Aleksandrs Birzenieks
| Aleksandrs Birzenieks | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1893. gada 18. augustā Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (  Latvija) |
| Miris |
1980. gada 3. janvārī (86 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS ( Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | arhitektūra |
Aleksandrs Birzenieks (1893—1980) bija latviešu arhitekts, pedagogs un dizainers. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku celtņu projektu autors (1931, 1933, 1938).
Strādāja Rīgas pilsētas Amatnieku skolā, Rīgas Valsts tehnikumā, bija Latvijas Universitātes un Rīgas Politehniskā institūta docētājs (1922–1962). Arhitektūras zinātņu kandidāts (1945).[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1893. gada 18. augustā Rīgā. Pēc Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes beigšanas (1921) paturēts kā asistents Būvjkonstrukciju katedrā. Turpināja papildināties, apceļojot Vāciju, Franciju un Itāliju. No 1923. gada kopā ar K. Zāli, A. Zeidaku un P. Federu veidoja Brāļu kapu memoriālo ansambli, vēlāk viņš projektēja 12 pieminekļus kritušiem kareivjiem Asarē, Babītē, Bebrenē, Daugavpilī, Jaunpiebalgā, Krustpilī, Tirzā un citur (1924—1936) un Tartu (1930). 1928. gadā pēc viņa meta Daugavpilī atklāja pieminekli Pirmajā pasaules karā un Latgales atbrīvošanas cīņās kritušajiem Polijas armijas karavīriem. Projektēja arī Raiņa kapu vārtus (1929) un pieminekli bojā gājušajiem latviešu jūrniekiem Skotijā (1936).
1936. gadā pēc viņa projekta uzcēla Latvijas zāli Tautu Savienības pilī Ženēvā un Dzintaru koncertzāli, ko viņš bija projektējis kopā ar arhitektu V. Mellenbergu.
Pēc Otrā pasaules kara piedalījās revolucionāru piemiņas kompleksa projektēšanā Matīsa kapos Rīgā (1960), par ko saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju. Līdz 1962. gadam bija RPI docētājs. Miris 1980. gada 3. janvārī Rīgā, apbedīts Meža kapos.
Dziesmu svētku celtnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc A. Birzenieka projekta celta 1931. gada Septīto vispārējo dziesmu svētku un 1933. gada VIII vispārējo dziesmu svētku brīvdabas estrāde Esplanādes laukumā. Viņš bija arī IX Dziesmu svētku estrādes projekta autors Uzvaras laukumā.[2]
Citi projekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pirmajā pasaules karā kritušo pieminekļi Babītē, Daugavpilī, Krustpilī, Tirzā u.c. (1924—1936);
- Augškurzemes partizānu pulka pieminekļi Asarē un Bebrenē;
- Trikātas evaņģēliski—luteriskās Sv. Jāņa baznīcas atjaunošana ar Paula Kampes (Paul Campe, 1885—1960) līdzdalību (1924);[3]
- Raiņa kapu vārti (1929);
- Latviešu strēlnieku piemineklis Tartu (1930);
- Dzintaru koncertzāle (1936);
- Piemineklis bojā gājušajiem latviešu jūrniekiem Skotijā (1936);
- Latvijas zāle Tautu Savienības pilī Ženēvā (1938);
- Rīgas 13. vidusskolas ēka (1951, konsultants);
- Piemiņas komplekss revolucionāriem Matīsa kapos Rīgā (1960, līdzautors).
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Atzinības krusts (IV šķ., 1939)
- Latvijas PSR Valsts prēmija (1960)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas enciklopēdija (2002) 1. sēj., 689. lpp.
- ↑ «Dziesmu svētku celtnes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 31. jūlijā.
- ↑ «Trikātas evaņģēliski-luteriskā Sv. Jāņa baznīca.». beverina.lv. Skatīts: 2015. gada 6. oktobrī.[novecojusi saite]
|