Kavildas pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 58°20′39″N 26°21′42″E / 58.34417°N 26.36167°E / 58.34417; 26.36167

Kavildas pilskalns ar uzrakstu.

Kavildas vasaļa pils (vācu: Vasallenburg Kawelecht, igauņu: Kavilda vasallilinnus) bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā. Līdz mūsdienām saglabājušās vien krūmiem apaudzis pilskalns pie Kavildas senlejas pie Tartu-Vīlandes šosejas Tartu apriņķī Igaunijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīzenhauzeniem piederošā Kavildas pils būvēta 1354. vai 1361. gadā Tērbatas bīskapijas aizsardzībai pret Livonijas ordeņa uzbrukumiem, pirmo reizi rakstos minēta 1397. gadā ar nosaukumu Puyen,[1] atjaunota no 1495. līdz 1499. gadam un nosaukta par Kavildas muižu (Hof Cawelecht). Pils atradās 15 km uz ziemeļaustrumiem no Randenes pils.

Livonijas kara laikā 1558. gada augustā pili ieņēma Krievijas caristes karaspēks vojevodas Pjotra Šuiska vadībā. Kad 1582. gadā Krievija un Polija-Lietuva noslēdza Jamzapoļskas miera līgumu, tā tekstā Kavildas pils tika dēvēta gan par Каулетц (Каулец), gan arī par Кавелихт. Uzskata, ka krievi pirms pils atstāšanas to nodedzinājuši. Pēc kara beigām Kavildas muiža bija Polijas-Lietuvas kopvalsts Tērbatas vaivadijas sastāvā. Poļu-zviedru kara laikā pils pilnīgi nopostīta un vairs nav atjaunota.

Zviedru Vidzemes laikā Kavildas muiža no 1626. gada piederēja Larsam Eriksonam Sparrem, no 1655. gada Larsam Klāsonam Flemingam. Līdz 18. gadsimta beigām vecās pils sienas bija gandrīz pilnībā nojauktas, lai uzceltu Kavildas muižas ēkas.

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, II köide, Heinrich Hagemeister, Alt-Drostenhof 1836, lpp. 17
  • Beiträge zur Geschichte der Rittergüter Livlands, I Theil - Der ehstnische District, Leonhard von Stryk, Dorpat (Tartu) 1877, Das Kirchspiel Cawelecht lpp. 10; samuti Gadebusch I, lpp. 13

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch VI, F. G. von Bunge, Riga 1873, nr. 2941