Poļesjes zemiene

Poļesjes zemiene
	(attēlā apzīmēta ar krāsu)
Kontinents	Eiropa
Valstis	Ukraina; Baltkrievija
Ietilpst	Austrumeiropas līdzenums
Augstums	100—250 m

Poļesjes zemiene (baltkrievu: Пале́ская нізі́на, ukraiņu: Полі́ська низовина́) ir zemiene, kas atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Baltkrievijas—Ukrainas robežas abās pusēs (Baltkrievijas dienvidos, galvenokārt Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalos — Baltkrievijas Poļesje un Ukrainas ziemeļos lielā daļā Volīnijas, Rivnes un Žitomiras apgabalu, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, Čeņihivas un Sumu apgabalos — Ukrainas Poļesje), nedaudz arī Krievijas teritorijā (Brjanskas apgabalā) un Polijā. Zemienes kopējā platība ir aptuveni 270 tūkstoši km², augstums 100–250 m. Dienvidu daļā virs zemienes (līdz 316 m augstumam) paceļas Slovečanskas-Ovručas grēda.^[1]

Klimats ir mērens.

Lielāko daļu Poļesjes zemienes aizņem meži un purvi (Pinskas jeb Pripetes purvi). Meži klāj apmēram 33% platības (priedes ar ozolu, apšu, egļu, skābaržu piejaukumu, upju ieleju purvainajos apgabalos - alkšņu, bērzu, ošu, papeļu meži). Apmēram 25% zemienes platības aizņem pļavas.

Augsnes segumā dominē velēnu podzolētās, kūdras un pļavu augsnes.

Lielākās upes, kas plūst cauri Poļesjes zemienei, ir Dņepra (vidusposmā), Pripjata, Desna. Raksturīgs ir augsts gruntsūdens līmenis. 60. - 80. gados šeit tika veikti nozīmīgi darbi zemes nosusināšanai. Zemienē atrodas daudzi ezeri (Svitjazs utt.)

Svarīgākie derīgie izrakteņi: nafta, brūnogles, kūdra, kālija sāļi.