Kongutas pils

Kongutas vasaļa pils (vācu: Vasallenburg Kongota, igauņu: Konguta vasallilinnus) bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā. Mūsdienās par pils vietu liecina vien pakalns bijušajā Kongutas muižā Tartu apriņķī Igaunijā.

Vēsture

Kongutas pils būvēta 13. gadsimta beigās Tērbatas bīskapijas aizsardzībai pret Livonijas ordeņa un lietuviešu uzbrukumiem. Pils atradās 4,7 km uz austrumiem no Randenes pils. 1417. gadā Kongutas pils (Schloss zu Kongetal) minēta kā Tīzenhauzenu dzimtai piederošs īpašums.

Livonijas kara laikā 1558. gada augustā pili ieņēma Krievijas caristes karaspēks vojevodas Pjotra Šuiska vadībā, 1559. gadā Kongutu (Hus Kongtha) atguva Livonijas mestrs Gothards Ketlers un lika nodedzināt. Kad 1582. gadā Krievija un Polija-Lietuva noslēdza Jamzapoļskas miera līgumu, Kongutas pils dēvēta par Konhotu (latīņu: Conhot), krieviski gan par Конхоль, gan arī par Конгот. Pēc kara beigām Kongutas muiža bija Polijas-Lietuvas kopvalsts Tērbatas vaivadijas sastāvā.

Attēli

• 
• 
• 
• 
• 
• 

Literatūra

• August Wilhelm Hupel. Die gegenwärtige Verfassung der Rigischen und der Revalschen Statthalterschaft. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1789. 471–472. lpp.