Rīgas Kino muzejs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas Kino muzejs
Rīgas Kino muzejs
Dibināts 1988.gadā
Atrašanās vieta Peitavas iela 10
Mājaslapa http://kinomuzejs.lv

Rīgas Kino muzejs ir 1988. gadā atklāts muzejs Rīgā, kas veltīts kino mākslai. Vienīgais šai mākslas nozarei veltītais muzejs Latvijā. Muzeju veido izstāžu telpas un birojs, kas atrodas 18. gadsimta noliktavās Vecrīgas centrā, Peitavas ielā 10, un krājums, kas atrodas Pārdaugavā, Talsu ielā 1, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja ēkā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Doma par muzeja izveidi Rīgā mākslas darbinieku vidū radās tradicionālā Rīgas kinoforuma "Kino diena" norises laikā, 1986. gadā. Muzeja izveides rūpes un formalitāšu kārtošanu uzņēmās Augusts Sukuts, Inga Pērkone-Redoviča un Jurijs Civjans. Viņiem izdevās nepateicīgos apstākļos iegūt muzeja izveides atļauju PSRS kinematogrāfistu savienības uzraudzībā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas muzejs vairākas reizes ir mainījis juridisko stāvokli. Kādu laiku bijis kā Nacionālā Kino centra struktūrvienība, bet kopš 2010. gada Kultūras akadēmijas struktūrvienība.

Muzejs ir vairākkārt mainījis savu atrašanās vietu. Tas ir atradies Rīgas Videocentra telpās, Kinofotofonodokumentu arhīvā, Rīgas Kinostudijā un bijušajā Nelegālās preses muzejā Krāslavas ielā.

Muzeja vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzeja direktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1988—1989: Jānis Lasmanis
  • 1989—1991: Māris Deģis
  • 1991—1993: Agris Redovičs
  • 1993—2004: Inga Pērkonoe-Redoviča
  • 2004—2006: Agris Redovičs
  • 2006—2008: Elīna Reitere
  • 2008—2009: Kristīne Matīsa
  • 2009—2014: Agnese Zeltiņa
  • 2014—pašlaik: Zane Balčus

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2014-2015: "Kino trofejas"
  • 2013: "Kino skapis" (pastāvīgā ekspozīcija par Latvijas kino vēsturi)
  • 2012-2013: "Spogulis spogulim. Veltījums Andrejam Tarkovskim"
  • 2011-2012: "Herca Franka kods"
  • 2008-2011: "Rīgas puika Sergejs Eizenšteins"
  • 2010: "Režisora galds. Leonīdam Leimanim 100"
  • 2007-2008: "Kustības fenomens jeb kā piedzima kino"
  • 2007: "Rolanda Kalniņa aizliegtais laiks"
  • 2006: "Jāņa Streiča mistērijas"

Lektoriji, filmu programmas un citi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kinolektorijs "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā pazīstami kritiķi un teorētiķi iepazīstina ar pasaules kino vēsturē būtiskām filmām.Lektoriji norisinās kinoteātrī "Splendid Palace", notikuši jau desmit lektorija cikli. 2015. gadā tie notiks no oktobra līdz decembrim.

Latviešu kino cikls "Diagnoze-kino"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Programmas saturs ir ar dokumentālu ievirzi — retāk izrādītas dokumentālās filmas, kinožurnāli, tematiskas īsfilmu programmas.

Kino vakari norisinās no septembra līdz maijam, katra mēneša pirmajā ceturtdienā, Rīgas Kino muzeja zālē, Peitavas ielā 10, ar sākuma laiku plkst. 18:30.

Izglītojošās programmas Kino muzejā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lekcija mazākajiem: "Kas ir kino?"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Unikāla iespēja iepazīties ar kino pirmsākumiem un gūt radošu impulsu tālākai saskarsmei ar kino. Kustības fenomens, optiskās rotaļlietas, kino dzimšanas brīnums, detektīvi, šausmu filmas un komēdijas izglītojošā un atraktīvā lekcijā mazākajiem — sākumskolas un pamatskolas jaunāko klašu skolēniem. Nodarbības tēma muzejā saistīta ar mācību priekšmeta "Vizuālā māksla" 1.—6. klases programmas parauga tēmām “Līnija, siluets, kustība, forma, eksperimenti vidē, telpa, vide, laiks”, kā arī "Iepazīšanās ar mākslas darbiem muzeja ekspozīcijā". Nodarbība tiek vadīta latviešu vai krievu valodā.

Mācību stunda muzejā vecāko klašu skolēniem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācību stunda Kino muzejā ar mērķi pārrunāt ētikas tēmas, cilvēcisko vērtību un atbildības nozīmi, iepazīstoties un skatot to caur pasaules mēroga dokumentālo filmu režisora Herca Franka filmu „Vecāks par 10 minūtēm”.

Stunda paredzēta vidusskolas skolēniem un vecāko klašu pamatskolas skolēniem. Tematiski stunda ir izmantojama gan audzināšanas stundās, gan kulturoloģijā, lai runātu par vērtību nozīmi cilvēka dzīvē.  Stundas plānā ir paredzēta virzīta skolēnu diskusija par filmas tematiku, tāpēc šī ir lieliska iespēja sagatavot skolēnus pēc tam veicamam rakstu darbam — recenzijai vai atsauksmei par filmu. Stunda muzejā ir iespēja mainīt mācību vidi, mācīšanās formātu, kā arī ļauj saistīt mācības ar reālās dzīves procesiem un aktualitātēm.

Cilvēks, vara, brīvība un kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācību stunda muzejā, kas paredzēta 10.—12. klašu audzēkņiem. Nodarbības mērķis — radīt izpratni par totalitāras varas ietekmi uz cilvēku dzīvi, brīvu pašizpausmi un māksliniecisko jaunradi, ilustrējot to ar Latvijas Kultūras kanonā iekļauto filmu fragmentiem, kas veido vairākos mācību priekšmetos apgūto zināšanu papildināšanu un starpdisciplināru sasaisti.

Mācību stundas laikā skolēni aktualizē varas un cenzūras jēdzienu Padomju savienībā, uzzina, kas ir Latvijas Kultūras kanons un kādas filmas tajā ir iekļautas, skatās trīs filmu fragmentus, kuras tapušas Latvijā laika posmā no 1961.-1988. gadam: savam laikam novatoriskā režisora Jura Podnieka 1986. gada filmu “Vai viegli būt jaunam?”, režisora Rolanda Kalniņa aizliegto 1967. gada filmu “Elpojiet dziļi”, leģendārā režisora Ivara Selecka 1988. gada filmu “Šķērsiela”.

Rīgas kino takas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas galvaspilsēta Rīga ir īsta kino pilsēta – dažādos laikos tā bijusi un ir kino ražošanas centrs, tajā filmētas latviešu un ārvalstu filmas, uz ekrāna atklājot pilsētas daudzpusību. Rīga filmās var būt gan Londona, gan Berlīne, gan vienkārši Pilsēta, bet reizēm arī Rīga pati – jūgendstila arhitektūras paraugs, kluso un šauro Vecpilsētas ieliņu mudžeklis, blokmāju rajonu tipiskā ainava. Te vienmēr var atklāt ko nepamanītu un no jauna novērtēt jau zināmo.

„Rīgas kino takas” ir intriģējošs ceļojums gan Rīgas iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem, kas iepazīstina ar Rīgas vēsturi no kino vēstures aspekta. Elektroniskā formātā kino karte ir stāsts par Rīgas vēsturiskajiem un esošajiem kinoteātriem, personībām, ar kino saistītām iestādēm, filmēšanas vietām, kur tapušas dažādu laika posmu filmas, sākot jau ar 1913. gadu – filmu ‘’Ebreju kursistes traģēdija”.

Kino taku karte ir kā ceļvedis kino pilsētā Rīgā un Latvijas kino vēsturē – apskates vērtas vietas, autori, kuru vārdus iegaumēt, un filmas, kuras noskatīties. Kartes adrese:www.kinomuzejs.lv/karte

Digitālā ekspozīcija "Kino skapis"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kino skapī ir apkopota informācija par Latvijas kino vēstures būtiskākajām tēmām, personībām un tendencēm no kino pirmsākumiem 19./20. gadsimta mijā līdz mūsdienām. Kino skapja ideja aizgūta no UNESCO pasaules mantojuma sastāvā iekļautā Krišjāņa Barona veidotā Dainu skapja. Kino Skapī pēc līdzīga principa krājas Latvijas kino vēsture – fakts pie fakta, filma pie filmas, zvaigzne pie zvaigznes. Tas ir ceļvedis plašajā kinopasaulē – Latvijas kino vēsture atspoguļota uz pasaules kino notikumu fona, radot priekšstatu par Latvijas un pasaules kino norišu mijiedarbību, paralēlēm, atšķirībām. Kino skapja pilnā versija apskatāma Rīgas Kino muzejā kā pastāvīgā digitālā ekspozīcija, kurā daudzslāņaini sadarbojas teksts, attēli, filmu fragmenti un audiomateriāli.

Kino Skapja ideju realizēja Rīgas Kino muzeja komanda sadarbībā ar ‘’Dd studio’’, skapja scenogrāfiju veidoja māksliniece Anna Heinrihsone.

Informācija ekspozīcijā un mājas lapā ir iedalīta sešās tēmās:

  1. Latvijas un pasaules laika lineāls – būtiskākie fakti par norisēm Latvijas un pasaules kino no tā pirmsākumiem 19. gs. beigās līdz mūsdienām. (Autori – Dita Rietuma, Kristīne Matīsa)
  2. Latvijas kino pirmsākumi – kino demonstrēšanas un uzņemšanas sākums Latvijas teritorijā, nacionālās kino mākslas rašanās un nozīmīgākās personības Latvijas kinomākslā līdz 1940. gadam. (Autors: Inga Pērkone)
  3. Rīgas poētiskā dokumentālā kino skola – virziens latviešu dokumentālajā kino, kas aizsākās 20. gs. 60. gados; spilgtākās filmas un autori. (Autors: Anita Uzulniece)
  4. Animācija – aplikācijas, leļļu un zīmētā animācija Latvijā, nozīmīgākās personības. (Autors: Ieva Viese)
  5. Filmas tapšana padomju laikā ilustrē divus aspektus – gan birokrātisko mehānismu filmu veidošanas procesā Padomju Savienības centralizētajā kino ražošanas sistēmā, gan iepazīstina ar procesu, kā top filma, sākot no literārā scenārija uzrakstīšanas līdz pat reklāmas kampaņai. (Autori: Inga Pērkone, Kristīne Matīsa)
  6. Kinozvaigznes – aktieri un režisori izceļ skatītāju godātas un mīlētas kino ekrāna personības un režisorus. (Autors: Daira Āboliņa)

Krājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Kino muzeja krājums sāka veidoties kopā ar muzeju 1988. gadā. Pašlaik muzeja krājumā glabājas ap 120 000 Latvijas un pasaules kino vēstures liecību, no tām aptuveni 45 000 aprakstītu vienību — filmas, kino tehnika, dokumenti, fotogrāfijas, dekorācijas un kostīmu skices u.c. Rīgas Kino muzeja krājumu regulāri izmanto pētnieki zinātniskajā darbā, plašsaziņas līdzekļi, filmu studijas, studenti un citi kino interesenti.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]