Kalniešu pagasts
| Kalniešu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Krāslavas novads |
| Centrs: | Kalnieši |
| Kopējā platība:[1] | 112,3 km2 |
| • Sauszeme: | 107,6 km2 |
| • Ūdens: | 4,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 489 |
| Blīvums (2024): | 4,5 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
 Kalniešu pagasts Vikikrātuvē
| |
Kalniešu pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Daugavas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Krāslavas, Skaistas, Robežnieku, Indras, Piedrujas pagastiem un pa Daugavu ar Kaplavas pagastu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes: Lileja, Solodka, Stirna, Šaltupe, Tabakerka, Zīmeļa.
Ezeri: Apeineišu ezers, Calms, Čaupu ezers, Dauguļu ezers (Šterenberga ezers), Dolģiņkoje, Dorotpoles ezers, Dziļais ezers), Gluhoje, Krugļeņkoje, Lukštānu ezers, Maču ezers, Mazais Dorotpoles ezers, Mjaļina, Noviku ezers, Paslava, Prūdeņš, Purva ezers, Riņģis (Rinču ezers), Silavu ezers, Stirns, Šlapuks, Trestišku ezers, Ustubnīks, Vaičuku ezers, Vikaiņu ezers, Zīmeļs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1471. gadā Indricas ordeņa nocietinājumā notika Daugavpils komtura un Rēzeknes fogta sarunas ar Lietuvas dižkunigaitijai pakļauto Polockas vaivadu.
17. gadsimtā tika uzcelta Indricas katoļu baznīca. Līdz 1920. gada agrārajai reformai tagadējā Kalniešu pagasta teritorijā atradās Baltiņu, Indricas, Mazindricas, Stirnišķu un Taulinovas muižas.[4]
1945. gadā Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā izveidoja Kalniešu ciema padomi. Krāslavas rajona Kalniešu ciemam 1950. gadā pievienoja likvidēto Niedrītes ciemu, 1960. gadā — Baltiņu ciema kolhoza «Daugava» teritoriju, 1965. gadā — Krāslavas ciema kolhoza «Daugava» teritoriju, 1966. gadā — likvidēto Baltiņu ciemu.[5]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kalniešu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Kalnieši (pagasta centrs), Andžāni.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||