Kartāga (arābu: قرطا, sengrieķu: Καρχηδών, Karkhēdōn, latīņu: Carthago vai arī Karthago, kas savukārt cēlies no feniķiešu valodasQart-ḥadašt — 'jaunā pilsēta') ir sena pilsēta Ziemeļāfrikā (mūsdienu Tunisijas galvaspilsētas Tunisas teritorijā), kā arī Kartāgas lielvalsts centrs (ap 814—146 p.m.ē.).
Tā ir cēlusies no feniķiešu kolonistu apmetnes no TīrasFeniķijā. Uzskata, ka pilsētu dibinājusi Tīras karaliene Dīdona (arī Elisa vai Elisāra), kas, kā vēsta leģenda, vēlāk beidza dzīvi pašnāvībā, nevēloties pakļauties mauritāņu karaļa kategoriskajai prasībai kļūt par tā sievu.
Ar laiku Kartāga ieguva ievērojamu ekonomisku ietekmi visā Vidusjūras reģionā. Kartāga bija viena no lielvarām līdzās Romas republikai 2. un 3. gadsimtā p.m.ē. un sacentās ar Romu par Vidusjūras rietumdaļas kontrolēšanu. Šie konflikti ar laiku noveda pie Pūniešu kariem, kuros Kartāga sākotnēji guva leģendāras uzvaras, taču Trešajā pūniešu karā cieta smagu sakāvi, kā rezultātā pilsēta tika nopostīta un tās teritorija pievienota Romai kā viena no Romas impērijas provincēm.