Kārlis Radeks
| ||||||||||||
Kārlis Radeks (poļu: Karol Radek, vācu: Karl Radek, krievu: Карл Бернгардович Радек; dzimis 1885. gada 13. oktobrī kā Karols Zobelzons (vācu: Karol Sobelsohn), miris 1939. gada 19. maijā) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes poļu/vācu/padomju komunistiskās kustības darbinieks, žurnālists.
Dzimis Ļvivā. Bērnību un jaunību pavadīja Tarnovā, kur beidza ģimnāziju. Studēja vēsturi Krakovas Universitātē.
1902. gadā iestājās Polijas Sociālistiskajā partijā, no 1904. gada — Polijas Karalistes un Lietuvas Sociāldemokrātijas biedrs. 1905. gada revolūcijas laikā darbojās Varšavā. No 1907. gada — Leipcigā, kur iestājās Vācijas Sociāldemokrātiskajā partijā.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma devās uz Šveici, kur satuvinājās ar Ļeņinu. 1917. gadā kopā ar Ļeņinu bija vilcienā, kas pēc Februāra revolūcijas caur Vāciju devās uz Krieviju. Netika ielaists Krievijā, kā KSDSP darbojās Stokholmā.
Ieradies Krievijā pēc Oktobra revolūcijas, kļuva par VCIK ārzemju daļas darbinieku. Piedalījās Brestļitovskas miera līguma sarunās. No 1919. līdz 1924. gadam — boļševiku partijas CK loceklis. No 1920. līdz 1924. gadam — Kominternes Izpildkomitejas loceklis. No 1923. gada — viens no Ļeva Trocka atbalstītājiem. 1927. gadā uz četriem gadiem izsūtīts uz Krasnojarsku. 1936. gadā arestēts. 1937. gadā — notiesāts uz desmit gadiem ieslodzījumā. Pēc oficiālās versijas — cietumā citu ieslodzīto nogalināts. 1988. gadā reabilitēts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Radeks.
|