Pudeļķirbis
| Pudeļķirbis Lagenaria siceraria | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Ķirbju rinda (Cucurbitales) |
| Dzimta | Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae) |
| Ģints | Pudeļķirbji (Lagenaria) |
| Suga | Pudeļķirbis (L. siceraria) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
| Dienvidaustrumāzija | |
 Pudeļķirbis Vikikrātuvē | |
Pudeļķirbis (Lagenaria siceraria), arī trauku ķirbis, lagenārija[1] un kalebass, ir ķirbju dzimtas viengadīga vīteņaugu suga. Dabiskais izplatības areāls ir Dienvidaustrumāzijā, bet to kultivē un audzē siltumnīcās daudzviet arī citur pasaulē. Pudeļķirbju augļi ir bumbierveida, kas attālināti atgādina pudeles, no tā arī radies nosaukums. Tiklīdz augļi sāk veidoties tie pēc garšas un izskata atgādina gurķus, bet vēlāk to miza kļūst cietāka. Tie ir ne tikai pārtikas augi, bet arī ārstniecības augi.
Audzēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pudeļķirbis ir siltumu, mitrumu un gaismu mīlošs augs. Labi aug neitrālā augsnē, tas ir, ne skābā, ne sārmainā augsnē. Vēsāka klimata apstākļos pudeļķirbjus audzē siltumnīcās.
Ārstnieciskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Svaigi augļi satur daudz un dažādu vitamīnu, tajā skaitā, C, B1, B2, B6 un E. Augļos ir arī dabiskais cukurs un dažādas minerālvielas — kālijs, fosfors, nātrijs, kalcijs, magnijs, dzelzs un citi. Pudeļķirbju šķidrums veicina kaitīgo vielu izvadīšanu no organisma. Pudeļķirbju lietošana ir ieteicama kuņģa čūlas, gastrītu, hemorozes gadījumos.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Svešvārdu vārdnīca. 25000 vārdu un terminu. Rīga : Avots. 2008.
- ↑ «Лагенария обыкновенная» (krievu). Энциклопедия растений / Асиенда.ру. Skatīts: 2019. gada 15. augustā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pudeļķirbis.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|