Lielais dzeltencekula kakadu

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lielais dzeltencekula kakadu
Cacatua galerita, (Latham, 1790)
Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita)
Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Papagaiļveidīgie (Psittaciformes)
Dzimta Kakadu (Cacatuidae)
Ģints Baltie kakadu (Cacatua)
Suga Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita)
Izplatība
Cacatua galerita range map.png
Lielais dzeltencekula kakadu Vikikrātuvē

Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita) ir papagaiļveidīgo kārtas pārstāvis. Tas ir viens no populārākajiem Austrālijas putniem. Dzeltencekula kakadu ir skaļš un skaists papagailis. Visā pasaulē pazīstams kā ļoti draudzīgs putns, kuru viegli audzēt nebrīvē, taču savvaļā šīs sugas indivīdi ir ļoti piesardzīgi.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no pasugas, garums svārstās no 44 līdz 55 cm. Apspalvojums balts. Spārnu apakšējā daļa un astes spalvas ar viegli dzeltenu nokrāsu, izteiksmīgais cekuls — koši dzeltens. Cekuls liecina par papagaiļa noskaņojumu. Putns cekulu saceļ tikai tad, ja ir uztraukts vai uzbudināts.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sastopams Austrālijas austrumu un ziemeļaustrumu teritorijās, Jaungvinejā, Tasmanijā un dažās salās Austrālijas ziemeļu piekrastē. Ieviests Singapūrā, Palau, Jaunzēlandē.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais dzeltencekula kakadu lidojumā.

Apdzīvo atklātas teritorijas, kas apaugušas ar skrajiem mežiem, kokaudzes upju un citu ūdenstilpju krastos, mangrovju biezokņus, eikaliptu mežus un savannas. Šo papagaili bieži var redzēt parkos, dārzos un tīrumos. Dažos Austrālijas un Jaungvinejas reģionos tas ir bieži sastopams.

Sava areāla dienvidu teritorijās apvienojas lielos baros ar simtiem putnu, izņemot pārošanās periodu. Austrālijas ziemeļos un Jaungvinejā dzīvo pāros vai mazos bariņos.

Katram dzeltencekula kakadu baram, neraugoties uz tā lielumu, ir pašiem sava nakšņošanas vieta vienā kokā, kuram putni ir uzticīgi pat tad, ja apkārtnē trūkst barības un tās meklējumos jādodas samērā tālu. Bieži nakšņošanai izvēlas nokaltušu koku, kas vientuļi stāv atklātā teritorijā.

Agri no rīta uzlasa no zemes dažādas sēklas un citu barību. Kad ap pusdienlaiku saule ir augstu debesīs, putni aizlido, lai paslēptos tuvākajos kokos, kur īsina laiku, skrubinot koka mizu un lapas. Kad gaisa temperatūra samazinās, putni atkal laižas lasīt barību uz zemes. Pārsvarā barojas vienā vietā, kamēr vien atrod pietiekami daudz barības.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdienkarti sastāda visdažādākās sēklas un palmu rieksti, ogas, saknītes, lapas, pumpuri, ziedi. Reizēm ēd arī kukaiņus. Zemnieki nav īpaši iemīļojuši šos putnus, jo tie knābā iesētos graudus un nobriedušo labību, bet ar saviem stiprajiem knābiem pārsit labības maisus un izmētā siena gubiņas. Tomēr dzeltencekula kakadu ir arī noderīgi cilvēkiem, jo apēd daudz nezāļu sēklu un koksni postošo siseņu un citu kukaiņu oliņas.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltencekula kakadu pārošanās sākas ar īsu un vienreizēju lakstošanos. Tēviņš sēž uz zara un izrāda sevi izvēlētajai mātītei. Putns saceļ cekulu un augšup lejup kustina galvu. Pēc tam viņš ar galvu gaisā veido astotniekus un raida klusas skaņas, Pirms pārošanās partneri rūpīgi viens otram tīra un kārto spalvas.

Ligzdo koku dobumos. Ligzdošanai parasti izvēlas dobumus vai atveres nokaltušos eikaliptos, reizēm ligzdo augstos un nepieejamos upju krastos. Kakadu izklāj dobuma dibenu ar koksnes gabaliņiem. Mātīte izdēj divas vai trīs olas. Vecāki perē pārmaiņus. Perēšanas ilgums 25 - 27 dienas, putnēni attīstās 60 - 80 dienas. Pēc apspalvošanās jaunuļi vēl vairākus mēnešus paliek kopā ar vecākiem, kas rūpējas par viņiem.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielajam dzeltencekula kakadu ir četras pasugas;

  • C. g. galerita (Latham, 1790) - nominālpasuga, no Keipjorkas Austrālijas ziemeļos līdz Tasmanijai.
  • C. g. triton (Temminck, 1849) - dzīvo Jaungvinejā un apkārtējās salās.
  • C. g. elenora (Finsch, 1867) - dzīvo Aru salās starp Austrāliju un Jaungvineju.
  • C. g. fitzroyi (Mathews, 1912) - dzīvo Austrālijas ziemeļos.

Kakadu un cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltencekula kakadu ir viens no iemīļotākajiem mājās nebrīvē audzētajiem putniem. Cilvēki tur šos papagaiļus būrī jau kopš 19. gadsimta. Daudzi putni spēj lieliski atdarināt cilvēka balsi, taču mēdz būt arī ļoti skaļi.

Putnu ķeršanu regulē starptautiskie līgumi un lielākā daļa no nopērkamo indivīdu ir izaudzēti nebrīvē. Mūsdienās Austrālijā dzeltencekula kakadu ir aizsargājams. Nebrīvē dzīves ilgums vairāk nekā 50 gadi.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]