Pāriet uz saturu

Piedrujas pagasts

Vikipēdijas lapa
Piedrujas pagasts
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Piedruja
Kopējā platība:[1] 64,8 km2
 • Sauszeme: 61,7 km2
 • Ūdens: 3,1 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 361
Blīvums (2024): 5,8 iedz./km2
Piedrujas pagasts Vikikrātuvē

Piedrujas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Daugavas labajā krastā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas. Robežojas ar sava novada Indras, Kalniešu un Kaplavas pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Verhņadzvinskas rajonu. Te atrodas Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Piedrujas nodaļa.

Atrodas Latgales augstienes dienvidu malā, lielāko daļu aizņem Augšzemes pazeminājums, ziemeļrietumu malā — Dagdas pauguraine. Augstākā vieta pagastā — Ostrovokas kalns pagasta ziemeļrietumos — 159,6 m vjl. Iespaidīgākais un galvenais dabas elements pagastā ir varenā Daugavas ieleja ar terasēm un pieteku gravām.

Upes:

Ezeri: Pagastā vairāki nelieli ezeri:

Pēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pridruiskas (Piedrujas) pagasts (Придруйская) un daļa Suškovas pagasta (Сушковская; baltkrievu: Сушкі), kas arī tika piedalīta pagastam, no Drisas apriņķa tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā.[4]

Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējā Piedrujas pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās[5]:

Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Piedrujas pagasta teritorijā atrodas bijušās Piedrujas muižas, Dvorčānu muižas un Marku muižas centri.[6]

1935. gadā Daugavpils apriņķa Piedrujas pagasta platība bija 164,86 km² un tajā dzīvoja 6793 iedzīvotāji.[7] 1939. gadā to pārdēvēja par Indras pagastu.[8]

Teritoriālās izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Indras pagastā izveidoja Dvorčānu, Indras, Ķeļavas, Kuzmiņu, Piedrujas un Voicuļevas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Piedrujas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Dvorčānu ciemu.[9]

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Piedrujas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā. Tagadējais Piedrujas pagasts aizņem bijušā Piedrujas (Indras) pagasta dienvidu daļu.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18971 350—    
19352 250+1.35%
19591 457−1.79%
GadsIedz.±% g.p.
19691 271−1.36%
1979991−2.46%
1989829−1.77%
GadsIedz.±% g.p.
2000772−0.65%
2011518−3.56%
2021364−3.47%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Piedruja (pagasta centrs), Aleksandrova, Lupandi.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 125.lpp.
  5. Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 31989.—31990. sleja. Rīga, 1937.—1938. gads
  6. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092.—28097. sleja. Rīga, 1936. gads
  7. M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
  8. Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1939. gada 21. jūlijs
  9. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  10. OSP