Skaistas pagasts

Vikipēdijas lapa
Skaistas pagasts
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Skaista
Kopējā platība:[1] 117,2 km2
 • Sauszeme: 96,7 km2
 • Ūdens: 20,5 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 473
Blīvums (2023): 4,9 iedz./km2
Izveidots: 1861. gadā
Skaistas pagasts Vikikrātuvē

Skaistas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Aulejas, Kombuļu, Krāslavas, Kalniešu, Robežnieku un Konstantinovas pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Čenčupu upīte, Dzeguze, Iuzupe, Skradeļu upe, Studupe.

Ezeri: Dreidzs, Dūņu ezers, Ildzs (Bogdonu ezers), Indrs, Ižiuns, Kauseņš, Kuļa ezers, Lielais Ožukns, Linoks, Lubāns, Ļutes ezeriņš, Margaucis, Mazais ezers, Mazais Linoks, Mazais Ožukns, Plaudeņš, Rūbežnīks, Sivers, Soms, Teneiss, Valna ezereņš.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils apriņķa Skaistas pagasts (līdz 1925. gadam Izabelinas pagasts) dibināts 1861. gadā. 1935. gadā tā platība bija 192 km² un tajā dzīvoja 6788 iedzīvotāji.[4]

Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējā Izabelinas pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās [5]:

Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Skaistas pagasta teritorijā atrodas bijušo Bogdānu, Ezereņu un Kazimiravas muižu centri.[6]

Teritoriālās izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā pagastā izveidoja Baltiņu, Ezeriņu, Kalniešu, Kazinču, Niedrītes un Skaistas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Ezeriņu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Skaistas ciemu, 1960. gadā - Kazinču ciema kolhoza «Borec» teritoriju, 1962. gadā - likvidēto Kazinču ciemu. 1964. gadā Ezeriņu ciemu pārdēvēja par Skaistas ciemu.[7]

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Skaistas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 375—    
19592 051−39.2%
19691 622−20.9%
GadsIedz.±%
19791 299−19.9%
19891 065−18.0%
2000951−10.7%
GadsIedz.±%
2011637−33.0%
2021483−24.2%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Skaista (pagasta centrs), Bogdāni, Veceļi un Veterovka.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Latviešu konversācijas vārdnīcas XX. sējuma 38990 sleja. Rīga, 1939.-1940. gads
  6. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. OSP