Mežotnes kauja
| Mežotnes kauja | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
.jpg) | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Francijas impērija |
 Krievijas Impērija | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Žaks Makdonalds - Lielās armijas Prūšu korpusa pavēlnieks, Ludvigs Jorks fon Vartenburgs |
Fabiāns Šteinheils | ||||||
| Spēks | |||||||
| 5 bataljoni, 5 eskadroni | 4 bataljoni, 2 eskadroni | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| ap 1000 kritušo un ievainoto | ap 2500 kritušo un ievainoto | ||||||
Mežotnes kauja (vācu: Schlacht bei Mesothen, krievu: Сражение при Мезотене) bija Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Krievijas Impērijas armijas uzbrukumu Rundāles virzienā. Kauja notika 1812. gada 29.-30. septembrī Lielupes krastos.[1] Krievijas Impērijas karaspēks ģenerāļa Fabiāna Šteinheila vadībā cieta sakāvi gandrīz diennakti ilgajā kaujā Lielupes krastos pret prūšu ģenerāļa Jorka komandēto Napoleona karaspēka vienību. Krievu armija atkāpās Rīgas virzienā un atstāja tikai pirms divām dienām ieņemto Jelgavu.
Stāvoklis pirms kaujas sākuma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1812. gada 24. (12.) jūnijā Napoleona Lielā armija šķērsoja Nemunas upi. Maršala Makdonalda komandētais 10. Prūšu kājnieku korpuss, kurā ietilpa divas kājnieku un viena kavalērijas divīzija - kopā 36 bataljoni (26 000 kājnieki) un 16 eskadroni (3000 jātnieku) iebruka Zemgalē. Prūšu korpusa labais spārns ģenerāļa Kleista vadībā uzbruka caur Skaistkalni, centrs ģenerāļa Grāverta vadībā caur Bausku uz Iecavu, bet kreisais spārns pulkveža Raumera vadībā uz Jelgavu. Krievu armijas daļas atkāpās, neizrādot nopietnu pretestību.
Gatavojoties Rīgas aizsardzībai, Rīgas kara gubernators Johans fon Esens lika izveidot divas nocietinājumu līnijas - gar Iecavas upi visā tās garumā (t.s "franču skanstis") un starp Ķekavu un Daugavas kreiso krastu. 16. (4.) jūlijā prūšu karaspēks ieņēma Kurzemes guberņas galvaspilsētu Jelgavu, bet 18. (6). jūlijā Bauskas pili. Pēc sakāves Iecavas kaujā, bailēs no Napoleona karaspēka uzbrukuma Rīgai, naktī uz 24. (12.) jūliju nodedzināja ne tikai Jelgavas, bet arī Pēterburgas un Maskavas priekšpilsētu. Krievijas karaspēks ieņēma aizsardzības pozīcijas pie Ķekavas un Slokas.
Pēc uzvaras Ķekavas kaujā 1812. gada 22.-23. augustā liels Krievijas Impērijas armijas grupējums (ap 18 000 kājnieku, 1300 jātnieku, 23 lielgabalu) ģenerāļa Fabiāna Šteinheila (vācu: Fabian Steinheil, krievu: Штейнгель, Фаддей Фёдорович) pārgāja pretuzbrukumā pie Olaines, Slokas un Ķekavas un 14. septembrī piespieda prūšu karavīrus atstāt savas pozīcijas un sākt atkāpšanos no Zemgales. Prūšu ģenerālis Ludvigs Jorks fon Vartenburgs mēģināja organizēt aizsardzību gar Iecavas upi, tomēr cieta neveiksmi pie Iecavas. Rezultātā prūši atkāpās no Jelgavas, ko ieņēma pulkveža Rozena korpuss.
Kaujas norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kad 29. septembra rītā Rundālē ieradās no Jelgavas padzītā prūšu karaspēka vienība ģenerāļa Kleista vadībā, Napoleona armijas spēki Rundāles pils apkārtnē pieauga līdz 18 prūšu karaspēka bataljoniem un 10 eskadroniem ar 44 vieglajiem lielgabaliem, bet dienvidos no Bauskas bija izvietoti vēl trīs poļu bataljoni, divi prūšu eskadroni un pusbaterija, kopā ap 16 800 karavīru. Pēc prūšu karaspēka apspriedes Rundāles pilī tika nolemts organizēt jaunu aizsardzības līniju gar Lielupi.
Krievijas Impērijas armijas ģenerālis Šteinheils apturēja sava karaspēka galveno daļu pie Codes muižas un izsūtīja vienu avangardu uzbrukumā Bauskai, bet otru Mežotnei. Krievu karaspēka Azovas un Ņizovas kājnieku pulkiem ar 6 lielgabaliem ģenerāļa Aleksandra Belgarda (krievu: Александр Александрович Бельгард) vadībā pavēlēja forsēt Lielupi pie Grāvendāles muižas (Grafental) un apiet prūšu karaspēka kreiso spārnu. Prūšu ģenerālis Jorks nolēma izmantot krievu spēku izsvaidījumu un sākt frontālu uzbrukumu Codes virzienā no Bauskas un Mežotnes.
Prūšu karaspēks pārcēlās pāri Lielupei un uzbruka krievu karaspēkam pie Mežotnes muižas. Galvenās kaujas notika uz ziemeļiem no Mežotnes pie Kazaku kroga, pēc tam pie Lāču kroga. Sevišķi nikna cīņa norisinājās dienvidrietumos no Grāvendāles muižas, kur prūši piecu stundu ilgā kaujā piespieda ģenerāļa Belgarda vienību atkal atkāpties pāri Lielupei uz Garozu.
30. septembrī Krievijas armijas galvenais grupējums atkāpās no Codes, pēcpusdienā Emburgas virzienā atkāpās arī krievu karaspēka arjergards, kas 1. oktobrī pie Garozas kroga aizkavēja prūšu virzīšanos pāri Iecavas upes nocietinājumiem Olaines virzienā.
Sekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas Impērijas armija pārtrauca uzbrukuma operāciju Baltijas provincēs un atstāja Jelgavu.
Karavadoņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Ģenerālis Ludvigs Jorks fon Vartenburgs -
Ģenerālis Frīdrihs Kleists fon Nollendorfs -
-
Ģenerālis Aleksandrs Belgards
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Napoleona kari
- 1812. gada karš
- Ķekavas kauja (1812)
- Iecavas kauja (1812)
- Rīgas aplenkums (1812)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Отечественная война 1812 года, Москва, 2004 (krieviski)
- Дорман М. А., "1812. Оборона путей на Петербург", Москва, 1912
- Жамов В. Е., "Отеч. война 1812 r. Операции в направлении Тильзит, Митава, Рига", Рига, 1912
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 27021. sleja.