Gurķis
| Sējas gurķis Cucumis sativus (Linnaeus, 1753) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Ķirbju rinda (Cucurbitales) |
| Dzimta | Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae) |
| Ģints | Gurķi (Cucumis) |
| Suga | Sējas gurķis (C. sativus) |
| Izcelsmes vieta | |
| iespējams Indijas ziemeļi[1] | |
 Sējas gurķis Vikikrātuvē | |
Sējas gurķis[2] (Cucumis sativus), arī lauka gurķis, ir ložņājošs viengadīgs ķirbju dzimtas kultūraugs. Gurķis tiek plaši kultivēts to augļu dēļ, kurus cilvēki lieto uzturā. Iespējams, ka gurķu izcelsmes vieta ir Indijas ziemeļi,[1] bet visvairāk to audzē Ķīnā.[3] Pasaules daļās, kur klimats ir vēsāks, gurķi tiek audzēti siltumnīcās. Siltākos apvidos tos audzē zem klajas debess. Tas ir trausls viengadīgs augs ar raupju, sukulentu un vīteņojošu stublāju.
Uzturā tiek izmantoti gurķu augļi (botāniski neīstās ogas). Gurķus pievieno salātiem, liek uz sviestmaizēm un tamlīdzīgi.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gurķi labi aug auglīgā, irdenā augsnē, kuras temperatūra ir vismaz 17–18 °C. Gurķiem augsnes optimālais pH līmenis ir 7,5.[4] Gurķis ir ložņājošs lakstaugs, kura stublāja garums var būt no 1 līdz 2 metriem. Tiem ir vienkāršas, staraini daivainas lapas. Ziedi ir dzeltenā krāsā. No zieda veidojas neīstā oga (auglis), kura izmērs un izskats ir atkarīgs no gurķu šķirnes. Lai gurķi labi augtu, tiem ir vajadzīgs siltums un saules gaisma.
Raža
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gurķu raža 2022. gadā | ||
|---|---|---|
| Valsts | Tonnas | Procenti |
 Ķīna | 77 258 256 | 81,6% |
 Turcija | 1 938 545 | 2,0% |
 Krievija | 1 635 903 | 1,7% |
 Meksika | 1 078 210 | 1,1% |
 Uzbekistāna | 904 390 | 1,0% |
 Ukraina | 825 590 | 0,9% |
 Spānija | 769 970 | 0,8% |
 ASV | 595 630 | 0,6% |
| --- | --- | --- |
 Latvija | 8140 | 0,009% |
| Pasaule | 94 718 397 | 100% |
2022. gadā visā pasaulē tika novākta 94,7 miljonu tonnu liela gurķu raža.[3] 81,6% no visas pasaules gurķu ražas novāca Ķīnā. Nākamās lielākās gurķu audzētājvalstis bija Turcija, Krievija, Meksika, Uzbekistāna, Ukraina, Spānija un Amerikas Savienotās Valstis.[3]
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gurķu augļus ikdienā uzskata par dārzeņiem. Tos lieto svaigā veidā, piemēram, salātos, uzkodās un sulā, vai arī kā piedevu citiem ēdieniem. Ļoti populāri no tiem ir gatavot marinētus gurķus. Skābēšanas procesā mēdz gatavot arī skābētus gurķus. Gurķus kā sastāvdaļu mēdz izmantot arī dažādās mērcēs, ko pasniedz kopā, piemēram, ar gaļas ēdieniem un zivs ēdieniem.
Gurķus izmanto arī kosmētikā, ādas kopšanas līdzekļu gatavošanā, jo tam piemīt atsvaidzinošas un mitrinošas īpašības.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1 2 «Cucumber» (angļu). Britannica Online Encyclopedia. Skatīts: 2010-06-22.
- ↑ LZA TK Terminoloģija 9. Agronomijas terminu vārdnīca. R.: Zinātne, 1973.
- 1 2 3 4 «FAOSTAT». Apvienoto Nāciju Organizācija, Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Skatīts: 2024-01-02.
- ↑ «Garden Cucumber» (angļu). Encyclopedia of Life. Skatīts: 2024-01-02.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gurķis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|