Skopje

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skopje
Скопје
Skopje landmarks.jpg
Flag of Skopje
Karogs
Skopje
Ģerbonis
Skopje
Red pog.png
Skopje
Koordinātas: 42°0′″N 21°28′″E / <span class="geo-dec geo" title="Kartes, aerofotogrāfijas un cita informācija par Expression error: Unexpected / operator. Expression error: Unexpected / operator.">Expression error: Unexpected / operator., Expression error: Unexpected / operator.
Valsts Karogs: Maķedonija Maķedonija
Platība
 - Kopējā 571,46 km²
Augstums vjl 240 m
Iedzīvotāji (2006. gadā)
 - kopā 668 518
 - blīvums 1 169,8/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: www.skopje.gov.mk/en/

Skopje (maķedoniešu: Скопје, (al): Shkupi) ir pilsēta Maķedonijas ziemeļos, Vardaras upes augštecē. Maķedonijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Apkārtnē saglabājies romiešu akvedukts, bizantiešu Sv. Panteleimona baznīca ar lieliskām freskām un Stefana Dušana laika akmens tilts pār Vardaras upi.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seno Skupi (Skupi) dibinājuši dardāni (dardani) III gs. p.m.ē. Kopš 148. gada tā ir romiešu varā, un ir Augšmēzijas (Moesia superior) provinces galvaspilsēta. Kopš 395. gada - Bizantijas impērijā. 483. gadā šeit piedzima viens no izcilākajiem Bizantijas imperatoriem Justiniāns I. 518. gadā seno Skopji gandrīz pilnīgi noposta zemestrīce.

Justiniāns liek atjaunot savu dzimto pilsētu, un to, nosaucot par Justiniana Prima, uzceļ citā vietā (lejpus pa Vardaru). Pilsētu VII gs. beigās gandrīz pilnīgi noposta iebrukušās slāvu ciltis. Velēkā gaitā Skopje ir cīņas arēna starp Bizantiju un Bulgārijas Pirmo valsti. XI gs. beigās pilsētu atkal izposta zemestrīce.

XIII gs. vidū Skopje ir bulgāru valdnieka Konstantīna I Asena galvaspilsēta. 1282. gadā Skopji ieņem serbi. XIV gs. vidū Skopje ir varenākā Serbijas valdnieka Stefana Dušana impērijas galvaspilsēta. 1392. gadā, trīs gadus pēc izšķirošās Kosovas kaujas, Skoji ieņem Osmāņu impērija, kuras īpašumā Skopje ir līdz 1912. gadam. Tās nosaukums šajā laikā bija Iskiba (Üsküb), un tā bija Kosovas vilajeta centrs.

1555. gadā pilsētu vēlreiz izposta zemestrīce. 1689. gadā pilsētu noposta austriešu ģenerālis Pikolomīni. Vēlākos gados pilsēta pamazām panīkst un XIX gs. vidū tajā ir apmēram 10 000 iedzīvotāju.

Pilsētas atdzimšana sākas pēc 1873. gada, kad caur to tiek ierīkota Belgradas - Saloniku dzelzceļa līnija. Pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija raibs - šeit dzīvoja albāņi, serbi, bulgāri, turki, čigāni. Arī pašus maķedoniešus līdz XX gs. vidum pieskaitīja vai nu pie serbiem vai bulgāriem, atkarībā no politiskās nepieciešamības.

1903. gadā Skopje ir viens no nevieksmīgās, pret turkiem vērstās Ilindenas sacelšanās (Илинденско востание) centriem. 1912. gada 12. augustā turkus no Skopjes padzen albāņu spēki. Pēc dažiem mēnešiem Pirmā Balkānu kara laikā pilsētu ieņem serbi.

1. pasaules kara laika Skopji ieņem bulgāru armija, tomēr pēc kara Skopje tiek iekļauta Serbu, horvātu un slovēņu karalistē t.i. Dienvidslāvijā.

Arī 2. pasaules kara laikā pilsētu ieņem Bulgārijas karaspēks. Pēc kara tiek nodibināta Maķedonijas Tautas republika, par kuras galvaspilsētu tiek izraudzīta Skopje. 1963. gadā Skopjē atkal notiek zemestrīce, kura izposta pilsētu. Tiek nopostītas 80% ēku.

1991. gada 17. septembrī Maķedonijā notiek referendums par neatkarību, un Skopje kļūst par neatkarīgās Maķedonijas Republikas galvaspilsētu. Jāatzīmē, ka Maķedonija, atšķirība no citām Dienvidslāvijas republikām, neatkarību ieguva bez asiņaina kara.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Skopje

Skopjē vai tās apkārtnē dzimuši: