Pāriet uz saturu

Asūnes pagasts

Vikipēdijas lapa
Asūnes pagasts
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Asūne
Kopējā platība:[1] 78,0 km2
  Sauszeme: 70,7 km2
  Ūdens: 7,3 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 353
Blīvums (2025): 5,0 iedz./km2
Asūnes pagasts Vikikrātuvē

Asūnes pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Ķepovas, Svariņu, Dagdas, Konstantinovas, Robežnieku pagastiem, un pa Dagdas ezeru ar Dagdas pilsētu.

Reljefa formas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Akmiņu kolns, Augstais kalns, Bazneicas kaļneņš, Bīdru Driva, Cara kalns, Greizie kalni, Kapališu kalns, Kunga driva, Reiņu pilskalns, Saules kalns.

Hidrogrāfija

[rediģēt | labot pirmkodu]

Ūdensteces

[rediģēt | labot pirmkodu]

Asūnīca, Jolzas upīte, Kaķu grovs, Locupe, Naudas groveits, Ormjanka, Rūbežneica, Sarkanā upīte, Tēce, Tētes grovs.

Ūdenstilpes

[rediģēt | labot pirmkodu]

Akteņš, Asūnes dzirnavu ezers, Dagdas ezers, Glušaks, Jolzas ezers, Kaitras ezers, Lielais Asūnes ezers, Ļutaucu ezers, Mazais Asūnes ezers, Mazais Kaitras ezers, Zabaru dzirnavu dīķis.

Bišu pūrs, Briuklojs, Cereka pūrs, Dinčouka, Diunes kokts, Ļutaucu purvs, Opolais pūreņš, Siunoklis, Stībrovka, Vaļteru pūrs, Viekšiejs.

Dabas aizsardzība

[rediģēt | labot pirmkodu]

Pagastā atrodas dabas liegums "Asūnes ezeri".

1812. gada kara laikā pie Asūnes un Pustiņas pagastu robežas notikusi kauja ar Napoleona karaspēku.[3] 1935. gadā Asūnes pagasta (agrāk Osūnes pagasts) platība bija 213,8 km2. 1945. gadā pagastā izveidoja Aišpuru, Apoļu, Asūnes, Bērziņu, Ķepovas un Rutku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Asūnes ciemam pievienoja Aišpuru ciemu, 1960. gadā Asūnes ciema padomju saimniecības "Cīņa" teritorijas iekļāva Svariņu ciemā.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā.

Pieminekļi

[rediģēt | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas trīs valsts nozīmes un četri vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi[6].

Valsts nozīmes pieminekļi

[rediģēt | labot pirmkodu]

Vietējās nozīmes pieminekļi

[rediģēt | labot pirmkodu]
  • Aprobaucu apmetne un viduslaiku kapsēta
  • Asūnes viduslaiku kapsēta (Baznīcas kalniņš)
  • Klabauču senkapi (Turku kapi)
  • Reiņu pilskalns

Iedzīvotāji

[rediģēt | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18971 960    
19352 496+0.64%
19591 462−2.20%
GadsIedz.±% g.p.
19651 199−3.25%
1979855−2.39%
1989771−1.03%
GadsIedz.±% g.p.
2000700−0.87%
2011503−2.96%
2021368−3.08%

Apdzīvotās vietas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Asūne (pagasta centrs), Račeva.

Ievērojamas personības

[rediģēt | labot pirmkodu]

Saimniecība

[rediģēt | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[rediģēt | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
  3. Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1021. sleja.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. «Asūnes pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020.gada 5.decembrī.[novecojusi saite]
  7. OSP
  8. Pēteris Laurinovičs. «LU datubāze "3mirkļi"». Skatīts: 2022.gada 27.janvārī.