Ezernieku pagasts

Vikipēdijas lapa
Ezernieku pagasts
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Ezernieki
Kopējā platība:[1] 128,6 km2
 • Sauszeme: 115,4 km2
 • Ūdens: 13,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 546
Blīvums (2023): 4,7 iedz./km2
Ezernieku pagasts Vikikrātuvē

Ezernieku pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Ežezera krastā. Robežojas ar sava novada Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastiem, Rēzeknes novada Kaunatas pagastu un Ludzas novada Rundēnu un Istras pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezernieku pagasts iekļaujas Rāznas nacionālā parka[4] teritorijā.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir deviņas upes[5]:

Akmineica, Deņica, Jurkovas upīte, Narūta, Paulinka, Pustošku grāvis, Sarja, Volčica, Židovka.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir deviņpadsmit ezeri[6]:

Adamovas ezers, Boļtiņais, Ciukača ezers, Dūbuleits, Eša ezers, Glušačoks, Juguļu ezers, Košiuneits, Namaškaļs, Paholku ezers, Patmaļnīku ezers, Plataču ezers, Riuseits, Samaneits, Svetļiņkais ezers, Šabalu ezers, Udrijas ezers, Vaivodu ezers, Verdiveits.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir divi purvi[7]: Verdiveite, Vilku purvs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Bukmuižas pagasta platība bija 192,1 km². No 1940. gada pagastu pārdēvēja par Ezernieku pagastu. 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Ezernieku, Naikuru, Niperu, Patmalnieku, Ruseckas, Svariņu un Žogotovas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Ezernieku ciemam pievienoja Patmalnieku ciemu, 1957. gadā - Niperu ciema Dzeržinska kolhoza teritoriju. 1960. gadā Ezernieku ciemam pievienoja Svariņu ciema Ļeņina kolhoza teritoriju, bet padomju saimniecības "Dagda" teritoriju pievienoja Andzeļu ciemam. 1965. gadā "Dagdas" teritoriju pievienoja atpakaļ Ezernieku ciemam.[8] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[9] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir divpadsmit kultūras pieminekļi.[10]

Valsts nozīmes pieminekļi:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bukmuižas katoļu baznīca ar žogu
  • Bukmuižas katoļu baznīcas altāris
  • Jaundomes muižas dzīvojamā ēka (fasādes dekoratīvā apdare)
  • Ūdrāju pilskalns (Dubovka, Ozolkalns) ar apmetni
  • Piļoru senkapi I,II
  • Lieltirševas senkapi (Šauskalns)
  • Jurkovas senkapi (Turku kalns)
  • Obiteļu senkapi (Franču kapi. Kara kapi)
  • Pustoškas Baterijas kalns - pilskalns

Vietējas nozīmes pieminekļi:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jaundomes muižas kungu māja
  • Lieltirševas viduslaiku kapsēta
  • Pontagu senkapi

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[11]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19354 350—    
19592 251−48.3%
19662 035−9.6%
GadsIedz.±%
19791 637−19.6%
19891 288−21.3%
20001 160−9.9%
GadsIedz.±%
2011778−32.9%
2021577−25.8%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Ezernieki (pagasta centrs), Egļova, Udrija.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ignats Asāns[12] (1874-1918) - latgaliešu literatūras izdevējs, publicists, sabiedrisais darbinieks

Jāzeps Kazlass[13] - priesteris, 1928.-1944.g. kalpojis Bukmuižas katoļu draudzē, literāts[14]

Valentīna Zeile (1937_2018), zinātniece-ekonomiste, politiķe[15]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 10. novembrī.
  4. «Rāznas nacionālais parks». Skatīts: 2020. gada 11. decembrī.
  5. «Ezernieku pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 11. decembrī.[novecojusi saite]
  6. «Ezernieku pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 11. decembrī.[novecojusi saite]
  7. «Ezernieku pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 11. decembrī.[novecojusi saite]
  8. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  9. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  10. «Ezernieku pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020. gada 11. decembrī.
  11. OSP
  12. «Ignats Asāns». literatura.lv. Skatīts: 2020. gada 12. decembrī.
  13. «Jezups Kazlass». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2020. gada 12. decembrī.
  14. «Jezups Kazlass». literatura.lv. Skatīts: 2020. gada 12. decembrī.
  15. «Valentīna Zeile». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 6. martā.