Maija Tabaka
| Maija Tabaka | |
|---|---|
| Pilnais vārds | Maija Nora Tabaka |
| Dzimusi |
1939. gada 5. novembrī Jelgava, Latvija |
| Tautība | latviete |
| Nozares | glezniecība |
| Mācījusies | Latvijas Mākslas akadēmijā |
| Mākslas virziens | reālisms, avangardisms |
| Apbalvojumi | Mākslinieku savienības medaļa un diploms par radošiem sasniegumiem (1974), LPSR Ļeņina Komjaunatnes prēmija (1980), Latvijas PSR Tautas māksliniece (1989), Triju Zvaigžņu ordenis (2000). |
| Skolotāji | Eduards Kalniņš |
Maija Tabaka (dzimusi 1939. gada 5. novembrī Jelgavā) ir latviešu māksliniece, viena no mūsdienu ievērojamākajām latviešu gleznotājām.
Biogrāfija
Maija Nora Tabaka dzimusi 1939. gada 5. novembrī Jelgavā, viņas tēvs ir inženieris, māte — šuvēja. Pēc Otrā pasaules kara ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu. Pēc sava tēva ierosinājuma, M.Tabaka sāka nodarbības Ausekļa Baušķenieka zīmēšanas pulciņā Pionieru pilī. 1957. gadā M. Tabaka iestājās Mākslas akadēmijā Grafikas nodaļā, pēc tam glezniecības nodaļā, kuru pabeidza 1969. gadā ar diplomdarbu "Jauno mākslinieku grupas portrets" pie vadītāja Eduarda Kalniņa. Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedre no 1970. gada. Bijusi Vācu Akadēmiskās Apmaiņas dienesta stipendiāte Rietumberlīnē (1977—1978), kur nokļuvusi ar Vācijas latviešu mākslinieka Valda Āboliņa atbalstu[1].
Apbalvojumi un pagodinājumi
- Mākslinieku savienības medaļa un diploms par radošiem sasniegumiem (1973),
- Latvijas PSR Ļeņina komjaunatnes prēmija (1980),
- Latvijas PSR Tautas mākslinieces goda nosaukums (1989),
- Triju Zvaigžņu ordenis (2000),
- Īpašais Kultūras ministrijas Atzinības raksts par izcilu ieguldījumu Latvijas mākslā un sasniegumiem starptautiskā kontekstā (2019).
Mākslinieciskā darbība
1960. gados galvenokārt gleznojusi reālistiskus portretus, aizrāvusies ar vecmeistaru un postimpresionistu glezniecību. 1970. gados eksperimentējusi, izmantojot modernisma paņēmienus un izveidojot turpmāk dominējošu daudzfigūru kompozīciju ar varoņu portretējumiem, sacerētu vidi un izvērstu dramaturģiju. M. Tabakas līdzgājēji 70. gados bija intelektuāļu kopa, kas sevi dēvēja par franču grupu: Bruno Vasiļevskis, Imants Lancmanis, vēlāk Miervaldis Polis — mākslinieki, kurus saistīja amerikāņu fotoreālisms un popmākslas dažādās izpausmes, vizionāri pārliecinoša glezniecība un Rietumeiropas glezniecības vēsture. 1980. — 1990. gadu darbos jūtams kapināts tēlu ekscentriskums, parādoties to sirreālistiskajam traktējumam. Glezno stājglezniecības jomā eļļas tehnikā galvenokārt sadzīves žanra darbus un portretus.
M. Tabakas darbi ir atrodami Tretjakova galerijā, Pētera Ludviga kolekcijā, Berlīnes Nacionālajā galerijā, kā arī Nensijas un Nortona Dodžu Baltijas mākslas kolekcijā Zimmerli Mākslas muzejā Ņūbraksvikā, ASV.
M. Tabaka ir ilustrējusi arī bērnu grāmatas (Viļa Plūdoņa „Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas”, 1980; Ļeva Tolstoja „Trīs lāči”, 1982; „Latviešu tautas brīnumpasakas”, 1988; Kārļa Skalbes „Ziemassvētki mežā”, 1988) un publicējusi rakstus laikrakstos un žurnālos.
Izstādes
Nozīmīgākās izstādes ir bijušas: Komjaunatnes 45. gadadienai veltītā izstāde Rīgā (1963), Baltijas republiku mākslas izstādes Maskavā (1964, 1973), 1974. gadā Berlīnē, Prāgā, Budapeštā, Gdaņskā, portretu izstādes Rīgā (1964, 1969, 1972, 1981), jauno mākslinieku darbu izstāde Rīgā (1969, 1970, 1972, 1974), "20 reālisti no Padomju Savienības" Diseldorfā (1973), Baltijas republiku glezniecības triennāle Viļņā (1975, 1978), "Sievietes tēls latviešu padomju glezniecībā" Rīgā (1975), izstāde Jūrmalā (1975), "Pašportrets krievu un padomju mākslinieku darbos" Maskavā (1976), "Freie Berlinische Kunstausstellnung " Rietumberlīnē (1977, 1978), "Padomju portrets" Maskavā (1977), "Par mieru un atbruņošanos" Maskavā (1981), Venēcijas biennāle (1986), Ķelnē (1987), Ņujorkā (1989), "Contemprorary Soviet Painting Porto" Portugālē (1990), 1. vispārējā latviešu mākslas izstāde Rīgā (1990), 2. vispārējā latviešu mākslas izstāde Rīgā (1998), "Peintures Lettones du XXeme Siecle " Parīzē (1993), Čikāgā (1994), "Esības prieks" Rīgā (1999), ceļojošās Baltijas mākslas izstādes ASV (2000).[2]
1976. gadā par M. Tabaku tika uzņemta filma „Nostāsti. Maija Tabaka” (režisors Hercs Franks), 1983. gadā izdota grāmata (autors Zigurds Konstants).
Izmantotā literatūra
- Red. Vanaga, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga:Preses nams, 2000. 255 lpp.
- Zigurds Konstants: Maija Tabaka, gleznas. Izdevniecība Liesma, Rīga 1983
Ārējās saites
Atsauces
- ↑ Desmit mirkļi mākslinieces Maijas Tabakas dzīvē, vietne Artterritory, 2016
- ↑ Red. Vanaga, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga:Preses nams, 2000. 190. lpp.
|