Olbrahts Laskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Olbrahts Laskis
Olbracht Łaski
Olbrahts Laskis
Personīgā informācija
Dzimis 1536. gadā
Kežmaroka, Ungārijas karaliste
(Karogs: Slovākija Slovākija)
Miris 1605. gada 23. novembrī
Laska, Polija-Lietuva
(Lodzas vojevodiste, Karogs: Polija Polija)
Nodarbošanās politiķis, karavīrs, alķīmiķis

Olbrahts Laskis (poļu: Olbracht Łaski, dzimis 1536. gadā, miris 1605. gada 23. novembrī) bija poļu galminieks, alķīmiķis un avantūrists, Seradzas vojevoda (no 1566. līdz 1605. gadam), Alūksnes stārasts no 1588. gada.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Seradzas vojevodas Hieronima Laska ģimenē. 12 gadu vecumā tika nosūtīts uz dienestu Kārļa V galmā, kurš savukārt nosūtīja Olbrahtu dienestā pie sava brāļa, Ungārijas un Bohēmijas karaļa Ferdinanda I. Pēc pilngadības sasniegšanas 1551. gadā atgriezās Polijā.

No 1553. gada darbojās kā Ferdinanda I meitas Austrijas Katrīnas sekretārs. Pavadīja to no Vīnes uz Krakovu uz viņas laulībām ar Polijas karali Sigismundu II Augustu. 1556. gadā Laskis Kežmarokā apprecējās ar ungāru magnāta atraitni Katrīni Bužinski, iegūdams bagātu mantojumu.

No 1559. gada Olbrahts Laskis iesaistījās Moldāvijas kņazistes iekšpolitikā, 1559. gadā Laskis devās uz Transilvānijas galvaspilsētu Alba Jūliju pie Jānoša I Sapojai atraitnes Izabellas Jagellonas, plānojot iesaistīties cīņā par Moldāvija kņazistes troni. Izabella drīz mira, tomēr Laskis galmā iepazinās ar Joanu Heraklīdu. Noslēdzot vienošanos ar Hēraklīdu par kopīgu cīņu par Moldāvijas troni, Laskis atgriezās Kežmarokā. Šeit viņs savāca algotņu karaspēku, un devās atpakaļ uz Moldovu. Tomēr Polija tolaik bija iesaistījusies Livonijas karā, tāpēc nebija ieinteresēta vēl vienā konfliktā un ceļā uz Moldovu algotņu karaspēks tika atbruņots. 1561. gadā Laskis vēlreiz savāca karaspēku, 18. novembrī sakāva Moldāvijas hospodara karaspēku, padzina no troņa Aleksandru III Lepušņanu un par hospodaru kļuva Heraklīds. Laskis ieguva īpašumā Hotinu, kuru gan vēlāk Hēraklīds Laskim atņēma.

Cīņās Moldāvijā iztērēdams sievas mantojumu (pirmā sieva mira 1569. gadā), Laskis 1564. gadā apprecējās ar bagātu atraitni, karaļa Sigismunda Vecā ārlaulības meitu, par Laski 21 gadu vecāko Beāti Koscelecku. Saņemdams bagātu mantojumu, Laskis ieslodzīja sievu Kežmarokā, bet vēlāk vienlaicīgi apprecējās ar francūzieti Sabīni de Sovu.

1568. gadā Laskis atkal iebruka Moldāvijā, vajādams Krimas hanistes karaspēku. 1569. gadā Laskis aktīvi piedalījās Ļubļinas ūnijas noslēgšanā, atbalstīdams Sigismunda II Augusta ideju par vienotas valsts izveidi. Tajā pašā gadā Laskis pargāja no kalvinisma katoļticībā un iesaistījās kontrreformācijā.

1571. gadā Sigismunds II Augusts mira. Olbrahts Laskis piedalījās karaļa ievēlēšanas seimā Varšavā, atbalstot Anrī III kanditatūru. Laskis bija arī viens no Varšavas konfederācijas parakstītājiem. Varšavas konfederācija bija viens no pirmajiem reliģiskās tolerances dokumentiem Eiropā. 1574. gada jūnijā Andrī pameta Poliju, lai kļūtu par Francijas karali. 1575. gadā notika jauns karaļa ievēlēšanas seims. Laskis atbalstīja Maksimiliāna II kandidatūru, tomēr par karali tika ievēlēts Stefans Batorijs un Laskis devās trimdā. Uzturējās Itālijā un Ungārijā, līdz 1581. gadā viņam tika ļauts atgriezties Polijā.

1583. gadā Laskis ieradās Londonā, kur divreiz tikās ar Elizabeti I. Šeit viņš iepazinās ar alķīmiķiem Džonu Dī un Edvardu Kelliju un uzaicināja tos uz Polijas galmu. Kopā ar Dī un Kelliju, Laskis ieradās Krakovā. Dī un Kellijs neveiksmīgi centās pārvērst smiltis zeltā, tika audencē pie Polijas karaļa, bet vēlāk devās uz Prāgu.

1586. gadā Stefans Batorijs mira. Cīņā par Polija karaļa troni Laskis atbalstīja Janu Zamojski un Sigismundu III. Par šo atbalstu Laskis 1588. gadā tika iecelts par Pārdaugavas Livonijas hercogistes Alūksnes stārastu, un saņēma īpašumā Alūksnes, Gulbenes un Kirumpē pilis. No 1593. līdz 1594. gadam Laskis pavadīja Polijas karali Sigismundu II uz Stokholmu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]