Liepāja (stacija)

Liepāja
— Stacija —
	Liepājas stacija no autoostas puses
	Liepāja
Pamatinformācija
Līnijā	Jelgava—Liepāja ; Liepāja—Ventspils (likvidēta) ; Liepāja—Vaiņode (likvidēta); Liepāja—Aizpute (likvidēta); Liepāja—Rucava (likvidēta)
Atklāta	1871. gadā
Stacijas tips	pasažieru
Arhitekts	Pauls Makss Berči
Platformu skaits	2
Platformu tips	1 malas, 1 salas
Sliežu ceļi	11
Atrašanās vieta
Koordinātas	56°31′24.4956″N 21°0′52.0704″E / 56.523471000°N 21.014464000°EKoordinātas: 56°31′24.4956″N 21°0′52.0704″E / 56.523471000°N 21.014464000°E
Tuvākās stacijas	Tore (16 km)
Tuvākie p. p., ; c. p. un i. p.	Kapsēde (10 km) Ālande (7km)
Attālums līdz Rīgai	223 km

Liepāja ir dzelzceļa stacija Liepājas pilsētā un tā ir lielākā dzelzceļa stacija Kurzemē. Liepāja ir līnijas Jelgava—Liepāja galastacija. Tā ir gala pietura pasažieru vilcienu maršrutam Rīga—Liepāja—Rīga. Uz Liepāju pastāv arī kravas satiksme. Stacijā nav iespējams iegādāties vilciena biļetes.^[1]

Kopš 2023. gada 31. jūlija pasažieru vilcienu satiksme starp Rīgu un Liepāju tiek nodrošināta katru dienu, bet svētdienās — divreiz dienā.^[2]

Liepājas dzelzceļa stacijas ēka tiek izmantota arī Liepājas autoostas vajadzībām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacijas ēka celta 1871. gadā Liepājas—Romnu dzelzceļam klajā, smilšainā vietā. Tajā laikā to sauca par "mūra pili tuksnesī", jo apkārt stacijai nebija nevienas mājas. Ar laiku pilsēta pietuvojās stacijai un ap to sāka celt fabrikas un divstāvu koka namus. Uz Liepāju brauca ļaudis no visas Krievijas Impērijas un apmetās emigrantu mājās, gaidot kuģus aizceļošanai uz Ameriku, citi būvēja kara ostu un nocietinājumus apkārt pilsētai. Kopumā caur Liepāju no 1906. līdz 1914. gadam izceļoja ap pusmiljons emigrantu. Stacijas ēkas trešajā stāvā^[3] tolaik atradusies pareizticīgo baznīca. 1903. gadā Liepājas stacijā ieradās Krievijas Impērijas ķeizars Nikolajs II.

2001. gadā pārtrauktā dzelzceļa satiksme līnijā Rīga—Liepāja atjaunota 2006. gada 31. martā. Dzelzceļa satiksmi līnijās Liepāja—Vaiņode un Liepāja—Ventspils pārtrauca attiecīgi 1999. un 1996. gadā. Dīzeļvilciens Liepāja—Rīga (agrāk "Kurzeme") līdz 2015. gada maijam kursēja tikai pirmdienu un sestdienu agrajos rītos plkst. 6.05, no 1. jūnija tas atcelts. Dīzeļvilciens pieturēja tikai lielākajās stacijās — Skrundā, Saldū, Bikstos, Dobelē un Jelgavā. Kopš 2001. gada 15. augusta dīzeļvilciens nepietur šādās stacijās un pieturas punktos: Torē, Tadaiķos, Durbē, Padonē (no 15.06.2001.) , Ilmājā, Kalvenē, Rudbāržos, Sieksātē (no 15.06.2001.), Airītēs, Lašupē, Lutriņos (no 15.06.2001.) , Brocēnos (no 01.01.2008., pieturēja turpceļā 12.10.2018.), Blīdenē, Jostā (no 15.06.2001.), Bērzupē, Gardenē, Lāčos, Glūdā, Dorupē, Viesturos un p.p. 50. km. Kopš 2015. gada 1. februāra līdz 24. maijam (ieskaitot) svētdienās kursēja savienotais dīzeļvilciena reiss Līvāni—Rīga—Liepāja.

2019. gada 20. jūlijā (ap plkst. 14.00) no Rīgas uz Liepāju tika norīkots papildu vilciens, bet 2019. gada 21. jūlijā (ap plkst. 01.00) tika norīkots papildu vilciens Liepāja-Rīga.^[4]

Kopš 2019. gada 8. decembra norīkots papildus vilcienu sastāvs līnijā Rīga—Liepāja. Turpmāk pasažieru vilcieni kursēja divas reizes nedēļā - uz Liepāju—piektdienu vakaros un svētdienās, pa dienu, bet uz Rīgu—sestdienu rītos un svētdienu vakaros.^[5]

No 2023. gada 31. jūlija satiksme starp Rīgu un Liepāju tiek nodrošināta katru dienu, bet svētdienās — divreiz dienā.^[2]