Lielā nātre
| Lielā nātre Urtica dioica | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Rožu rinda (Rosales) |
| Dzimta | Nātru dzimta (Urticaceae) |
| Ģints | Nātres (Urtica) |
| Suga | Lielā nātre (U. dioica) |
 Lielā nātre Vikikrātuvē | |
Lielā nātre (Urtica dioica) ir daudzgadīgs nātru dzimtas lakstaugs. Tā ir viena no vislabāk zināmām nātru ģints pārstāvēm. Lielās nātres dabiskā izplatības vieta ir Eiropa, Āzija, Ziemeļāfrika un Ziemeļamerika. Lielajai nātrei uz lapām un stublājiem ir dzeļmatiņi, kas, nonākot saskarē ar cilvēku vai citiem dzīvniekiem, injicē ādā histamīnu un citas ķīmiskas vielas, radot dedzinoši sāpīgas sajūtas.[1] Augs tiek izmantots ārstniecībā un pārtikā.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šim augam ir ložņājošs, zarains saknenis. Stumbrs 60—110 cm augsts, neasi četršķautņains, stāvs, parasti nav zarains, dobs, apakšējā daļā gandrīz kails, vidus un augšdaļa klāta ar vienkāršiem matiņiem un dzeļmatiņiem, kas sevišķi biezi klāj stumbru mezglu vietās. Lapas olveida vai sirdsveida, 8—17 cm garas, 2,8 cm platas, 2,5—4,5 reizes garākas par kātiņiem, plātnes gals pakāpeniski nosmaiļots. Augšējās lapas parasti ir sirdsveida, vai nosmailinātas, ar noapaļotu pamatu. Lapu mala rupji zāģzobaina, ar dzeloni galā; lapu virspuse tumši zaļa, klāta ar vienkāršiem un dzeļošiem matiņiem, apakšpuse zaļa, vai pelēki zaļa, ar dzeļmatiņiem, kas atrodas uz dzīslām. Lapu kāti 0,5 — 8 cm gari, tievi, biezi klāti ar dzeļmatiņiem. Pielapes brīvas, ar gludu malu, plēvainas, ar smailu galotni, gar malām klātas ar vienkāršiem matiņiem, gaiši zaļas, līdz 12 mm garas un 1 — 1,5 cm platas. Ziedi viendzimuma, divmāju, sīki, zaļi, mazos kamoliņos, kas sakopoti nokarenās vai stāvās ziedkopās. Apziednis vienkāršs, ar 4 vienāda lieluma apziedņa lapām. Putekšņlapas ir 4, novietotas pret apziedņa daļām. Līdz ziedēšanai putekšnīcas ieliektas uz iekšu.[2]
Ķīmiskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lapas satur K, C, B2 vitamīnus, glikozīdu urticīnu, miecvielas, olbaltumvielas, karotinoīdus, skudrskābi, histamīnu, hlorofilu un dažādus mikroelementus — hromu, varu, mangānu, alumīniju, vanādiju, dzelzi. No lielās nātres lapām var iegūt tīru hlorofilu bez citu pigmentu piemaisījuma.
Saimnieciskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielo nātru jaunos dzimumus pavasarī var lietot uzturā, lapās ir daudz olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu. Sasmalcinātus augus izēdina cūkām un mājputniem. Var lietot kā skābbarību. Šķiedru ar izmantot audumu, virvju, tīklu un papīra izgatavošanai. No lapām iegūst zaļo krāsu. Nātres tautas medicīnā lieto pret reimatismu, caureju u.c. slimībām. Jaunos augus ir līdz 700 mg karotīna, 130 mg C vitamīna, daudz olbaltumvielu, kālija, dzelzs un kalcija.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Per Brodal. The Central Nervous System: Structure and Function. Oxford University Press US, 2010. 170–. lpp. ISBN 9780195381153. Skatīts: 2010. gada 22. septembris. (angliski)
- ↑ Latvijas PSR flora, II sējums, 86.lpp
- ↑ Latvijas PSR flora, II sējums, 87. lpp
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielā nātre |
- «Latvijas Daba informācija» (latviski).
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |