Mikus Skruzītis

Mikus Skruzītis;
Personīgā informācija
Dzimis	1861. gada 7. februārī ; Neretas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1905. gada 10. februārī (44 gadi); Neretas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Tautība	Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	latviešu folklora, etnogrāfija
Alma mater	Rīgas Politehniskā augstskola
Sasniegumi, atklājumi	pētījums “Sēļi – Kurzemes augšgala senči”
Apbalvojumi	Jāņa Reinberga prēmija

Mikus Skruzītis jeb Skruzīšu Mikus (1861—1905) bija latviešu etnogrāfs un folklorists. Nodarbojies ar rakstniecību un Sēlijas etnogrāfisko materiālu vākšanu. Iesūtījis Krišjāņa Barona "Latvju dainām" 235 tautasdziesmas no Neretas, Ērberģes un Sunākstes. Viens no pirmajiem latviešu tautastērpu pētniekiem. Latviešu literārās biedrības loceklis.

Dzīvesgājums

Dzimis 1861. gada 7. februārī Jaunjelgavas apriņķa Neretas pagasta "Stanānu" saimnieka mājās. Mācījās Neretas draudzes ķesterskolā, Jēkabpils apriņķa skolā (1874–1876) un Jelgavas reālskolā, pēc kuras beigšanas bija mežkunga palīgs un rakstvedis. Studēja arhitektūru, dabaszinības un ķīmiju Rīgas Politehniskajā augstskolā (1884–1890), kur bija latviešu studentu korporācijas „Selonija” loceklis un darbojās Rīgas Latviešu biedrības Zinības komisijā. 1888. gadā Skruzītis sastādīja III Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku izdevumu „Vadonis pa Rīgu III vispārējos dziedāšanas svētkos”. 1889. gadā par darbu “Sēļi – Kurzemes augšgala senči” viņš ieguva Maskavas latviešu pulciņa iedibināto Jāņa Reinberga prēmiju.

Pēc studiju pabeigšanas viņš strādāja žurnālu "Austrums" un "Tēvija" redakcijā Jelgavā (1892–1895). Rakstīja par zemnieku koka traukiem un mēriem, apģērba detaļām, aušanas rīkiem, mūzikas instrumentiem un citiem ikdienas priekšmetu aprakstiem un zīmējumiem. 1895. gadā “Austrumā” Skruzītis publicēja īso sarakstu “Baltijas vēstures un valodu izpētīšanai”, kas bija speciālās zinātniskās bibliogrāfijas mēģinājums. Tajā pašā gadā viņš devās uz Prāgu, kur bija atklāta Čehu brīvdabas etnogrāfiskā izstāde.^[1] No čehu etnogrāfiem viņš arī vēlāk saņēma vērtīgus rakstus un eksponātu paraugus.^[2] 1896. gadā Mikus Skruzītis piedalījās X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa ietvaros notikušās Latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā Rīgā. Galveno izstādes ēku pēc M. Skruzīša skices projektēja arhitekts Konstantīns Pēkšēns. 1898. gadā viņš apceļoja Neretu, Pilskalni un Dignāju, kur apsekoja pilskalnus, upurkalnus, kapukalnus un vāca vietējos nostāstus.

Savā darbā „Latviešu tautas apģērbs savā vēsturiskajā attīstībā un nozīmē” rakstīja par saviem vērojumiem dažādos Latvijas novados, par atšķirībām apģērbos, krāja tautisko audumu krāsošanas receptes un audumu paraugus.^[3]

Pēdējos dzīves gadus pavadīja dzimtajos Neretas „Stanānos” pie mātes un māsas. Miris 1905. gada 10. februārī 44 gadu vecumā.

Darbi

Vadonis pa Rīgu III vispārējos dziedāšanas svētkos, 1888
Sēļi – Kurzemes augšgala senči, 1889
Baltijas vēstures un valodu izpētīšanai, 1895

Literatūra

Lilita Vanaga. Mikus Skruzītis. No: Dabas un vēstures kalendārs 2003. Rīga: Zinātne, 2002, 159.-166. lpp.

Atsauces

↑ Vanaga, L. Latviešu etnogrāfiskās izstādes sagatavošana (1894-1896), Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis A. daļa 1996, vol 50, 6(587): 38-47.
↑ Ģinters, V. Latvijas brīvdabas muzejs 50 gados. Universitas, 1974., 33: 3-16.
↑ Mikus Skruzītis – etnogrāfs un literāts (1861-1905)

[1] Vanaga, L. Latviešu etnogrāfiskās izstādes sagatavošana (1894-1896), Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis A. daļa 1996, vol 50, 6(587): 38-47.

[2] Ģinters, V. Latvijas brīvdabas muzejs 50 gados. Universitas, 1974., 33: 3-16.

[3] Mikus Skruzītis – etnogrāfs un literāts (1861-1905)

[1]

[2]

[3]