Nervu sistēma
Nervu sistēma (latīņu: systema nervosum) ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai. Nervu sistēmu veido nervaudi, kuru pamatvienība ir nervu šūna, jeb neirons.
Funkcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nervu sistēmas funkcijas ir:
- visu šūnu, audu un orgānu darbības regulēšana un koordinācija, tādējādi nodrošinot dzīvības procesus organismā.
- ārējās un iekšējās vides kairinājumu uztveršana un atbildes reakcijas izraisīšana, nodrošinot organisma mijiedarbību ar ārējo vidi.
- nosaka organisma vienotību.
- palīdz orientēties apkārtējā vidē.
- palīdz apzināties sava ķermeņa pozu, kā arī koordinē kustības un veido kustību iemaņas.
- galvas smadzeņu garoza veido psihiskās dzīves materiālo pamatu, kas ir arī radošās dzīves pamats — apziņai, atmiņai un intelektam.
- ar nervu sistēmas palīdzību cilvēks izsaka savas domas, emocijas, pārdzīvojumus un uztur kontaktu starp cilvēkiem.
Nervu sistēmas evolūcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Primitīvākā ir difūzā nervu sistēma — to veido nervu šūnas, kas ir savstarpēji saistītas ar izaugumiem. Difūzā nervu sistēma ir, piemēram, zarndobumaiņiem. [1]
Nervu sistēmai komplicējoties, izveidojas nervu šūnu sakopojumi jeb gangliji. Labi attīstīti nervu gangliji ir galvkājiem, kuriem gangliju masa ir diferencēta, tas ir, atsevišķi gangliju sakopojumi atbild par atsevišķām funkcijām, piemēram, elpošanu, telpisko orientāciju un tā tālāk. Tos mēdz uzskatīt par primitīvām smadzenēm. [1]
Plakantārpiem gangliji koncentrējas ķermeņa priekšgalā un veido primitīvu nervu centru, no kura iziet nervu stiegras. Posmtārpiem, posmkājiem gangliji izvietoti visā ķermeņa garumā un galvas gangliji ir saistīti ar receptoriem — maņu orgāniem. Dažādu segmentu, kā arī viena segmenta ganglijus savieno nervu stiegras (konektīvi, komisūras). Daļai posmtārpu un posmkāju nervu stiegras un gangliji ir satuvināti un veido ventrālo jeb vēdera nervu ķēdīti. Saplūstot ķermeņa segmentiem, notiek nervu sistēmas elementu koncentrēšanās.
Kukaiņu smadzenes sastāv no ganglju masas virs rīkles (virsrīkles ganglijs, kurš apstrādā maņu orgānu uztverto informāciju) un zem rīkles (zemrīkles ganglijs, kurš kontrolē mutes aparātu un siekalu dziedzerus). Šādu nervu sistēmu sauc par segmentētu nervu sistēmu. [1]
Mugurkaulniekiem ir cauruļveida nervu sistēma — tā veidojas no nervu caurulītes, kuras paplašinājumi galvas galā veido galvas smadzenes un pakaļgalā muguras smadzenes. Visiem mugurkaulniekiem ir priekšējās smadzenes, vidussmadzenes un pakaļējās smadzenes, bet pastāv arī ievērojamas atšķirības dažādu mugurkaulnieku grupu smadzeņu attīstībā. Par smadzeņu attīstības augstu pakāpi liecina gan relatīvi liela smadzeņu masa attiecībā pret visa ķermeņa masu, gan kroku skaits smadzeņu garozā. [1]
Mugurkaulnieku nervu sistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nervu sistēmu veido nervu audi, kas ir visvairāk specializēti. Tikai nervu sistēmai ir spēja uztvert kairinājumus, analizēt tos, izveidot nervu impulsus un novadīt tos uz orgāniem. Nervaudi veido galvas un muguras smadzenes, nervus un ganglijus, bet nervaudus veido nervu šūnas — neironi un neiroglija. Mugurkaulnieku (arī cilvēka) nervu sistēmai, iedalot pēc novietojuma, ir divas daļas:
- Centrālā nervu sistēma — to veido galvas smadzenes, kurās noris augstākā nervu darbība, un muguras smadzenes
- Perifērā nervu sistēma — to veido perifērie galvas smadzeņu un muguras smadzeņu nervi.
Atkarībā pēc funkcijas, nervu sistēma nosacīti iedalās:
- Somatiskā nervu sistēma — to veido 12 pāru galvas smadzeņu nervu un 31 pāris muguras smadzeņu nervu, kas inervē šķērssvītroto muskulatūru, skeletu, ādu, maņu orgānus un ir pakļauta cilvēka gribai.
- Veģetatīvā nervu sistēma — inervē asinsvadus, iekšējo orgānu gludo muskulatūru, dziedzerus, sirdi un regulē šķērssvītrotās muskulatūras tonusu, tā nav pakļauta cilvēka gribai.
Veģetatīvā un somatiskā nervu sistēma gan morfoloģiski, gan funkcionāli ir cieši saistītas. Somatiskās nervu sitstēmas galvenā funkcija ir organisma un ārējās vides savstarpējo attiecību regulēšana, bet veģetatīvās nervu sistēmas funkcija — savstarpējo attiecību un procesu regulēšana pašā organismā.
Centrālā nervu sistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Centrāla nervu sistēma sastāv no galvas un muguras smadzenēm:
Centrālā nervu sistēma aizņem lielāko nervu sistēmas daļu un kopā ar perifēro nervu sistēmu, tai ir būtiska pamatloma uzvedības kontrolēšanā. Caur to realizējas arī refleksi. Galvas smadzenes ir aizsargātas ar galvaskausu, bet muguras smadzenes ar skriemeļiem.
Perifērā nervu sistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Perifēro nervu sistēmu veido 12 pāri galvas smadzeņu nervu un 31 pāris muguras smadzeņu nervu, kā arī gangliji. Tā, kopā ar centrālo nervu sistēmu, piedalās refleksa loka veidošanā. Perifēro nervu sistēmu iedala:
- somatiskajā nervu sistēmā
- veģetatīvajā nervu sistēmā, ko var iedalīt:
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nervu sistēma.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|