Klonēšana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aita Dollija, vēsturisks klonēšanas rezultāts, izbāznis muzejā Skotijā

Klonēšana (grieķu: klōn - zars, dzinums) ir ģenētiski identisku gēnu, šūnu vai organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā.

  • Augus klonē jau kopš senās Ķīnas laikiem.
  • Dzīvnieku klonēšanā ir vairāki secīgi posmi: no klonējamā dzīvnieka iegūst somatisko šūnu, no olšūnas donora iegūst olšūnu, no somatiskās šūnas izņem kodolu un ievada olšūnā, kurai pirms tam izņemts kodols. Tad ar īpašām ķīmiskām vielām ierosina jaunizveidotās šūnas dalīšanos un dīgļa veidošanos. Izveidojies dīglis tiek implantēts aizvietotājmātes dzemdē, kur attīstās līdz dzimšanai.

Klonēšanas paņēmieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tehnoloģija A[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. No vienas aitas (A) paņem olšūnu, bet no otras aitas (B) jebkuru citu šūnu ar ģenētisku informāciju.
  2. Olšūnu iztīra. No tās izņem ģenētisko informāciju (kodolu). Savukārt no otras šūnas atstāj tikai šūnas ģenētisko informāciju, atsakoties no pašas šūnas.
  3. Šūnas ģenētisko informāciju ievada olšūnā.
  4. Attīstās embrijs.
  5. Piedzimst jērs, kas ir aitas (B) kopija, jo satur tikai tās ģenētisko informāciju. Šādas aitas kopijas var veidot neierobežoti daudz (tik,cik ir donora olšūnu).

Tehnoloģija B[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dabiski apaugļo aitu ar teķa palīdzību.
  2. Olšūna sāk attīstīties.
  3. Dalīšanās sākumā, kad dīglī ir tikai astoņas šūnas, to sadala četrās daļās - katrā pa divām šūnām.
  4. No izveidotajiem četriem embrijiem attīstās četras aitas, kurām ir vienāda ģenētiskā informācija, kas nāk gan no mātītes, gan tēviņa.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1943. gadā žurnāls Science rakstīja par veiksmīgu olšūnas apaugļošanu mēģenē. 1977. gadā Oksfordas universitātes zooloģijas profesors Dž. Gerdons klonēja vairāk nekā 50 vardes. 1978. gadā veikta pirmā mēģenes (apaugļota ārpus mātes ķermeņa) bērna dzimšana - Luīze Brauna Apvienotajā Karalistē. 1987. gadā Džordža Vašingtona universitātes speciālisti sadalīja cilvēka iedīgli un klonēja to līdz 32 šūnām.

1996. gadā Skotijā tika klonēts pirmais dzīvnieks — aita Dollija. Kopš šī laika pasaulē klonēti dažādi dzīvnieki: teļi, kazas, peles, suņi u.c. Dzīvnieku klonēšana ir perspektīva metode dzīvnieku selekcijā un biotehnoloģiskajā pavairošanā, transplantēšanai nepieciešamo orgānu audzēšanā, iedzimto slimību pētīšanā.

1998.gadā Teksasā tika klonēti teļi. Tie ir ģenētiski uzlaboti mājlopi, lai varētu ražot pienu medicīniskiem nolūkiem. Zinātnieki Jaunzēlandē paziņoja, ka veiksmīgi klonējuši kādu izmirstošu savvaļas govi. Čikāgas zinātnieks - avantūrists Sids paziņoja par cilvēku klonēšanas laboratorijas radīšanu. Dienvidkorejas zinātnieki paziņo par kādu ģenētiski radītu dvīni. Japāņi paziņoja, ka no vienas govs klonēti vairāki teļi. 1999. gadā tika paziņots, ka Luiziānā dzimušas 3 klonētas kazas. Ķīniešu zinātniekiem izdevās radīt klonētas pandas embriju, izmantojot truša olšūnu.

2000. gadā tika paziņots par klonēta pērtiķa radīšanu Oregonā. Zinātnieku grupa, kas klonēja aitu Dolliju, radīja pasaulē pirmās klonētās cūkas. Šis sasniegums palielināja cerības, ka kādu dienu klonētas cūkas varēs izmantot kā orgānu donorus, lai cilvēki iegūtu tik ļoti nepieciešamās rezerves daļas. Japānas zinātnieki ieguva klonētus teļus un vēlējās uzlabot govju klonēšanas tehniku, jo valsts tirgū ir liels pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas.

2001. gadā arvien vairāk laboratoriju paziņoja par cilvēku klonēšanas mēģinājumiem. 2002. gadā raelītu reliģiskās sektas pārstāvji paziņoja par veiksmīgu 31 gadu vecas amerikānietes klonēšanu (šis fakts tiek apstrīdēts). 2004. gadā kāds ASV mediķis paziņoja, ka viņa vadītajai pētniecības grupai izdevies kādai sievietei transplantēt klonētu cilvēka embriju. Nav zināms, vai klonētā embrija transplantācija bijusi veiksmīga un vai pacientei iestājusies grūtniecība.

Eiropas Padomes dalībvalstis, citas valstis un Eiropas kopiena izveidojušas Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā, medicīnā, izdots papildprotokols Par cilvēku klonēšanas aizliegumu. Tajā norādīts: "jebkura darbība ar mērķi radīt cilvēku, kas ģenētiski identisks citam cilvēkam, vienalga, dzīvam vai mirušam, ir aizliegta". Konvencijā tiek uzsvērts, ka šūnu un audu klonēšanu visā pasaulē uzskata par vērtīgu biomedicīnas nozari, kas ir ētiski pieņemama. Tomēr pastāv dažādi viedokļi par embrionālās izcelsmes nediferencētu šūnu klonēšanas ētiskajiem aspektiem. Konvencija nosaka skaidru barjeru pret cilvēku embriju nepareizu un ļaunprātīgu izmantošanu.

Cilvēka klonēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēka klonēšana ir cilvēka ģenētiski identiskas kopijas radīšana. Termins pārsvarā tiek attiecināts uz mākslīgu cilvēka klonēšanu, kas ietver arī cilvēka šūnu un audu pavairošanu šūnu kultūrās. Terminu neattiecina uz dabiskā grūtniecībā radītiem identiskajiem dvīņiem.

Divi biežāk apspriestie cilvēka klonēšanas veidi ir terapeitiskā klonēšana un reproduktīvā klonēšana. Terapeitiskā klonēšana ietver cilvēka šūnu pavairošanu transplantācijai medicīnā. Divas biežāk pētītās metodes terapeitiskajā klonēšanā ir somatisko šūnu kodolu pārnese un pluripotentu cilmes šūnu inducēšana. Reproduktīvā klonēšana ir klonēta embrija implantēšana dzemdē, iznēsāšana un dzemdēšana.[1]

Klonēšanas ētiskie apsvērumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eksistē vairākas ētiskās nostājas klonēšanas jautājumā, sevišķi - cilvēka klonēšanā. Lai gan daudziem no šiem uzskatiem ir reliģiska izcelsme, jautājumi par klonēšanu rodas arī no laicīgas perspektīvas. Cilvēka klonēšanas iespējas ir teorētiskas, jo cilvēka terapeitiskā un reproduktīvā klonēšana pagaidām netiek īstenota. Dzīvnieki jau tagad tiek klonēti laboratorijās, un tiek veidoti klonēti mājlopi.

Klonēšanas aizstāvji atbalsta terapeitiskās klonēšanas attīstīšanu, lai izaudzētu audus un veselus orgānus to pacientu ārstēšanai, kuri nevar saņemt transplantus,[2] lai izvairītos no imunosupresīvo zāļu lietošanas,[1] kā arī, lai aizkavētu novecošanos.[3] Reproduktīvās klonēšanas aizstāvji uzskata, ka vecākiem, kuri nekā citādi nevar radīt pēcnācējus, jāļauj izmanot šo tehnoloģiju.[4]

Klonēšanas oponenti pauž bažas par to, ka tehnoloģija pagaidām nav pietiekoši labi izstrādāta, lai būtu droša[5] un, ka tā varētu tikt izmantota ļaunprātīgos nolūkos piemēram, reproduktīviem nolūkiem radītie kloni varētu tikt izmantoti terapeitiskos nolūkos orgānu un audu pārstādīšanai.[6][7] Pastāv arī bažas par to, kā klonētie indivīdi spēs integrēties ģimenēs un sabiedrībā.[8][9]

Atšķirīgi viedokļi ir dažādām reliģiskajām grupām. Dažas noliedz tehnoloģiju, jo cilvēks caur to cenšas kļūt "līdzīgs Dievam" un iejaukties "Dieva plānā". Kritizēta tiek arī embriju pārmērīgā izmantošana klonēšanas eksperimentos. Citas atbalsta terapeitisko klonēšanu, jo tai ir potenciāls glābt daudzas dzīvības.[10][11]

Dzīvnieku tiesību aizstāvji bieži iestājas pret klonēšanu, jo daudzi eksperimentos radītie dzīvnieki cieš no dažādām slimībām un kroplībām, pirms tie iet bojā.[12][13] Lai gan ASV Pārtikas un Zāļu Administrācija ir apstiprinājusi klonētu dzīvnieku gaļu lietošanai uzturā,[14][15] daudzi iestājas pret šīs gaļas lietošanu, paužot bažas par šādas pārtikas drošumu.[16][17][18]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Kfoury, C (July 2007). "Therapeutic cloning: promises and issues"Mcgill J Med10: 112–20. PMC 2323472 . PMID 18523539.
  2. "Cloning Fact Sheet". U.S. Department of Energy Genome Program. 2009-05-11. Archived from the original on 2013-05-02.
  3. de Grey, Aubrey; Rae, Michael (September 2007). Ending Aging: The Rejuvenation Breakthroughs that Could Reverse Human Aging in Our Lifetime. New York, NY: St. Martin's Press, 416 pp. ISBN 0-312-36706-6.
  4. Staff, Times Higher Education. 10 August 2001 In the news: Antinori and Zavos
  5. "AAAS Statement on Human Cloning".
  6. McGee, G. (October 2011). "Primer on Ethics and Human Cloning". American Institute of Biological Sciences.
  7. "Universal Declaration on the Human Genome and Human Rights". UNESCO. 1997-11-11. Retrieved 2008-02-27.
  8. McGee, Glenn (2000). 'The Perfect Baby: Parenthood in the New World of Cloning and Genetics.' Lanham: Rowman & Littlefield.
  9. Havstad JC (2010). "Human reproductive cloning: a conflict of liberties."Bioethics24 (2): 71–7. doi:10.1111/j.1467-8519.2008.00692.x. PMID 19076121.
  10. Bob Sullivan, Technology correspondent for MSNBC. November 262003 Religions reveal little consensus on cloning - Health - Special Reports - Beyond Dolly: Human Cloning.
  11. William Sims Bainbridge, Ph.D. Religious Opposition to Cloning Journal of Evolution and Technology - Vol. 13 - October 2003.
  12. Staff, Humane Society Cloning
  13. Sean Poulter for the Daily Mail. 26 November 2010. Clone farming would introduce cruelty on a massive scale, say animal welfare groups
  14. Watanabe, S (Sep 2013). "Effect of calf death loss on cloned cattle herd derived from somatic cell nuclear transfer: clones with congenital defects would be removed by the death loss."Animal Science Journal84: 631–8. doi:10.1111/asj.12087. PMID 23829575.
  15. "FDA says cloned animals are OK to eat"NBCNews.comAssociated Press. 28 December 2006.
  16. "An HSUS Report: Welfare Issues with Genetic Engineering and Cloning of Farm Animals" (PDF). Humane Society of the United States.
  17. "Not Ready for Prime Time: FDA's Flawed Approach to Assessing the Safety of Food from Animal Clones" (PDF). Center for Food Safety. March 2007.
  18. Hansen, Michael (2007-04-27). "Comments of Consumers Union to US Food and Drug Administration on Docket No. 2003N-0573, Draft Animal Cloning Risk Assessment"(PDF). Consumers Union.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]