltenbrūns,[7] bet var būt arī gaiši pelēks vai sudrabains.[3] Tēviņa kažoka krāsa variē no gaiši brūnas līdz melnai, bet visbiežāk tas ir tumši brūns. Tumšiem īpatņiem seja vietām var būt gaišāka.[7] Mazuļiem piedzimstot ir tumši brūns vai melns matojums, kas nomainās pēc 5 mēnešiem.[3]

Lai arī lauvroņa ķermenis ir slaids un veidots plūdlīniju formās, pieaugušam tēviņam ir masīvi pleci, kakls un krūtis.[3] Pieaugušam tēviņam uz galvas izaug trīsstūrveida kaula sabiezinājums (puns), uz kura aug gaišāks matojums.[8] Tam ir arī krēpes, kas gan ir mazāk izteiktas nekā ziemeļu lauvronim un Dienvidamerikas lauvronim. Abiem dzimumiem purns garš un šaurs, kas to padara līdzīgu sunim.[3]

Maņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauvronim, piemērojoties jūras un piekrastes dzīves veidam, ir zili zaļā spektra krāsu redze.[9] Zem ūdens tam ir ļoti laba dzirde ar amplitūdu 0,4—32 kHz.[10] Toties garie vibrisi jeb taustes mati uztver ūdens vibrācijas, lai gan, salīdzinot ar plankumaino roni, vibrisi ir gludāki un mazāk jutīgi.[11] Kalifornijas lauvroņa normāla ķermeņa temperatūra ir 37,5 °C. Tā kā tas nesvīst, tad kļūstot siltākam, dzīvnieks atvēsinās, dodoties ūdenī un meklējot vēsākas vietas.[12]

Kustības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kustoties pa sauszemi, pakaļkājas tiek pavilkt apakšā, lai varētu uz tām balstīties

Kā visi ausroņi arī Kalifornijas lauvronis zem ūdens, lai kustētos uz priekšu, izmanto visas četras airkājas, lokanajam vārpstveida ķermenim piepalīdzot. Kājas netiek kustinātas visu laiku, pēc katra grūdiena ar airkājām seko slīdēšanas fāze.[13] Mugurkaula lokanums un kustīgums ļauj lauvronim atliekt kaklu uz aizmuguri līdz pat pakaļkājām. Zem ūdens tas izpaužas spējā strauji mainīt peldēšanas virzienu arī atmuguriski, vienlaicīgi saglabājot ķermenim nepārtrauktu plūdlīniju.[14] Lauvronis peld ar ātrumu 10,8 km/h, nirst līdz 274 m dziļumā un var atrasties zem ūdens līdz apmēram 10 minūtēm, lai gan visbiežāk niršanas ilgums nepārsniedz 3 min. un dziļums 80 m.[15][16]

Kustoties pa sauszemi, lauvronis spēj pakaļējās airkājas pavilkt sev apakšā tā, lai varētu uz tām balstīties un pārvietoties ar visām četrām airkājām. Priekškāju plaukstas vērstas uz sāniem. Kustībai uz priekšu liela nozīme ir arī galvas un kakla atbalstošajām kustībām, kuras ir pat nozīmīgākas nekā balstīšanās uz pakaļkājām.[17]

Ieradumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Barojoties jūrā, lauvronis atpūšas uz ūdens virsmas
Vairošanās sezonas laikā tēviņi gandrīz nepārtraukti rej
Viena no Kalifornijas lauvroņu vairošanās pludmalēm

Kalifornijas lauvronis ir ļoti sabiedrisks dzīvnieks, krastā uzturas kolonijās, kurās ir vairāki simti, reizēm tūkstoši indivīdu. Vislielākās grupas veidojas vairošanās periodā. Ārpus vairošanās sezonas tēviņi, lai barotos, migrē uz ziemeļiem. Toties mātītes paliek baroties vairošanās teritoriju tuvumā.[7] Barojoties lauvronis kādu laiku uzturas jūrā, līdz pat divām nedēļām. Šajā laikā tas atpūšas, guļot uz ūdens virsmas. Migrācijas ceļojums var notikt pa vienam vai nelielās grupās. Kādu laiku ceļojis, lauvronis kāpj krastā atpūsties. Izņēmums ir Kalifornijas līča populāciju tēviņi, kuri migrācijas ceļojumus neveic.[18] Mātītēm un jaunajiem lauvroņiem apmatojums mainās rudenī un ziemā, tēviņiem janvārī un februārī.

Komunikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornijas lauvroņi savstarpēji komunicē ar visdažādākajām skaņām. Visbiežāk izmantotā skaņa ir lauvroņiem raksturīgā riešana. Teritoriālie tēviņi ir visskaļākie un ar visdziļāko balsi, vairošanās sezonā tie rej gandrīz nepārtraukti. Kad lauvronis ir satraukts, riešana kļūst ļoti ātra. Riešana tiek izmantota, gan lai iebiedētu sāncensi, gan lai izrādītu uzmanību mātītei. Lauvronis arī purpina, līdzīgi zirgam. Šo skaņu visbiežāk var novērot, kad lauvroni pārsteidz vai izbiedē cilvēks.[19]

Mātītes nav tik runātīgas kā tēviņi. Tās riešanas skaņa ir augstāka un rējiens īsāks, parasti rej, kad kļūst agresīva. Mātīte nervozās un satrauktās situācijās mēdz arī spiegt un rūkt. Lai pasauktu mazuli pēc atgriešanās no jūras, mātīte izmanto unikālu mazuļa saukšanas rējienu. Tas ir skaļš un nervozs, pēc tā mazulis atpazīst savu māti. Mazulis tai atsaucas ar tādu pašu saucienu, tādējādi māte atpazīst savu mazuli pludmalē, kurā ir simtiem lauvroņu. Arī spēlējoties mazuļi savstarpēji sarejas.[19] Kalifornijas lauvronis spēj vokalizēt arī zem ūdens. Šīs skaņas atgādina klusu zviegšanu, riešanu, dūkšanu un klikšķēšanu.[20]

Barošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornijas lauvronis ir plēsīgs, galvenokārt barojas ar zivīm, kalmāriem un astoņkājiem, reizēm arī ar gliemenēm un vēžveidīgajiem. Iecienītākais loms ir laši, heki, anšovi, siļķes, sarkanasari, nēģi, nelielās dzelkņuhaizivis un tirgus kalmāri.[21] Lauvronis galvenokart medī krasta un sēkļu tuvumā, bet reizēm arī dziļumā uz grunts.[3] Mātītes barojas 10—100 km joslā gar krastu.[15] Tēviņi klejo dziļāk jūrā, līdz 450 km no krasta, īpaši laikā, kad ūdens kļūst siltāks.[22]

Baroties lauvroņi dodas pa vienam vai mazākās, vai lielākās grupās, atkarībā no barības pieejamības daudzuma. Reizēm, medījot lielos zivju baros, Kalifornijas lauvronis sadarbojas ar citiem plēsējiem, piemēram, delfīniem, cūkdelfīniem un jūras putniem.[23] Lauvronis seko delfīniem, ļauj tiem ielenkt zivis un pēc tam kopā ar tiem medī.[7]

Vairošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mātīte ar mazuli
Tēviņi, kuriem neizdodas nodibināt savu teritoriju, tiek padzīti no vairošanās pludmales

Vairošanās sezona ilgst no maija līdz augustam, šajā laikā dzimumbriedumu sasniegušie īpatņi ierodas ikgadējās vairošanās vietās — smilšainās un akmeņainās Kalifornijas pludmalēs. Lauvroņa abi dzimumi dzimumbriedumu sasniedz 4—6 gadu vecumā, bet noturēt teritoriju vairošanās sezonas laikā tēviņš spēj, sākot ar 9—12 gadu vecumu.[12][24]

Tā kā mātītes pārojas pēc tam, kad piedzimst mazuļi, tad tikai pēc mazuļu dzimšanas tēviņi nodibina savas teritorijas. Lai paaugstinātu iespējas sapāroties, tēviņš badojas un cenšas nepamest vairošanās pludmali ne uz mirkli. Jo masīvāks un lielāks tēviņš, ar lielākām trāna jeb tauku rezervēm, jo ilgāk tas spēj badoties. Teritorija tiek uzraudzīta apmēram 45 dienas, bet tikai daži īpatņi spēj badoties ilgāk par divām nedēļām. Līdzko teritorija ir atstāta, to ieņem cits tēviņš. Teritorijas izveidošanas laikā notiek lielākā daļa cīņu, pēc tam katrs mēģina iebiedēt sāncensi ar draudīgu stāju, riešanu un uzvedību. Visbiežāk tas arī izdodas un īsti cīniņi notiek reti. Cīņas var atkal atsākties, kad no jūras atgriežas teritorijas vecais saimnieks. Kad gaisa temperatūra iesilst virs 30 °C, tēviņiem savā teritorijā jāiekļauj arī ūdens joslas. Teritorijas mēdz būt arī zem ūdens, īpaši vietās pie krasta klinšu sienām.[12][25] Tēviņi, kuriem neizdodas nodibināt savu teritoriju, tiek padzīti, tie savācas vienkopus un uzturas turpat tuvākajās pludmalēs.[7]

Pirms sapārošanās mātītes pulcējas nelielās grupās, kurās ir 2—20 īpatņi. Tās ignorē tēviņu teritoriju robežas un izvēlas sev partneri, virzoties cauri teritorijām.[26] Mātīšu grupas izjūk, kad mātītes sāk pāroties. Mātītes parasti izvairās no pārāk agresīviem un enerģiskiem tēviņiem, un, ja mātīte nolēmusi atstāt kādu teritoriju, tēviņš to nespēj aizkavēt, īpaši, ja teritorija ir ūdenī.[7][18] Pārošanās var notikt arī ārpus tipiskās vairošanās teritorijas, mātītēm netālajās pludmalēs izvēloties tēviņu bez teritorijas. Reizēm visa vairošanās pludmale sadalīta starp dažiem tēviņiem, citreiz īpatņu teritorijas ir salīdzinoši nelielas.[18]

Grūsnības periods ilgst 11—12 mēnešus, no kuriem 2—3 mēnešus embrija attīstība ir atlikta. Parasti piedzimst viens mazulis. Kalifornijas lauvroņa mātīte sapārojas pēc apmēram 21—30 dienām vai ilgāk (atkarībā no populācijas) pēc mazuļa dzimšanas.[18] Kad mazulis ir piedzimis, māte ar to paliek kopā apmēram 10 dienas, to zīdot ar pienu un apsargājot. Pēc tam mātīte dodas baroties uz 2—5 dienām, tad atkal dienu vai divas pavada kopā ar mazuli. Mazuļi, kuru mātes barojas jūrā, pulcējas kopā, lai savstarpēji komunicētu un spēlētos.[3][24] Kad māte atgriežas no jūras, tā savu mazuli sauc ar īpašo mazuļa sasaukšanas saucienu un mazulis tai atsaucas. Iesākumā mātītei mazulis jāmeklē ilgstošāk, bet, mazulim paaugoties, tas arvien aktīvāk atsaucas mātei.[27] Kad mazulis ir paaudzies, tas dodas uz jūru baroties kopā ar māti.[3]

Lai arī tēviņš mazuļu audzināšanā nepiedalās, tomēr tie ir daudz draudzīgāki ar mazuļiem kā citi airkāji. Piemēram, ir novērots, ka tēviņi piesedz mazuļus ar savu augumu, ja baram tuvojas plēsēji.[28] Rūpes par savas sugas mazuļiem parādās arī faktā, ka Kalifornijas lauvroņa mātīte var adoptēt un uzņemties rūpes par mazuli, kuram māte ir gājusi bojā.[12] Māte mazuli zīda ar pienu apmēram vienu gadu, bet reizēm jaunais ronēns pienu zīž vēl ilgāk.[7] Lauvroņa dzīves ilgums savvaļā ir apmēram līdz 17 gadiem, nebrīvē līdz 35,7 gadiem.[29]

Ienaidnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornijas lauvroni medī zobenvalis un lielās haizivis. Piemēram, Monterejas līcī zobenvaļiem lauvroņi ir iecienītākais medījums.[30] Tos aktīvi medī arī lielā baltā haizivs un īsspuru mako haizivs. Haizivis visbiežāk lauvroņiem uzbrūk brīdī, kad tie atpūšas uz ūdens virsmas.

Lauvronis un cilvēks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kalifornijas lauvronis ir inteliģents un viegli apmācāms dzīvnieks, attēlā ASV jūras spēku lauvronis atgriežas laivā pēc teritorijas pārbaudes

19. gadsimta sākumā Kalifornijas piekrastē lauvronis tika medīts, lai iegūtu tā taukus. Tos sagrieza gabalos un vārīja, lai iegūtu eļļu. No trim nogalinātiem dzīvniekiem varēja iegūt vienu mucu eļļas. Ādu izmantoja līmes ražošanai. Mūsdienās lauvronis ir aizsargājams dzīvnieks. Pateicoties izstrādātajai aizsardzības sistēmai, dzīvnieku skaits ir stabilizējies. Kopējais populācijas lielums mūsdienās ir 180 000 īpatņi.[1]

Kalifornijas lauvronis sastopams zooloģiskajos dārzos daudzviet pasaulē un dēļ tā inteliģences, rotaļīguma un spējas mācīties tiek plaši izmantots cirkos un atrakciju ūdensparkos. Vieni no pazīstamākajiem lauvroņa trikiem ir bumbas ķeršana ar degungalu, kāpšana pa kāpnēm u.c.. Tomēr mūsdienās, izprotot dzīvnieku patieso labturību, šāda dzīvnieku izmantošana izpriecām tiek uzskatīta par nosodāmu rīcību.[31]

Kalifornijas lauvronis tiek izmantots ASV militārām vajadzībām. Dzīvnieku var apmācīt meklēt jūras mīnas, pamanīt un atpazīt svešus nirējus un uzmest uz nirēja kājas gredzenu ar slēdzi, kuram galā piestiprināta virve. Dzīvnieka treneri apgalvo, ka lauvronis to izdara tik veikjli, ka nirējs neko pat nepamana.[32]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 IUCN: Californian Sea Lion
  2. ↑ Калифорнийский морской лев Zalophus californianus Lesson, 1828
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Reeves, Randall R.; Stewart, Brent S.; Clapham, Phillip J.; Powell, James A. (2002). National Audubon Society Guide to Marine Mammals of the World. Alfred A. Knopf. pp. 90–93. ISBN 978-0375411410.
  4. ↑ California Sea Lion Management
  5. ↑ When good fishing trips go bad / Sea lion swims the Delta -- lands on Merced County farm road
  6. ↑ 6,0 6,1 Phylogeography of California and Galápagos sea lions and population structure within the California sea lion
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 7,7 Heath, Carolyn B.; Perrin, William F. (2008). "California, Galapagos and Japanese Sea Lions Zalophus californianus, Z. wollebaeki and Z. japonicus". In Perrin, William F.; Würsig, Bernd; Thewissen, J.G.M. Encyclopedia of Marine Mammals (2nd ed.). pp. 170–75. ISBN 978-0123735539.
  8. ↑ Lavigne, David M.; Harwood, John (2001). "Eared seal species". In David, MacDonald. The Encyclopedia of Mammals (2nd ed.). Oxford University Press. p. 171. ISBN 978-0760719695.
  9. ↑ Griebel, U.; Schmid, A. (1992). "Color vision in the California sea lion (Zalophus californianus)". Vision Research. 32 (3): 477–482. doi:10.1016/0042-6989(92)90239-F. PMID 1604834
  10. ↑ Reichmuth, Colleen; Southall, Brandon L. (2012). "Underwater hearing in California sea lions (Zalophus californianus): Expansion and interpretation of existing data". Marine Mammal Science. 28 (2): 358–363. doi:10.1111/j.1748-7692.2011.00473.x
  11. ↑ Gläser, N.; et al. (2011). "Hydrodynamic trail following in a California sea lion (Zalophus californianus)". Journal of Comparative Physiology A. 197 (2): 141–51. doi:10.1007/s00359-010-0594-5. PMID 20959994
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 ADW: California sea lion
  13. ↑ Swimming in the California sea lion: morphometrics, drag and energetic
  14. ↑ Maneuverability by the sea lion Zalophus californianus: turning performance of an unstable body design
  15. ↑ 15,0 15,1 Market squid (Loligo opalescens) in the diet of California sea lions (Zalophus californianus) in southern California (1981–1995)
  16. ↑ Diving patterns of California sea lions, Zalophus californianus
  17. ↑ English, Arthur Wm. (1976). "Limb movements and locomotor function in the California sea lion (Zalophus californianus)". Journal of Zoology. 178 (3): 341–364. doi:10.1111/j.1469-7998.1976.tb02274.x
  18. ↑ 18,0 18,1 18,2 18,3 Weak Polygyny in California Sea Lions and the Potential for Alternative Mating Tactics
  19. ↑ 19,0 19,1 Peterson, Richard S.; Bartholomew, George A. (1969). "Airborne vocal communication in the California sea lion, Zalophus californianus". Animal Behaviour. 17 (1): 17–24. doi:10.1016/0003-3472(69)90108-0
  20. ↑ Schusterman, Ronald J.; Gentry, Roger; Schmook, James (1966). "Underwater Vocalization by Sea Lions: Social and Mirror Stimuli". Science. 154 (3748): 540–542. Bibcode:1966Sci...154..540S. doi:10.1126/science.154.3748.540
  21. ↑ NOAA: Sea Lion Diet
  22. ↑ Movement and diving behavior of male California sea lion (Zalophus californianus) during anomalous oceanographic conditions of 2005 compared to those of 2004
  23. ↑ Riedman, M. (1991). The Pinnipeds: Seals, Sea lions, and Walruses. University of California Press. p. 168. ISBN 978-0520064980.
  24. ↑ 24,0 24,1 NOAA: Zalophus californianus
  25. ↑ Odell, D.K. (2001). "The Fight to Mate: Breeding strategy of California sea lions". In MacDonald, David. The Encyclopedia of Mammals (2nd ed.). Oxford University Press. pp. 172–173. ISBN 978-0760719695.
  26. ↑ García-Aguilar, M.C.; Aurioles-Gamboa, D. (2003). "Breeding season of the California sea lion (Zalophus californianus) in the Gulf of California, Mexico". Aquatic Mammals. 29 (10): 67–76. doi:10.1578/016754203101024086
  27. ↑ Gisiner, Robert; Schusterman, Ronald J. (1991). "California sea lion pups play an active role in reunions with their mothers". Animal Behaviour. 41 (2): 364–66. doi:10.1016/S0003-3472(05)80488-9
  28. ↑ Nowak, Ronald M. (2003). Walker's Marine Mammals of the World. Johns Hopkins University Press. pp. 80–83. ISBN 978-0801873430.
  29. ↑ An Age entry for Zalophus californianus
  30. ↑ Predation Behavior of Transient Killer Whales in Monterey Bay, California
  31. ↑ «Marine Mammals in Captivity». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. augustā. Skatīts: 2019. gada 30. martā.
  32. ↑ Sea lions called to duty in Persian Gulf

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kalifornijas_lauvronis&oldid=4112183"