Rīgas Kino muzejs
 | Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: neenciklopēdisks reklāmas veida stils, no interneta pārkopēti teksta fragmenti Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Rīgas Kino muzejs | |
|---|---|
 | |
  Rīgas Kino muzejs | |
| Dibināts | 1988. gadā |
| Atrašanās vieta | Peitavas iela 10 |
| Koordinātas | 56°56′44.5″N 24°6′39.5″E / 56.945694°N 24.110972°EKoordinātas: 56°56′44.5″N 24°6′39.5″E / 56.945694°N 24.110972°E |
| Mājaslapa | http://kinomuzejs.lv |
Dibināts 1988. gadā, LKA Rīgas Kino muzejs ir vienīgais[nepieciešama atsauce] šai mākslas nozarei veltītais muzejs Latvijā. Muzeju veido izstāžu telpas un birojs, kas atrodas 18. gadsimta noliktavās Vecrīgas centrā, Peitavas ielā 10, un krājums, kas atrodas Pārdaugavā, Pulka ielā 8, muzeju krātuves ēkā.
Muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Aizekrānija” piedāvā ieskatīties kino uzņemšanas procesā un iepazīt to, kā laika gaitā mainījušās filmēšanas un kino izrādīšanas tehnoloģijas. Ekspozīcijā īpaši izcelta animācija, piedāvājot iepazīties ar leļļu, zīmētās, aplikācijas un digitāli veidoto animācijas filmu tapšanu.
Muzejā regulāri norisinās neliela formāta izstādes, kino veltīti lektoriji, pasākumi un filmu seansi. Apmeklētājiem grupās tiek piedāvātas ekskursijas, nodarbības un radošās darbnīcas.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Doma par muzeja izveidi Rīgā mākslas darbinieku vidū radās tradicionālā Rīgas kinoforuma "Kino diena" norises laikā, 1986. gadā. Muzeja izveides rūpes un formalitāšu kārtošanu uzņēmās Augusts Sukuts, Inga Pērkone-Redoviča un Jurijs Civjans. Viņiem izdevās nepateicīgos apstākļos iegūt muzeja izveides atļauju PSRS kinematogrāfistu savienības uzraudzībā.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas muzejs vairākas reizes ir mainījis juridisko statusu. Kādu laiku bijis kā Nacionālā Kino centra struktūrvienība, bet kopš 2010. gada Kultūras akadēmijas struktūrvienība.
Muzejs vairākkārt mainījis savu atrašanās vietu. Tas ir atradies Rīgas Videocentra telpās, Kinofotofonodokumentu arhīvā, Rīgas Kinostudijā un bijušajā Nelegālās preses muzejā Krāslavas ielā.
Muzeja vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Muzeja direktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1988—1989: Jānis Lasmanis
- 1989—1991: Māris Deģis
- 1991—1993: Agris Redovičs
- 1993—2004: Inga Pērkone-Redoviča
- 2004—2006: Agris Redovičs
- 2006—2009: Elīna Reitere
- 2009—2009: Kristīne Matīsa
- 2009—2014: Agnese Zeltiņa
- 2014—2019: Zane Balčus
Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2019: Mini-izstāde "Tikai nedariet muļķības"
- 2018: Ekspozīcija "Aizekrānija"
- 2018: Mini-izstāde "Rīgas kino plakāti, 1917-1930"
- 2018: Mini-izstāde "Latvijas kino pamatlicēji"
- 2018: Mini-izstāde "Uldis Brauns un "235 000 000""
- 2017: Mini izstāde ''Marija Leiko. Neliekulīgā morāle"
- 2017: Mini izstāde ''Kalniņš + Lorencs=Filma"
- 2017: Mini izstāde ''Ansis Epners. Dzīve Nr.1''
- 2016: ''Uzminēt brīnumu, Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas''
- 2014-2015: "Kino trofejas"
- 2013: "Kino skapis" (pastāvīgā ekspozīcija par Latvijas kino vēsturi)
- 2012-2013: "Spogulis spogulim. Veltījums Andrejam Tarkovskim"
- 2011-2012: "Herca Franka kods"
- 2008-2011: "Rīgas puika Sergejs Eizenšteins"
- 2010: "Režisora galds. Leonīdam Leimanim 100"
- 2007-2008: "Kustības fenomens jeb kā piedzima kino"
- 2007: "Rolanda Kalniņa aizliegtais laiks"
- 2006: "Jāņa Streiča mistērijas"
Rīgas kino takas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas galvaspilsēta Rīga ir īsta kino pilsēta – dažādos laikos tā bijusi un ir kino ražošanas centrs, tajā filmētas latviešu un ārvalstu filmas, uz ekrāna atklājot pilsētas daudzpusību. Rīga filmās var būt gan Londona, gan Berlīne, gan vienkārši Pilsēta, bet reizēm arī Rīga pati – jūgendstila arhitektūras paraugs, kluso un šauro Vecpilsētas ieliņu mudžeklis, blokmāju rajonu tipiskā ainava. Te vienmēr var atklāt ko nepamanītu un no jauna novērtēt jau zināmo.
„Rīgas kino takas” ir intriģējošs ceļojums gan Rīgas iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem, kas iepazīstina ar Rīgas vēsturi no kino vēstures aspekta. Elektroniskā formātā kino karte ir stāsts par Rīgas vēsturiskajiem un esošajiem kinoteātriem, personībām, ar kino saistītām iestādēm, filmēšanas vietām, kur tapušas dažādu laika posmu filmas, sākot jau ar 1913. gadu – filmu ‘’Ebreju kursistes traģēdija”.
Kino taku karte ir kā ceļvedis kino pilsētā Rīgā un Latvijas kino vēsturē – apskates vērtas vietas, autori, kuru vārdus iegaumēt, un filmas, kuras noskatīties. Kartes adrese:www.kinomuzejs.lv/karte
Ekspozīcija "Aizekrānija"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Aizekrānija” aicina nonākt ekrāna otrā pusē – ieskatīties kino uzņemšanas procesā, pavērot, ar kādām kamerām filmē, ar kādiem projektoriem filmas izrāda, kā kino tehnoloģijas ir mainījušās laika gaitā, kādas profesijas iesaistītas filmu veidošanā. Visu šo pasauli iespējams iepazīt caur pieturas punktiem kino attīstības vēsturē Latvijā. Šeit tikai dažus mēnešus pēc pirmās kino izrādes pasaulē jau tika rādītas filmas, 1920. gados uzņēmīgi cilvēki bija gatavi uzsākt kino veidošanu, 1930. gados radīja paši savu skaņu ierakstu aparatūru un vairākas desmitgades darbojās strukturētā kino ražošanas sistēmā ar vairākiem simtiem profesionālu kolēģu.
Ar kino attīstību Latvijā muzejs aicina iepazīties no praktiskās un vēsturiskās puses, “Aizekrānijā” stāstot par procesu – to, ko nemanām, skatoties ekrānā.
Ekspozīcijā īpaši izcelta animācija, piedāvājot iepazīties ar leļļu, zīmētās, aplikācijas un digitāli veidoto animācijas filmu tapšanu.
Krājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas Kino muzeja krājums sāka veidoties kopā ar muzeju 1988. gadā. Pašlaik muzeja krājumā glabājas ap 120 000 Latvijas un pasaules kino vēstures liecību, no tām aptuveni 45 000 aprakstītu vienību — filmas, kino tehnika, dokumenti, fotogrāfijas, dekorācijas un kostīmu skices u.c. Rīgas Kino muzeja krājumu regulāri izmanto pētnieki zinātniskajā darbā, plašsaziņas līdzekļi, filmu studijas, studenti un citi kino interesenti.