Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs
Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs (saīsināti - RBIAC) ir Latvijā lielākais un modernākais[1] biomateriālu pētniecības centrs, atrodas Rīgā. Centra izveides bāze ir Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas pētījumi biomateriālu jomā kopā ar citu nozaru zinātniekiem, piemēram, mediķiem un mikrobiologiem. Pamatuzdevums ir turpināt izstrādāt biomateriālus no nanodaļiņu pulveriem, metāliem, keramikas, tekstilijām, ko var implantēt dzīvā ķermenī slimo audu aizvietošanai, pilnībā integrējot citos dzīvā organisma audos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs tika atklāts 2006. gada 12. decembrī ar Eiropas Savienības PHARES 2003 Nacionālās programmas finansējumu un Latvijas Republikas, Rīgas Tehniskās universitātes un citu projekta dalībnieku līdzfinansējumu. Zinātniski pētnieciskie pamati centra izveidei vēl ilgi pirms tā atklāšanas tika veidoti Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu zinātniski pētnieciskajā laboratorijā.
Zinātniskās darbības virzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenie Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātniskās darbības virzieni ir biomateriāli un ekomateriāli.
- Biomateriāli:
- Biokeramika: bioaktīvā stikla keramika, hidroksilapatīta biokeramika un titāna dioksīda keramika.
- Biotekstilija: mākslīgo asinsvadu protēzes no poliuretāna un poliestera kompleksajām šķiedrām, ar dzintaru pārklāti tekstilpavedieni un ar sudrabu pārklātas poliamīdu šķiedras.
- Akrila kaulu cementi un hidroksilapatīts.
- Ekomateriāli:
- Būvkeramika: celtniecības keramika no rūpnieciskajiem atkritumiem un pret radioaktīvo starojumu aizsargājoši kompozīti.
- Sorbenti: akrila jonapmaiņas sveķi, pārtikas augu produkti (kviešu, kliju, zirņu, pelēko zirņu šķiedras) un kūdra, biopolimēri (polisaharīdi) - apstrādātas zirņu un kliju šķiedrvielas - smago metālu sorbenti.
Personāls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā strādā jauni speciālisti (vecākie laboranti un asistenti zinātniskā darbā) pieredzējušu pētnieku vadībā. Jaunie darbinieki pārsvarā ir bakalauru, maģistrantūras un doktorantūras programmas studenti, kuri savieno studijas Rīgas Tehniskajā universitātē ar darbu Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā, savas iegūtās teorētiskās zināšanas pielietojot zinātniski pētnieciskajā darba praksē. Visiem darbiniekiem ir lieliska iespēja savus bakalaura, maģistra un doktora darbus izstrādāt savā darba vietā, sadarbojoties ar kolēģiem vai meklēt palīdzību citās sadarbības pētnieciskajās struktūrvienībās.
Laboratorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Zemtemperatūras biomateriālu izpētes laboratorijā tiek sintezēts hidroksilapatīts un veiktas dažādas analīzes. Nozīmīgākās iekārtas: lāzergranulometrs un hidroksilapatīta sintēzes reaktori.
- Termofizikālās izpētes laboratorijā tiek pārbaudītas dažādu paraugu termofizikālās īpašības. Nozīmīgākās iekārtas: diferenciāltermiskais analizators un augsttemperatūras mikroskops.
- Augsttemperatūras tehnoloģiju laboratorijā paraugi tiek apdedzināti mufeļkrāsnīs temperatūrās līdz 1450 °C.
- Biokeramikas tehnoloģiju laboratorijā tiek veiktas dažādas fizikālās manipulācijas ar biomateriāliem. Nozīmīgākās iekārtas: daudzfunkcionālās preses, trīsdimensiju maisītājs, ekstrūzijas simulators, izsmidzināšanas žāvētava, pērļu dzirnavas, planetārās bumbu dzirnavas un penetrometrs.
- Materiālu struktūras izpētes laboratorijā ar dažādu veidu mikroskopiem tiek pētīta materiālu struktūra. Nozīmīgākās iekārtas: stereomikroskops, inversais mikroskops un gaismas mikroskops.
- Biotekstiliju tehnoloģiju laboratorijā tiek austi asinsvadu implanti, kā arī ar dzintaru un sudrabu pārklātas tekstilijas. Nozīmīgākās iekārtas: adāmmašīna, lenšu aušanas automāts un šķērēšanas mašīna.
- Ekstrūzijas laboratorijā tiek sagatavota un veikta titāna dioksīda ekstrūzija. Nozīmīgākās iekārtas: maisītājs-mīcītājs un ekstrūders.
Biomateriālu pētniecībā tiek izmantotas arī tādas iekārtas kā skenējošais elektronu mikroskops, rentgenstaru difraktometrs un Furjē transformāciju infrasarkanais spektrometrs.
Zinātniskā sadarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Universitātes un uzņēmumi, ar kuriem sadarbojas RBIAC:
- Rīgas Tehniskās universitātes Biomehānikas zinātniski pētnieciskā laboratorija,
- Rīgas Stradiņa universitāte,
- Latvijas Organiskās sintēzes institūts (ru:Институт органического синтеза Академии наук Латвии (krieviski)),
- Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs,
- Frīdriha Šillera universitāte (Jēna, Vācija),
- Neorganiskās Tehnoloģijas institūts (Skopje, Maķedonija),
- Tuzlas Universitāte (Bosnija un Hercegovina),
- Belgradas Universitāte (Serbija),
- Turku Universitātes Zobārstniecības institūts (Somija),
- SIA BT tehnoloģijas,
- AS Grindeks,
- AS Olainfarm,
- AS Biotehniskais centrs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra mājaslapa Arhivēts 2020. gada 19. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- RTU Materiālzinātnes un Lietišķās ķīmijas fakultātes mājaslapa
- Rīgas Tehniskās universitātes mājaslapa