Miervaldis Lūkins

Miervaldis Lūkins;
Personīgā informācija
Dzimis	1894. gada 26. novembrī ; Burtnieku pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1941. gada 28. jūnijā (46 gadi); Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Dzīvesbiedre	Erna Igale
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	pulkvedis
Dienesta laiks	1916—1940
Valsts	Krievijas impērija (1916—1918), Latvija (1918—1940)
Struktūra	sauszemes armija
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Izglītība	Petrogradas Pāvila karaskola

Miervaldis Lūkins (1894—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks. Latvijas Valsts prezidenta adjutants (1936—1940).

Dzīves gājums

Dzimis 1894. gada 26. novembrī Burtnieku pagastā lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Jelgavas reālskolā. Pirmā pasaules kara laikā mācījās Petrogradas Pāvila karaskolā (1916—1917), ko beidza praporščika pakāpē, no 1917. gada maija dienēja Rezerves latviešu strēlnieku pulkā Tērbatā. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada februārī demobilizējās un devās uz vecāku mājām Burtnieku pagastā.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1918. gada 24. decembrī Rīgā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, kā leitnants ieskaitīts Atsevišķās studentu rotas sastāvā. 1919. gada 15. martā Liepājā iecelts par Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa adjutantu un paaugstināts par virsleitnantu, 1919. gada decembrī — par kapteini, 1929. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu. 1936. gada aprīlī iecelts par Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa adjutantu, 1937. gadā paaugstināts par pulkvedi.^[1]

Pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gada oktobrī atlaists no amata. Pēc PSRS—Vācijas kara sākuma 1941. gada 25. jūnijā apcietināts un pēc Latvijas PSR Valsts Drošības Tautas komisāra Simona Šustina 1941. gada 26. jūnija rīkojuma 28. jūnijā nošauts Rīgas Centrālcietuma pagalmā.^[2] Apbedīts Rīgas Meža kapos, kas kļuva pazīstami kā Baltie krusti.

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918—1940: biogrāfiskā vārdnīca. Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga, 1998.

↑ nekropole.info
↑ "Zilumi un asinsizplūdumi, kurus konstatēja uz Latvijas armijas pulkveža, Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa adjutanta Miervalža Lūkina rokām un galvas, liecina par viņa mēģinājumu sargāt galvu no sitieniem ar neasu, cietu priekšmetu. Nogalināšanas brīdī ierocis tika cieši piespiests viņam pie pakauša augšdaļas. Lode aizgājusi līdz pieres kaula augšdaļai — pulkvedi, visticamāk, turēja vai arī viņš bija notriekts zemē." Citēts no: “Gulošam iešauts galvā”. Beidzot iegūst Centrālcietuma slaktiņa ekshumāciju protokolus^{[novecojusi saite]}