Maķedonija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Maķedonijas Republika)
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Maķedonija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Maķedonijas Republika
Република Македонија
Maķedonijas Republikas karogs Maķedonijas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaДенес Над Македонија
Location of Meķedonija
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Skopje
Valsts valodas maķedoniešu valoda,
albāņu valoda
Valdība Parlamentāra demokrātija
 -  Prezidents Ģorge Ivanovs
 -  Prejerministrs Zorans Zaevs
Neatkarība No Dienvidslāvijas 
 -  Deklarēta 1991. gada 8. septembrī 
 -  Atzīta 1993. gada 8. aprīlī 
Platība
 -  Kopā 25 713 km² (148.)
 -  Ūdens (%) 1,9
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā 2 114 550 (142.)
 -  Blīvums 82,2/km² (113.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $9108 milj. 
 -  Uz iedzīvotāju $4431 
Valūta Maķedonijas dinārs/MKD (EUR)
Laika josla CET+1 (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) CEST+1 (UTC+3)
Interneta domēns .mk
Tālsarunu kods +389

Maķedonija, oficiālais pašnosaukums Maķedonijas Republika (maķedoniešu: Република Македонија), pagaidu oficiālais nosaukums Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija[1] (Поранешна Југословенска Република Македонија), ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas uz Balkānu pussalas. Valsts ir viena no bijušajām Dienvidslāvijas republikām, kura pasludināja neatkarību 1991. gadā. Maķedonija aizņem aptuveni 38% no kopējās Maķedonijas reģiona platības. Robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos. Valsts reljefs lielākoties ir kalnains. Lai gan tā ir iekšzemes valsts, tai ir vairāk nekā 50 ezeri un 16 kalni, kas ir augstāki par 2000 metriem.

Maķedonija ir suverēna[2], neatkarīga[3][4], demokrātiska[2][5], un labklājīga valsts[3][6]. Valsts galvaspilsēta ir Skopje ar 506 926 iedzīvotājiem (2004.). Citas lielākās pilsētās ir Bitola, Kumanova, Prilepa, Tetova, Velesa, Ohrida un Gostivara. Maķedonijas platība 25 713 kvadrātkilometri un tajā dzīvo ap 2 114 550 iedzīvotāju (2009.), no kuriem lielākā daļa ir maķedonieši. Valsts oficiālā valoda ir maķedoniešu valoda, bet oficiālā valūta ir Maķedonijas dinārs.

1993. gadā Maķedonija kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli, bet valsts nosaukuma strīda dēļ ar Grieķiju tā tika uzņemta ANO uz pagaidu laiku kā Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (angļu: FYROM). Kopš 2005. gada decembra tā ir arī Eiropas Savienības kandidātvalsts un ir uzsākusi pievienošanos NATO. 2018. gadā Maķedonija panāca vienošanos ar Grieķiju, ka turpmāk Maķedonijas oficiālais nosaukums būs "Ziemeļmaķedonijas Republika", kas jāapstiprina referendumā.[7]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Maķedonijas vēsture

Balkānu karu laikā Bulgārija (1912), pēc tam Serbija (1913) ieņēma Senās Maķedonijas teritoriju, kas pirms tam bija Osmaņu impērijas pārvaldē. Otrā pasaules kara laikā to atkal ieņēma Bulgārija, bet pēc kara beigām ieguva Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika. Tās sastāvā 1946. gadā tika nodibināta Maķedonijas Tautas Republika.

Jau Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas laikā Grieķija bažījās, ka varētu "apvienot" Dienvidslāvijas sastāvā esošo Maķedoniju ar Grieķijas sastāvā esošo Senās Maķedonijas daļu. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma Grieķija pieprasīja Maķedonijas Republikai mainīt savu nosaukumu, tika izdarīti mēģinājumi panākt vienošanos par pagaidu nosaukumu — "bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija". Grieķijas valdība pauda, ka izmantos veto tiesības pret Maķedonijas iestāšanos ES vai NATO, ja netiks panākta vienošanās par nosaukuma maiņu.[8]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsti šķērso Balkānu kalni un to atzari — Rodopi austrumos un Pindi dienvidos.[nepieciešama atsauce] Valsts augstākais punkts ir Korabs (2764 m vjl), kas atrodas starp Kosovu, Albāniju un Maķedoniju, tā iezīmējot šo trīs robežu krustpunktu. Valsti no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem divās daļās tekot sadala Vardaras upe. Tā caur Grieķiju ietek Egejas jūrā, tomēr nav izmantojama nopietnai kuģošanai. Valsts dienvidrietumos atrodas 2 lielākās ūdenstilpes — Ohridas un Prespas ezeri.

Maķedonijā ir daudz aitu, kā arī netālu no galvaspilsētas Skopjes atrodas hroma rūdas raktuves. Maķedonijas zemi proporcionāli uz pusēm[nepieciešama atsauce] sadala kalnu meži un aramzeme ielejās. Maķedonija nav bagāta, bet tai ir attīstības iespējas.[nepieciešama atsauce] No Grieķijas uz Serbiju tai cauri iet dzelzceļa līnija, savukārt Skopjē atrodas starptautiskā lidosta.

Maķedoniju apdraud seismiskās aktivitātes — D no Maķedonijas atrodas Eirāzijas — Āfrikas plātņu sadursmes zona un Balkāni, tāpat kā Alpi, ir jauni kalni un vēl joprojām veidojas, kādēļ 1963. gadā Skopji izpostīja zemestrīce.

Maķedonijā nokrišņu daudzums ir līdzīgs Latvijai, tomēr tā atrodas vairāk uz dienvidiem, kādēļ vidējā gada temperatūra ir vismaz par 5 grādiem augstāka. Maķedonija atrodas uz mērenās un subtropu joslas robežas, valsti galvenokārt klāj skujkoki un podzolētā augsne. Daudz iedzīvotāju dzīvo laukos, nevis pilsētās. Rakstība — kirilica. Pamatrase — Dienvideiropeīdā.[nepieciešama atsauce] Iedzīvotāju skaita pieaugums — 2% gadā. ANO dalībvalsts ar vidēju dzīves līmeni, tomēr pastāv problēmas ar demokrātiju un iedzīvotāju drošību.[nepieciešama atsauce] Automašīnu skaits ~ 75 uz 1000 iedzīvotājiem.

Strīds par nosaukumu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiskā kontekstā "Maķedonija" ir sens ar grieķiem saistīts reģions, kas mūsdienās aptver daļu Grieķijas, daļu Bulgārijas un bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju. Mūsdienu dienvidslāvu grupas maķedoniešu valoda dažādos laikos tikusi klasificēta kā bulgāru valodā ietilpstošs dialektu kopums, šis jautājums ir politiski ļoti strīdīgs.

Latvijā lietotais nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oficiālos Latvijas Republikas dokumentos tiek lietots oficiālais pagaidu nosaukums — "bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija" (likumdošanā "bijusī" raksta ar mazo burtu, taču Ārlietu ministrija izmanto lielo burtu).[p 1] Angliski valsts nosaukumu saīsina uz FYROM no The Former Yugoslav Republic of Macedonia.

Latvija oficiāli atzīst un lieto (ES, NATO, ANO formātos) ANO noteikto valsts pagaidu nosaukumu – Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (FYROM). Divpusējās attiecībās Latvija lieto valsts konstitucionālo nosaukumu “Maķedonijas Republika – Republic of Macedonia” Pasaules valstis pēc lietotā nosaukuma:

  Valstis, kuras izmanto nosaukumu "Maķedonijas Republika" divpusējās diplomātiskās attiecībās.
  Valstis, kuras oficiālā kontekstā izmanto "bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija".
  Valstis, kuru nostāja nav zināma.
  Valstis, kurām nav diplomātisku attiecību ar BDRM.

Referendums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada 30. septembrī Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā (Maķedonijā) notiks referendums par valsts nosaukuma maiņu. Referendums notiks Grieķijas un Maķedonijas valdību vienošanās rezultātā, paredzot, ka Maķedonijas jaunais oficiālais nosaukums būs Ziemeļmaķedonijas Republika. Referenduma ietvaros vēlētājiem tiks uzdots jautājums – “Vai jūs esat par dalību Eiropas Savienībā un NATO, pieņemot vienošanos starp Maķedonijas Republiku un Grieķijas Republiku?”[9]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «.. bijusī Padomju Savienība, bet Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika?» (PDF). Latviešu valodas aģentūra. 2007. Skatīts: 2016. gada 29. augustā. Valsts nosaukumā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika vārds Bijusī tiešām rakstāms ar lielo sākumburtu, jo šis vārds ietilpst valsts nosaukumā (tam ir īpašvārda nozīme). Pēc lielo sākumburtu lietošanas noteikumiem ar lielo sākumburtu rakstāmi visi patstāvīgas nozīmes vārdi valstu nosaukumos un valstu savienību nosaukumos. Ja vārds bijusī neietilpst valsts nosaukumā, tas rakstāms ar mazo sākumburtu.
  2. 2,0 2,1 «mfa.gov.mk». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  3. 3,0 3,1 НБРМ[novecojusi saite]
  4. «eubusiness.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. novembrī. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  5. CIA — The World Factbook
  6. «Устав на Република Македонија». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. janvārī. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  7. http://www.delfi.lv/news/arzemes/atenas-un-skopje-vienojusas-par-jaunu-makedonijas-nosaukumu-pazino-ciprs.d?id=50119025
  8. "Southeast European Times". Greece to veto Macedonia's EU, NATO bids if name issue not resolved.
  9. Maķedonijas referendums par nosaukuma maiņu – uz spēles valsts nākotne Eiropā Tomass Pildegovičs lsm.lv, 2018. gada 9. septembrī

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]