Īsspuru mako haizivs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Īsspuru mako haizivs
Isurus oxyrinchus (Rafinesque, 1810)
Īsspuru mako haizivs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseSkrimšļzivis (Chondrichthyes)
VirskārtaHaizivis (Selachimorpha)
KārtaMakreļhaizivjveidīgās (Lamniformes)
DzimtaMakreļhaizivju dzimta (Lamnidae)
ĢintsMako haizivis (Isurus)
SugaĪsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus)
Izplatība
Isurus oxyrinchus distmap.png
Īsspuru mako haizivs Vikikrātuvē

Īsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.[1] Tā ir pelaģiska jūras zivs, izplatīta Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna siltajās mērenā un tropu klimata joslu jūrās.[1] Īsspuru mako haizivs ir visātrākā no haizivīm pasaulē un spēj attīstīt līdz 74 km/h lielu ātrumu.[2][3][4] Tās tuvākā radiniece ir garspuru mako haizivs (Isurus paucus), ar kuru kopā veido mako haizivju ģinti (Isurus).

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maoru valodā "mako" nozīmē "haizivs" vai "haizivs zobs"
Medījot īsspuru mako haizivs nopeld garas distances

Nosaukums "mako" nāk no maoru valodas[5] un nozīmē "haizivs" vai "haizivs zobs". iespējams, ka tas radies dialekta iespaidā, jo tas ir līdzīgs haizivju apzīmējumam vairākās polinēziešu valodās — makō, mangō (maoru dialektos), mago samoāņu valodā, ma'o taitiešu valodā, mano havajiešu valodā.[6]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsspuru mako haizivij ir globāla izplatība, mājo atklātā okeānā un jūrā, tālu no krastiem, silto ūdeņu klimatiskajās joslās. Krastu tuvumā biežāk novērojama pie salām. Salīdzinot ar garspuru mako haizivi, ūdens temperatūras diapozons ir plašāks. Parasti uzturas dziļumā no ūdens virsmas līmeņa līdz 150 m dziļumā,[3][7] bet kopumā var uzturēties līdz 750 m dziļumā.[1] Reti sastopama vēsākos ūdeņos par 16 °C.[3][8]

Atlantijas okeāna rietumdaļā īsspuru mako haizivs novērota pie Argentīnas un Brazīlijas dienvidu krastiem, arī Meksikas līcī un Karību reģionā.[1] Uz ziemeļiem noverojumi bijuši līdz Menas līcim pie Jaunskotijas krastiem. Reizēm to var novērot arī pie Kanādas krastiem.[9] Atlantijas okeāna austrumdaļā novērojumi bijuši no Norvēģijas krastiem līdz Dienvidāfrikai, Vidusjūru ieskaitot. Indijas un Klusajā okeānā īsspuru mako haizivs novērota no Āfrikas austrumu krastiem līdz Havaju salām, uz ziemeļiem līdz Piejūras novadam Tālajos Austrumos un uz dienvidiem līdz Austrālijai un Jaunzēlandei. Klusā okeāna austrumdaļā novērota uz dienvidiem no Aleutu salām, gar Kalifornijas krastiem līdz Čīlei.[1]

Šī suga ir ļoti aktīva peldētāja un medījot ceļo garas distances. Piemēram, 1998. gadā ar atpazīšanas zīmi iezīmēta mako haizivs pie Kalifornijas tika noķerta Klusā okeāna centrālajā daļā. Tā bija nopeldējusi 2776 km. Cits iezīmēts īpatnis 37 dienās bija nopeldējis 2128 km, liecinot, ka vidējais ceļošanas ātrums haizivij bijis 58 km/dienā.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātīte var sasniegt 4 m garumu un 600 kg masu
Īsspuru mako haizivs īsā distancē spēj sasniegt ātrumu 74 km/h
Parasti mako haizivs uzbrūk ātrāk nekā upuris ir pamanījis haizivi

Īsspuru mako haizivs ir liela auguma haizivs, bet nedaudz īsāka nekā garspuru mako haizivs. Sugai raksturīgs dzimumu dimorfismsmātītes ir lielākas par tēviņiem. Pieauguša īpatņa garums var sasniegt 3,2 m, masa 60—135 kg. Mātīte var sasniegt 4 m garumu un svērt ap 570 kg.[3][10][11] Savulaik pazīstamais amerikāņu rakstnieks Ernests Hemingvejs ar spiningu noķēris 357 kilogramus smagu mako haizivi.[12] Bet vislielākais ar makšķeri noķertais īpatnis ir svēris 600 kg (noķerts 2013. gadā pie Kalifornijas krastiem).[13] 19. gasimta beigās pie Itālijas krastiem ir noķerta mako haizivs, kas svērusi 1000 kg un tās garums ir bijis 4 m.[14]

Īsspuru mako haizivij ir slaids, plūdlīniju formās veidots ķermenis ar garu, konusveidīgu purnu, lielām acīm un vertikālu astes spuru. Zobi ir lieli, naža asmenim vai īlenam līdzīgi, ar gludām malām. Uz muguras divas trīsstūrveida spuras, no kurām pirmā liela un augstu izcelta, atrodas aiz krūšu spuru pamatnes. Otrā muguras spura un anālā spura ir nelielas, gandrīz nemanāmas. Astes spura pusmēness formā, augšējā daļa nedaudz lielāka par apakšējo. Uz astes stumbra neliels ķīlis.[1]

Mugura ir metāliski tumši zila, sāni un vēders balti. Laukums ap muti un pazode balti. Lielākiem īpatņiem baltie laukumi var būt ar vieglu tonējumu. Salīdzinot ar ļoti līdzīgo garspuru mako haizivi, īsspuru mako haizivs ir nedaudz īsāka, tās krūšu spuras, kā jau norāda nosaukums, ir īsākas, acis nedaudz mazākas un laukums ap muti ir gaišāks.[1]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi kā citām makreļhaizivīm, arī īsspuru mako haizivij raksturīga endotermija — spēja akumulēt vielmaiņā izdalīto siltumu un uzturēt ķermeņa temperatūru par 4—10 °C augstāku nekā ūdenim. Šī īpašība palīdz haizivij ilgstoši uzturēt augstu aktivitāti, dodot priekšrocības, kādas nav citām zivīm.[2][15] Īsspuru mako haizivs ir ātrākā haizivs pasaulē. Lai gan pieauguša īpatņa ikdienišķais pārvietošanās ātrums ir apmēram 2,5 km/h, mako haizivs spēj peldēt ar ātrumu 40—50 km/h, bet sprinta distancē sasniegt ātrumu 74 km/h. Pie Jaunzēlandes krastiem novērojot jaunās haizivs, apmēram 1 m garas, kā tās medī zivis, tika nofilmēts to uzbrukums, kurā haizivis sasniedza ātrumu 110 km/h. Īsspuru mako haizivs ir ievērojama arī ar saviem lēcieniem, tā spēj izlēkt no ūdens 5—6 m augstumā.[2][3]

Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsspuru mako haizivs galvenokārt barojas ar galvkājiem un kaulzivīm (makrelēm, tunzivīm, pelamīdām un zobenzivīm, īpaši iecienīti ir lufāri), bet medī arī citu sugu haizivis, cūkdelfīnus, jūras bruņrupučus un jūras putnus. Īsspuru mako haizivs upurim uzbrūk vertikāli no apakšas, izraujot miesas gabalus no sāniem vai spurām. Medījumu noskata, peldot nedaudz dziļāk un vērojot ūdens slāni virs sevis. Parasti mako haizivs uzbrūk ātrāk nekā upuris ir pamanījis haizivi.[1][7]

Katru dienu īsspuru mako haizivs apēd tādu daudzumu barības, kas atbilst 3% pašas svara. Vidēji liels barības daudzums sagremojas 1,5—2 dienās. Piemēram, smilšu sēkļu haizivs katru dienu apēd barības daudzumu, kas atbilst 0,6% no pašas svara un barības sagremošanai vajadzīgas 3—4 dienas.[16]

Īsspuru mako haizivij, kas ir garāka nekā 3 m, ir ievērojami garāki un platāki priekšzobi nekā mazākiem īpatņiem, tādējādi tā spēj nomedīt delfīnu, zobenzivi un citas haizivis.[2] Novērots, ka mako haizivs mēdz uzlasīt zivis arī no zvejnieku tīkliem un makšķerēm.[17]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavību tēviņi sasniedz, kad ir apmēram 2 m gari (apmēram 8 gadu vecumā), mātītes 3 m garas (apmēram 18 gadu vecumā).[18] Garspuru mako haizivs ir oldzīvdzemdētājaikri jeb olas attīstās un mazuļi izšķiļas mātes ķermenī, pēc tam piedzimstot, kad ir jau paaugušies. Kad embriji ir izlietojuši katrs savas olas dzeltenumu, tie turpina baroties ar mātes saražotajiem neapaugļotajiem ikriem. Grūsnības periods ilgst 15—19 mēnešus. Piedzimst 4—25 mazuļi. Jo lielāka mātīte, jo vairāk mazuļu. Mazuļi abās puslodēs parasti dzimst pavasarī (ziemeļu — maijā, jūnijā, dienvidu — novembrī). Piedzimstot mazulis ir apmēram 60—70 cm garš. Kanibālisms starp mazuļiem nav novērots. Mazuļi dzimst apmēram reizi trīs gados.[1][2][18][19] Var sasniegt 32 gadu vecumu.[1]

Īsspuru mako haizivs un cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsspuru mako haizivs ir viena no piecām visbīstamākajām haizivīm pasaulē. Pārējās četras ir lielā baltā haizivs, tīģerhaizivs, vēršhaizivs un okeāna baltspuru haizivs. Tās visas var cilvēkam uzbrukt pēkšņi un negaidīti.[3] Kopumā īsspuru mako haizivij reģistrēti 38 uzbrukumi cilvēkam. No tiem 12 neizprovocēti, 10 izprovocēti, 15 uzbrukumi laivai un 1 bez uzbrukuma apraksta.[2] Īsspuru mako haizivs gaļa un spuras tiek uzskatītas par augstvērtīgu pārtikas izejvielu un to izmanto dažādu ēdienu pagatavošanai.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 Fish Base: Isurus oxyrinchus Rafinesque, 1810 Shortfin mako
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Biology of Sharks and Rays: Shortfin Mako Shark
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Prionace: Shortfin mako shark
  4. Graham, J. B., DeWar, H., Lai, N. C., Lowell, W. R., & Arce, S. M. (1990). Aspects of shark swimming performance determined using a large water tunnel. Journal of Experimental Biology, 151(1), 175-192.
  5. «Maori language – a glossary of useful words from the language of the Maori New Zealand». Skatīts: 2006-08-11.
  6. H. W. Williams. Dictionary of the Maori Language (7th izd.), 1971.
  7. Shark Foundation: Shortfin Mako Shark
  8. The Canadian Shark Research Laboratory: Shortfin Mako Shark
  9. Florida Museum: Shortfin Mako
  10. «Shark, mako». The International Game Fish Association. Skatīts: 2014-10-14.
  11. Книга:Жизнь животных. Рыбы|страницы=575
  12. 1,323-pound shark caught off coast of Huntington Beach
  13. Kabasakal, H. and De Maddalena, A. (2011) A huge shortfin mako shark Isurus oxyrinchus Rafinesque, 1810 (Chondrichthyes: Lamnidae) from the waters of Marmaris, Turkey. Annales, Series Historia Naturalis, 21 (1): 21–24
  14. Discovery: Shortfin Mako Shark
  15. Stillwell, C.E.; Kohler, N.E. (1982). "Food, Feeding Habits, and Estimates of Daily Ration of the Shortfin Mako (Isurus oxyrinchus ) in the Northwest Atlantic". Canadian Journal of Fisheries and Aquatic Sciences. 39 (3): 407–414. doi:10.1139/f82-058. Archived from the original on 2011-05-20. Retrieved 2008-11-04.
  16. Shark Trust: Shortfin Mako Shark (Isurus oxyrinchus)
  17. 18,0 18,1 ADW: Isurus oxyrinchus
  18. Last, PR; Stevens JD (2012). Sharks and Rays of Australia (Second ed.). Australia: CSIRO (Commonwealth Scientific and Industrial Research Organisation). ISBN 978-0-643-09457-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]