1945. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1942 1943 1944 - 1945 - 1946 1947 1948 |
| Latvijā: | 1942 1943 1944 - 1945 - 1946 1947 1948 |
| Laikapstākļi: | 1942 1943 1944 - 1945 - 1946 1947 1948 |
| Sportā: | 1942 1943 1944 - 1945 - 1946 1947 1948 |
| Kino: | 1942 1943 1944 - 1945 - 1946 1947 1948 |
Šajā lapā ir apkopoti 1945. gada notikumi Latvijā. Tā atradās daļēji nacistiskās Vācijas ("Kurzemes cietoksnis" līdz 1945. gada maijam), daļēji PSRS (Latvijas PSR) okupācijā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 23. janvāris — sākās Ceturtā Kurzemes cietokšņa lielkauja, kuras laikā Sarkanā armija nesekmīgi mēģināja ieņemt Liepāju un Saldu.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. februāris — sākās Piektā Kurzemes cietokšņa lielkauja, kuras laikā Sarkanā armija uzbruka Džūkstes-Irlavas virzienā, ieņemot Džūksti.
- 21. februāris — ceļā no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgas nometni mira Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētājs Konstantīns Čakste.[1]
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. marts — Stompaku purvā, Abrenes apriņķī notika NKVD karaspēka uzbrukums Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nometnei.
- 17. marts — sākās Sestā Kurzemes cietokšņa lielkauja, kuras laikā Sarkanā armija uzbruka Saldus virzienā, sasniedzot Jelgavas-Liepājas dzelzceļu rietumos no Blīdenes stacijas, tomēr nespēja pārraut frontes līniju, kas stiepās no Priekules līdz Klapkalnciemam.
- Tika nodibināta muzikāli apdāvināto audzēkņu Latvijas Valsts Konservatorijas skola Doras Braunas vadībā pēc PSRS modeļa.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. maijs — pulksten 14:00 Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzijas komandieris Štrekenbahs visu pulku un atsevišķo bataljonu komandieriem telefoniski nodeva pavēli par kapitulāciju.
- 12. maijs — laikrakstā Cīņa parādās raksts par Kurzemes kapitulāciju.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. jūnijs — atiet pēdējā bēgļu laiva no Kurzemes uz Gotlandi.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. oktobris — no Zviedrijas pa jūras ceļu Kurzemē ieradās Latvijas Centrālās padomes aktīvistu grupa Artura Arnīša vadībā.
- 31. oktobris — PSRS Valsts Drošības komisariāta aģenti uzsāka plašus Latvijas Centrālās Padomes aktīvistu arestus Ventspilī.[1]
Nezināmi datumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Viļaka ieguva pilsētas tiesības.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 30. janvāris — Laimonis Laizāns, futbolists (miris 2020. gadā)
- 10. februāris — Skaidrīte Putniņa, aktrise
- 22. marts — Pits Andersons, rokmūziķis (miris 2016. gadā)
- 13. aprīlis — Kārlis Krēsliņš, virsnieks
- 24. jūnijs — Jānis Vīķelis, politiķis (miris 2005. gadā)
- 15. augusts — Imants Daudišs, diplomāts un politiķis (miris 2002. gadā)
- 25. augusts — Marina Kosteņecka, rakstniece un sabiedriskā darbiniece
- 2. oktobris — Jānis Rokpelnis, latviešu dzejnieks un esejists
- 21. septembris — Aivars Kreituss, politiķis
- 8. oktobris — Uldis Stabulnieks, komponists (miris 2012. gadā)
- 8. novembris — Romāns Grabovskis, aktieris un teātra režisors (miris 2017. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. janvāris — Vilhelms Purvītis, gleznotājs (dzimis 1872. gadā)
- 21. janvāris — Kārlis Pauļuks, jurists, politiķis (dzimis 1870. gadā)
- 21. februāris — Konstantīns Čakste, jurists, politiķis (dzimis 1901. gadā)
- 19. marts — Mārtiņš Vācietis, ģenerālis (dzimis 1873. gadā)
- 14. aprīlis — Kārlis Skalbe, rakstnieks (dzimis 1879. gadā)
- 12. maijs — Mārtiņš Zīle, ārsts (dzimis 1863. gadā)
- 14. maijs — Volfgangs Lits (Wolfgang Lüth), vācbaltiešu kara jūrnieks (dzimis 1913. gadā)
- 1. jūnijs — Augusts Skadiņš, lībiešu rakstnieks (dzimis 1902. gadā)
- 26. augusts — Pauls Kalniņš, politiķis (dzimis 1872. gadā)
- 5. oktobris — Nikolajs Galdiņš, virsnieks (dzimis 1902. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Hronoloģija / Latvijas vēsture internetā, historia.lv
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |