Svetlana Horkina

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Svetlana Horkina Gymnastics (artistic) pictogram.svg
Svetlana Horkina 2017. gadā
Personas dati
Dzimusi 1979. gada 19. janvārī (40 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Belgoroda, KPFSR, PSRS
Tautība Mordviete[1]
Augums 165 cm
Svars 46 kg
Iesauka Sveta; Stieņu karaliene
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Krievija Krievija
Sporta veids Vingrošana
Profesionāles karjera 1992—2004
Bijušie treneri Boriss Pilkins
Klubs CSKA
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 3 (1996, 2000, 2004)
Medaļas 2 zelta, 4 sudraba, 1 bronzas
Pasaules čempionāta informācija
Dalības reizes (1994, 1995, 1995, 1997, 1997, 1999, 2001, 2002, 2003)
Medaļas 9 zelta, 8 sudraba, 3 bronzas
 
Medaļas
Sieviešu sporta vingrošana
Pārstāvētā valsts: Karogs: Krievija Krievija
Olympic rings with transparent rims.svg Olimpiskās spēles
Zelts Atlanta 1996 Stieņi
Sudrabs Atlanta 1996 Komanda
Zelts Sidneja 2000 Stieņi
Sudrabs Sidneja 2000 Brīvās kustības
Sudrabs Sidneja 2000 Komanda
Sudrabs Atēnas 2004 Daudzcīņa
Bronza Atēnas 2004 Komanda
Pasaules čempionāts
Sudrabs 1994 Stieņi
Sudrabs 1994 Lēciens
Bronza 1994 Komanda
Zelts 1995 Stieņi
Sudrabs 1995 Daudzcīņa
Zelts 1996 Stieņi
Zelts 1997 Stieņi
Zelts 1997 Daudzcīņa
Sudrabs 1997 Baļķis
Sudrabs 1997 Komanda
Sudrabs 1997 Brīvās kustības
Zelts 1999 Stieņi
Sudrabs 1999 Komanda
Bronza 1999 Brīvās kustības
Zelts 2001 Stieņi
Zelts 2001 Lēciens
Zelts 2001 Daudzcīņa
Sudrabs 2001 Komanda
Bronza 2001 Brīvās kustības
Zelts 2003 Daudzcīņa
Eiropas čempionāts
Zelts 1994 Stieņi
Sudrabs 1994 Daudzcīņa
Sudrabs 1994 Komanda
Zelts 1996 Stieņi
Sudrabs 1996 Komanda
Zelts 1998 Stieņi
Zelts 1998 Brīvās kustības
Zelts 1998 Daudzcīņa
Sudrabs 1998 Komanda
Zelts 2000 Komanda
Zelts 2000 Baļķis
Zelts 2000 Stieņi
Zelts 2000 Daudzcīņa
Zelts 2002 Komanda
Zelts 2002 Stieņi
Zelts 2002 Daudzcīņa
Sudrabs 2002 Baļķis
Zelts 2004 Stieņi
Bronza 2004 Baļķis
Bronza 2004 Komanda

Svetlana Horkina (krievu: Светлана Васильевна Хоркина; dzimusi 1979. gada 19. janvārī) ir bijusī Krievijas sporta vingrotāja, pēc sportistes karjeras noslēguma tagad darbojas Krievijas politikā un sporta sistēmā. Viņa veiksmīgi piedalījās 1996. gada, 2000. gada un 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Karjeras laikā Horkina izcīnīja septiņas olimpiskās medaļas un divdesmit pasaules čempionātu medaļas. Viņa guva medaļas katrā pasaules čempionātā un kļuva par pirmo vingrotāju, kas pasaules čempionātos ieguva trīs čempiones titulus. Svetlana Horkina ir viena no sekmīgākajām visu laiku vingrotājām.[2] Horkinas vārdā punktu kodeksā nosaukts vairāk vingrošanas elementu nekā jebkura cita vingrotāja vārdā.[3]

Profesionālā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994—1996[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gada aprīlī Horkina piedalījās pasaules čempionātā Brisbenā, Austrālijā. Viņa ieguva devīto vietu daudzcīņā jeb kopvērtējumā, taču pie tam otro vietu uz stieņiem un atbalsta lēcienā, kas kļuva par vienīgajām medaļām Krievijas sieviešu izlasei.[4] 1994. gada novembrī Horkina piedalījās Pasaules izlašu čempionātā Dortmundē, Vācijā. Krievijas izlase sasniedza trešo vietu.

1995. gada oktobrī Horkina sacentās pasaules čempionātā Sabae, Japānā. Kopvērtējumā viņa ierindojās otrajā vietā ar rezultātu 39.130, izcīnīdama zeltu uz stieņiem, neraugoties uz to, ka divas nedēļas pirms sacensībām bija guvusi nopietnu traumu.[5] Tāpat zelts uz stieņiem tika iegūts 1996. gada aprīlī pasaules čempionātā Sanhuanā, Puertoriko, ar piekto vietu kopvērtējumā. 1996. gada maijā notika Eiropas čempionāts Birmingemā, Lielbritānijā. Viņa palīdzēja Krievijai iegūt sudraba medaļu komandu finālā un sesto vietu personiski. Sacensību finālā viņa ierindojās ceturtajā vietā lēcienā un pirmajā uz stieņiem.

Atlantas Olimpiskās spēles (1996)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1996. gada jūlijā Horkina piedalījās 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atlantā, ASV. Izlašu finālā viņa piedalījās Krievijas komandas otrās vietas izcīnīšanā. Individuālajā daudzcīņā viņas kritiens no stieņiem noveda pie 15. vietas. Trīs dienas vēlāk Horkina reabilitējās, iegūstot zelta medaļu uz stieņiem ar rezultātu 9,850 un izpelnoties neoficiālu titulu "stieņu karaliene".[5][6]

1997—2000[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gada septembrī Horkina piedalījās pasaules čempionātā Lozannā, Šveicē. Viņa palīdzēja Krievijai ieņemt otro vietu komandu finālā, un individuāli viņa uzvarēja daudzcīņā un uz stieņiem.[4] 1997. gada novembrī Horkina izraisīja skandālu Krievijā, pozējot Krievijas Playboy izdevumam. Viņa paziņoja: „Es mainīju cilvēku attieksmi. Ir ļoti labi būt seksīgiem.”[7] 1998. gada maijā Horkina sacentās Eiropas čempionātā Sanktpēterburgā, Krievijā. Viņa palīdzēja Krievijas izlasei kļūt otrajai un individuāli uzvarēja daudzcīņā. Pasākuma finālā viņa pirmo vietu ieguva gan uz stieņiem ar 9,900 punktiem, gan brīvajās kustībās.

1999. gada oktobrī Horkina sacentās pasaules čempionātā Tjandziņā, Ķīnā. Krievijas izlase atkal ieguva otro vietu, un individuāli Horkina finišēja divpadsmitajā vietā, lai gan atkal izcīnīja pirmo vietu uz stieņiem. 2000. gada maijā Horkina piedalījās Eiropas čempionātā Parīzē, Francijā. Viņa palīdzēja Krievijas komandai izcīnīt zelta medaļu un arī pati uzvarēja daudzcīņā, uz stieņiem un pirmo reizi — uz baļķa.[8]

Sidnejas Olimpiskās spēles (2000)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembrī S. Horkina piedalījās 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sidnejā, Austrālijā. Kvalifikācijā Krievijas izlase ierindojās pirmajā vietā[9] un individuāli Horkina tajā uzvarēja ar rezultātu 39,005.[10] Komandu finālā Krievijas izlase ieguva otro vietu.

Tomēr individuālajās sacensībās Horkina palika desmitajā vietā ar rezultātu 37,929.[11] Tolaik lēcienos lietotais "zirgs" bija uzstādīts par pieciem centimetriem zemāk kā pienācās, izraisot daudzu vingrotāju, tostarp Horkinas, kritienus un dažām pat traumas. Pēc tam viņa, zaudējusi pārliecību, nokrita arī uz stieņiem. Vēlāk "zirga" augstums tika izlabots un vingrotāji, kas bija cietuši no kļūdas, tika aicināti atkārtot uzstāšanos, bet Horkina atteicās, redzot, ka tas viņai vairs nepalīdzēs iegūt medaļu.[12]

Šīs atteikšanās rezultātā Svetlana apzināti atdeva savu vietu finālā komandas biedrenei Jeļenai Zamolodčikovai, kura pēc tā atbalsta lēcienā ieguva zelta medaļu.[13] Horkina komentēja: "Es nodomāju, ka viņa varētu dabūt to zeltu. Priecājos, ka varēju viņai dot šo iespēju." Novērtējot šo incidentu, Svetlana sacīja: "Ja es nebūtu tikusi tam pāri, es nebūtu Horkina. Es nestāvētu te ar zelta medaļu. Tas joprojām stipri sāp. Tas bija nežēlīgi pret visiem dalībniekiem; nepareizi nostādot inventāru, ir pilnīgi iespējams nogalināt." Pēc tam viņa ieguva sudraba medaļu brīvajās kustībās ar rezultātu 9.812.[14]

Svetlana Horkina 2001. gada 8. jūnijā saņēma Goda ordeni no Krievijas prezidenta Vladimira Putina.

2001—2004[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gada oktobrī Horkina piedalījās pasaules čempionātā Gentē, Beļģijā. Viņa palīdzēja Krievijas komandai iegūt sudraba medaļu un individuāli uzvarēt daudzcīņā. Viņa ieguva pirmo vietu atbalsta lēcienā un uz stieņiem.[15] 2002. gada aprīlī Svetlana sacentās Eiropas čempionātā Patrā, Grieķijā. Krievija tajā guva uzvaru un arī pati Horkina individuāli pārspēja visas konkurentes daudzcīņā un uz stieņiem. 2002. gada novembrī S. Horkina piedalījās pasaules čempionātā Debrecenā, Ungārijā. Viņas augstākā vieta tur bija ceturtā uz baļķa.[16]

2003. gada martā Horkina piedalījās Pasaules kausā Salonikos, Grieķijā. Viņa tika pie pirmās vietas uz stieņiem. 2003. gada augustā sekoja Pasaules čempionāts Anaheimā, ASV. Tur viņa uzvarēja daudzcīņā ar rezultātu 38,124, un tā bija pirmā reize vēsturē, kad vingrotāja ieguva trīs pasaules čempionātu kopvērtējumu uzvarētāja titulus. 2003. gada novembrī viņa piedalījās Pasaules kausā Štutgartē, Vācijā, kur ieguva otro vietu brīvajās kustībās un trešo — lēcienā, uz stieņiem un baļķa. 2004. gada aprīļa beigās Horkina sacentās Eiropas čempionātā Amsterdamā, Nīderlandē. Viņa palīdzēja Krievijas komandai ieņemt trešo vietu un individuāli ierindojās ceturtajā vietā daudzcīņā ar rezultātu 36,848, būdama pirmā uz stieņiem.

Atēnu Olimpiskās spēles (2004)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augustā Horkina piedalījās 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās, Grieķijā, lai gan viņas vecums jau stipri pārsniedza parasto vingrotāju vecumu.[4] Komandu finālā Krievijas komanda finišēja trešajā vietā. Daudzcīņā pati Svetlana ieguva sudraba medaļu ar rezultātu 38,211, kvalificējusies kā pirmā stieņos, bet finālā tajos palikusi astotā,[17] kā viņa apgalvoja — mākslīgi radītu traucēkļu dēļ.

Pēc šīs Olimpiādes S. Horkina beidza savu sportistes karjeru.

Darbība sporta sistēmā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

S. Horkina nodarbībā ar bērniem no CSKA sporta kluba

Kopš 1999. gada organizē pati savu vingrošanas turnīru bērniem Belgorodā, kurš kļuvis populārs un starptautisks.[18]

Pēc aiziešanas no vingrošanas, 2004. gadā S. Horkina kļuva par Krievijas Sporta vingrošanas federācijas viceprezidenti. Viņa bija arī vēstniece 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos, Krievijā.[2][19] 2016. gadā ar aizsardzības ministra pavēli viņa tika nozīmēta par komandiera vietnieku armijas sporta klubā CSKA, kurā tobrīd skaitījās par apakšpulkvedi. 2018. gadā Horkina tika paaugstināta dienesta pakāpē par pulkvedi.

2019. gada ziemas universiādes atklāšanas ceremonijā viņa iededza uguni kopā ar bendija spēlētāju Sergeju Lomanovu.[20]

Savās grāmatās un intervijās S. Horkina ne reizi vien norādījusi uz negodīgu sacensību organizāciju, tā, apvainojusi Atēnu Olimpisko spēļu organizatorus apzinātā viņas traucēšanā pirms uzstāšanās[21] un Sidnejas organizatorus par tīšu stieņu augstumu maiņu.[22] Attiecībā uz krievu sportistu dopinga skandāliem, kas kopš Soču olimpiādes smagi skāruši Krievijas sportu, S. Horkina izteikusies, ka Krievijas vieglatlētu diskvalifikācija esot netaisna un tā esot cīņa ar vējdzirnavām, kamēr pretdopinga organizācija WADA pati nekļūšot pārskatāmāka.[5][23]

Sacensību vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Sacensības Komandā Daudzcīņa Atb. lēciens Stieņi Baļķis Br. kustības
1994 Eiropas čempionāts 2. 2. 5. 1. 5. 8.
Labās gribas spēles 1. 3. 1. 5.
Pasaules čempionāts 3. 9. 2. 2. 8.
1995 Pasaules čempionāts 4. 2. 5. 1.
1996 Eiropas čempionāts 2. 6. 4. 1.
Pasaules čempionāts 5. 1.
Olimpiskās spēles 2. 15. 1.
1997 Pasaules čempionāts 2. 1. 8. 1. 2. 2.
1998 Eiropas čempionāts 2. 1. 1. 1.
Labās gribas spēles 7. 1. 7.
Pasaules kausa fināls 5. 2. 4. 4.
1999 Pasaules čempionāts 2. 11. 1. 3.
2000 Eiropas čempionāts 1. 1. 1. 1.
Olimpiskās spēles 2. 10. D 1. 2.
2001 Labās gribas spēles 2. 4. 1. 2.
Pasaules čempionāts 2. 1. 1. 1. 3.
2002 Eiropas čempionāts 1. 1. 1. 2. 5.
Pasaules čempionāts 7. 4.
2003 Pasaules čempionāts 6. 1.
2004 Eiropas čempionāts 3. 4. 1. 3. 7.
Olimpiskās spēles 3. 2. 8.

Dzīve ārpus profesionālā sporta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Belgorodas Valsts universitātes sporta komplekss, kas nosaukts par godu Horkinai, viņas dzimtajā pilsētā Belgorodā

Svetlana Horkina dzimusi Belgorodā 1979. gada 19. janvārī, celtnieka Vasilija un medmāsas Ļubovas meita. Viņas vecāki bija atbraukuši uz Belgorodu peļņā no Mordovijas.[5] Svetlanai ir jaunākā māsa Jūlija, kas arī bija vingrotāja, bet tagad vada sporta skolu.[24] Svetlana stāstīja: "Bērna gados es biju ļoti izvēlīga ēdienā. Mana māte cerēja, ka, ja viņa mani aizvedīs vingrot, es sākšu ēst bez iebildumiem pēc tam, kad iztērēšu daudz enerģijas sporta zālē. Tādā veidā aiz prastiem ēdināšanas iemesliem es sāku savu vingrošanas karjeru četru gadu vecumā."

Pie 165 cm gara auguma, lielākā daļa cilvēku domāja, ka Svetlana ir pārāk gara, lai būtu vingrotāja, turklāt arī fiziski viņa nebija spēcīga.[22] Tomēr viņas treneris Boriss Pilkins saskatīja viņas potenciālu un izdomāja alternatīvas mācību metodes un elementus, kas bija pielāgoti viņas garākajam ķermenim.[5] Ticēdams savas audzēknes spējām, kad tai radās problēmas ar laiku vakaros, Pilkins gadiem ilgi nodarbojās ar Horkinu no rītiem ārpus sava valsts apmaksātā darba laika.[25]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1999. gadā S. Horkina pabeidza Belgorodas Valsts universitātes fizkultūras fakultāti un ieguva fizkultūras skolotājas tiesības.[26]
  • 2002. gadā aizstāvēja kandidātes disertāciju Maskavas Valsts fizkultūras akadēmijā, kļūstot par pedagoģisko zinātņu kandidāti.[5][27]
  • 2012. gadā pabeidza Krievijas Valsts dienesta akadēmiju un tika nozīmēta par Krievijas prezidenta Kontroles pārvaldes referenti.[28]

Popularitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gadā Eiropas Sporta žurnālistu apvienība nosauca S. Horkinu kopā ar M. Šūmaheru par kontinenta labākajiem sportistiem.[4]

Svetlana bija pazīstama ar savu enerģisko un pārliecināto raksturu. Viņa apgalvoja: „Es netiktu sauktu par dīvu vai karalieni, ja es nebūtu radoša. Mans kostīms un kosmētika man vienmēr bija svarīgi. Kad cilvēki ierodas, lai redzētu vingrošanu, viņi vēlas redzēt šovu, nevis tikai sportu. Un man ir šis talants. Es tik daudz paveicu sportā, ka paies desmitiem gadu, pirms kāds cits sasniegs tikpat.”[7]

2007. gadā sportistei Belgorodā tika uzstādīts piemineklis. Arī sporta un treniņu komplekss šajā pilsētā nosaukts viņas vārdā.[4][29]

2016. gadā tika izlaista filma "Čempioni. Ātrāk. Augstāk. Spēcīgāk.", kurā S. Horkinas lomu nospēlēja Kristīna Asmusa.

Aktrise, rakstniece un TV vadītāja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā S. Horkina debitēja kā aktrise S. Vinogradova teātra kompānijas izrādē "Venusa" pēc amerikāņu rakstnieka H. Millera grāmatām un vēstulēm, spēlējot tur galveno sieviešu lomu.[5] Viņa apgalvoja, ka šī loma stipri mainījusi viņu pašu, padarot viņu maigāku un sievišķīgāku.[30]

2003. gadā īsu laiku vadīja TV šovu "Māja-1".[31]

2008. gadā viņa bija Pekinas Olimpisko spēļu vingrošanas sacensību Krievijas TV stacijas NTV+ komentētāja un izdeva savu autobiogrāfiju ar nosaukumu "Kūleņi uz augstiem papēžiem" (“Кульбиты на шпильках”).[2][32] 2009. gadā izdevusi grāmatu par izvairīšanos no sporta traumām un pēcdzemdību atjaunošanos "Fitness dvēselei un miesai" ("Фитнес для души и тела"),[33] bet 2017. gadā vēl vienu autobiogrāfisku grāmatu "Uzvaru maģija" ("Магия побед"), kurā pastāstījusi par savu privāto dzīvi daudz atklātāk kā līdz tam.[34]

Piedalījusies Krievijas TV šovos "Cirks ar zvaigznēm" un "Dejas ar zvaigznēm".

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2003. gada Horkina ir Vienotās Krievijas (tolaik "Vienotība un Tēvzeme") politiskās partijas biedre. Viņa tika ievēlēta par Krievijas Valsts domes deputātu 2007. gadā un atradās tur līdz 2011. gadam.[2][19] Lielu aktivitāti tajā neparādīja (neviena iesniegta likumprojekta pa 4 gadiem), toties kļuva par mērķi ārējā izskata apspriedējiem.[35]

Kopš 2010. gada bija locekle Krievu Pareizticīgās baznīcas kultūras padomē.[4][36] Atbalstījusi apvienota galvenā armijas tempļa būvi Piemaskavas parkā "Patriots".[37]

2016. gada vēlēšanās bija viena no partijas "Vienotā Krievija" uzticības personām.

Bijusi viena no Krievijas militarizētās bērnu organizācijas "Junarmija" izveidotājām, izteikusi stingru atbalstu Krievijas ārpolitikai un Krimas sagrābšanai.[38]

Vada Svetlanas Horkinas fondu uzņēmējdarbības un sporta attīstībai,[39] veikusi mēģinājumus finansiāli palīdzēt karjeru beigušajiem sportistiem.[40]

Valsts apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvota ar trīs Krievijas ordeņiem par sporta sasniegumiem: "Draudzības ordeni" (1997), "Goda ordeni" (2001) un "Par nopelniem Tēvzemes priekšā" (2006), kā arī vairākām armijas medaļām, tai skaitā "Militārās operācijas Sīrijā dalībniekam" un "100 gadu Gaisa kara spēkiem", un vairākām goda zīmēm.[41]

Ģimenes dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada 21. jūlijā Svetlana dzemdēja dēlu Svjatoslavu Losandželosā, bet tolaik viņa atteicās nosaukt bērna tēvu un piesedzot par to uzdevās cits cilvēks, Holivudas aktieris L. Učaneišvili.[42] Tikai pēc sešiem gadiem tika atzīts, ka tas bijis precētais uzņēmējs K. Šubskijs. Īsi pirms tam, 2011. gada aprīlī Horkina apprecējās ar Oļegu Kočnovu. Viņš ir bijušais ģenerālis Krievijas Federālajā drošības dienestā un ir divdesmit trīs gadus vecāks.[5][43][44]

Brīvajā laikā ar ģimeni apmeklē vasarnīcu, kur sev audzē dārzeņus, sēņo, ziemā makšķerē.[45]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Светлана Хоркина – девочка с Луны
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Svetlana Khorkina. sports-reference.com
  3. Russian Coach Boris Pilkin Dies at Age 82. Internationalgymnast.com (21 October 2010). Retrieved on 26 October 2013
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 В день рождения ЗМС России Светланы Васильевны Хоркиной
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 «Светлана Хоркина». 24SMI. Skatīts: 2019-03-30.
  6. olympic.org: Gymnastics artistic
  7. 7,0 7,1 Anna Kessel. «Meet the New Russian Divas». Observer.guardian.co.uk, 2012. gada 3. jūnijs.
  8. 2000 European Women's Artistic Gymnastics Championships. Gymnasticsresults.com (20 February 2004). Retrieved on 26 October 2013.
  9. Games of the XXVII Olympiad Sydney 2000 Men's Artistic Gymnastics. Gymnasticsresults.com (17 September 2000). Retrieved on 26 October 2013.
  10. Games of the XXVII Olympiad Sydney 2000 Men's Artistic Gymnastics. Gymnasticsresults.com. Retrieved on 26 October 2013.
  11. Games of the XXVII Olympiad Sydney 2000 Men's Artistic Gymnastics. Gymnasticsresults.com. Retrieved on 26 October 2013.
  12. Roberts, Selena. «SYDNEY 2000: GYMNASTICS; Romania Sweeps as Controversy Swirls». New York Times, 2000. gada 22. septembris. Skatīts: 2012. gada 4. jūlijs.
  13. Svetlana Khorkina's Biography
  14. Roberts, Selena. «SYDNEY 2000: GYMNASTICS; A Champion Answers Disaster With Triumph». New York Times, 2000. gada 25. septembris. Skatīts: 2012. gada 4. jūlijs.
  15. «2001 World Artistic Gymnastics Championships Results». Fédération Internationale de Gymnastique. 2001. gada 5. novembris. Skatīts: 2012. gada 5. septembris.
  16. «2002 World Artistic Gymnastics Championships Results». Fédération Internationale de Gymnastique. 2002. gada 24. novembris. Skatīts: 2012. gada 5. septembris.
  17. olympic.org: Gymnastics artistic
  18. Светлана Хоркина: Второй Хоркиной не будет никогда
  19. 19,0 19,1 «Svetlana Khorkina». Sochi2014.com. Skatīts: 2012. gada 4. jūlijs.
  20. Krasnoyarsk 2019 Winter Universiade declared open by Russian President Vladimir Putin
  21. Светлана Хоркина: отец моего ребенка все-таки нашел силы признать свое дитя
  22. 22,0 22,1 Светлана Хоркина: «Гражданский брак — самообман!»
  23. Светлана Хоркина: Борьба с WADA — все равно что с ветряной мельницей
  24. «Государственное бюджетное учреждение «Спортивная школа № 3 Белгородской области имени заслуженного тренера России Бориса Васильевича Пилкина»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. februārī. Skatīts: 2019. gada 31. martā.
  25. Светлана Хоркина: «Я в спорте — генерал!»
  26. Золотая книга выпускников
  27. Диссертация на тему «Теоретическое изучение техники спортивно-гимнастических упражнений с применением линейно-разветвленного дидактического программирования»
  28. Светлана Хоркина назначена референтом в Контрольном управлении президента
  29. Спорткомплекс им. Светланы Хоркиной
  30. Ужин со Светланой Хоркиной
  31. Заодно ты узнаешь, как выиграть «ДМ» на ТНТ!
  32. «Svetlana Khorkina: "Yulia Bordovskikh introduced me to my admirer" //». Kp.ru. Skatīts: 2012. gada 4. jūlijs.
  33. Фитнес для души и тела
  34. Светлана Хоркина: Магия побед
  35. Если "звезды" в Охотном ряду, значит, это кому-нибудь нужно
  36. Состав Патриаршего совета по культуре
  37. У наших сильных военных должно быть место, где можно побыть с богом наедине — Хоркина о главном храме ВС РФ
  38. «Я горжусь своей работой в Госдуме». Большое интервью Светланы Хоркиной
  39. Светлана Хоркина: готова оказать поддержку для развития калининградской спортивной гимнастики
  40. Светлана Хоркина: Я до сих пор еще немного сумасшедшая мама
  41. Хоркина Светлана Васильевна
  42. Вера ГЛАГОЛЕВА: Для меня лучший подарок — положить конец сплетням!
  43. Светлана Хоркина вывела мужа в свет
  44. Хоркина вышла замуж за генерала ФСБ
  45. Александр Хаминский, главный редактор журнала "АХ!": Светлана Хоркина: «Я не догоняю. Это меня догоняют!»

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]