RSU Anatomijas muzejs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
RSU Anatomijas muzeja ēka, Kronvalda bulvārī 9

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejs ir muzejs Rīgā, kura pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas izveidota anatomikumā 20. gadsimta 20.—30. gados. Atrazdamās anatomikumā, kolekcija ir bijusi neatņemama Latvijas ārstu izglītības daļa vairāk nekā 100 gadu garumā. Kopš 2021. gada 16. jūnija muzejs ir atvērts visiem interesentiem.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzeja pirmsākumi ir meklējami 1920. gadā, kad, veidojot 1919. gadā dibinātās Latvijas Augstskolas (no 1923. gada — Latvijas Universitāte) Medicīnas fakultātes Anatomijas institūtu, tajā tika atvērts arī Anatomijas muzejs. Pirmais muzeja vadītājs bija anatoms un antropologs Gastons Bakmanis, kas Rīgā ieradās no Upsalas Universitātes Zviedrijā. 1925. gadā muzeja vadītāja amatā stājās Arsenijs Starkovs, kas ieradās no Prāgas.

Pēc Starkova nāves 1927. gadā Anatomijas institūta un līdz ar to arī muzeja vadību pārņēma Gastoņa Bakmaņa skolnieks Jēkabs Prīmanis, kas muzeju vadīja līdz pat 1944. gadam. Līdz 1944. gadam tika izveidoti gandrīz visi mūsdienu kolekcijā esošie objekti, tāpēc muzeja tālākā vēstures gaita padomju okupācijas laikā ir saistīta ar kolekcijas saglabāšanu, vairākkārt mainot institucionālo piederību un uzsvarus kolekcijas interpretācijā.

1987. gadā Anatomijas muzejs kļuva par Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāli. Par muzeja vadītāju iecēla ilggadēju Normālās anatomijas katedras asistenti Rūtu Lindbergu (1926—2009). Ap 1990. gadiem Anatomijas muzejs tika pārdēvēts par Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzeju. No 2000. gada Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzeju vadīja Rīgas Stradiņa universitātes anatomijas docētāja Ilva Duļevska. 2017. gadā muzejs atkal kļuva par augstskolas muzeju, atgriežoties 1920. gadā dibinātās Medicīnas fakultātes vēsturiskās mantinieces Rīgas Stradiņa universitātes sastāvā. Kopš 2017. gada muzeju vada Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Ieva Lībiete.

Ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anatomikuma ēka 1920. gados

Līdz 2017. gadam muzeja ekspozīcija bija izvietota anatomikumā, ēkā, kas 1877.—1879. gadā pēc arhitekta Heinriha Šēla projekta tika uzcelta Rīgas Pareizticīgo garīgajam semināram. Muzejam tika atvēlēta anatomikuma otrajā stāvā esošā kapela, kur tas atradās līdz 2017. gadam.

Lai sabiedrībai anatomiskā kolekcija būtu brīvi pieejama, šobrīd tā tiek eksponēta renovētā un muzeja vajadzībām pielāgotā vēsturiskā staļļa ēkā[2] Anatomikuma ēku kompleksā, Kronvalda bulvārī 9.

Kolekcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

RSU Anatomijas muzeja kolekcija sastāv no vairākiem tūkstošiem dažādu un neparastu objektu — cilvēka normālās un patoloģiskās anatomijas preparātiem, embrioloģijas, teratoloģijas (iedzimtās anomālijas), salīdzinošās anatomijas preparātiem, kā arī plaša antropoloģiskā materiāla, kas iegūts izrakumos un ekspedīcijās 1920.—1930. gados[3]

Slapjie preparāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tie ir dažādi orgāni, ķermeņa daļas vai veseli ķermeņi (piemēram, embriji), kas atrodas hermētiski noslēgtos stikla traukos konservējošā šķīdumā, kurā tie var saglabāties pat simtiem gadu. Vēsturiski preparātu konservācijai lietots formalīna šķīdums. Mūsdienās muzeja speciālisti preparātu saglabāšanai lieto nekaitīgu uz glicerīna bāzes veidotu Kaizerlinga III šķīdumu.

Osteoloģiskie (skeleta) preparāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzeja kolekcijā ir uzkrāti kaulu preparāti no vissīkākā līdz milzīgākajam — glabā pat vaļa skriemeli, kas savulaik izmantots Studentu zinātniskajā biedrībā kā savdabīgs sēdeklis. Skaita ziņā vislielākā ir kranioloģiskā (galvaskausu) kolekcija — muzejā glabājas ap 600 dažādu Latvijas iedzīvotāju galvaskausu, no kuriem vecākais ir 6. gadsimtā dzīvojuša senā zemgaļa galvaskauss, kas atrasts izrakumos Dobeles pusē. Savukārt visslavenākais un muzeja apmeklētājiem atmiņā paliekošākais eksponāts ir leģendām apvītais skelets Lukstiņš. 27 gadus vecais Jānis Teodors Lukstiņš (1898—1925) ir pirmais, kurš savu ķermeni brīvprātīgi dāvinājis anatomikumam. Viņa skelets Anatomijas muzejā atrodas kopš 1925. gada.

Korozijas preparāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tie ir smalkākie un trauslākie muzeja kolekcijā. Tie tika veidoti, piepildot dažādas mīksto audu daļas, piemēram, asinsvadus, limfvadus, žultsvadus vai bronhus ar speciālu, ātri sacietējošu šķīdumu, kas visbiežāk sastāvēja no metāla, vaska un krāsas. Pēc tam viss preparāts tika pārklāts ar kodīgu vielu, kas izšķīdināja neapstrādātās audu daļas, bet saglabāja tās, kas injicētas ar speciālo šķīdumu. Tas atklāja mežģīnēm līdzīgus smalki sazarotus tīklojumus — mūsu kolekcijā tādu ir ap 200, un tos visus pagatavojis Anatomijas muzeja ilggadējais preparators Jāzeps Poļikēvičs (1891—1938). Viņa "slepenā recepte" gan nav saglabājusies līdz mūsu dienām, bet paši filigrānie preparāti ir.

Ādas preparāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī skaita ziņā nelielā, bet savdabīgā kolekcija ataino tetovējumu tradīciju Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē. Galvenokārt preparāti reprezentē jūrniekiem raksturīgos tetovējumus, bet daļa — kriminālās vides simboliku.

Ģipša atlējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzeja kolekcijā ir ap 200 ģipša atlējumu no dažādiem orgāniem un ķermeņa daļām. Jau no pašiem muzeja pirmsākumiem preparatori, atrodot kādu īpaši interesantu patoloģiju, ne tikai iekonservēja pašu preparātu, bet arī veidoja šī preparāta atlējumu ģipsī. Ģipša atlējumi tika veikti arī no dzīviem cilvēkiem, kuriem piemita kādas neparastas anomālijas. Tāda, piemēram, ir plašā plaukstu un pēdu patoloģiju — sindaktīliju un polidaktīliju — kolekcija. Saņemot ārstu ziņojumus par neparastām pacientu anomālijām, Anatomijas muzeja speciālisti devās pie viņiem, lai iemūžinātu šīs patoloģijas ģipša modeļos.

Fotoplates[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzejs glabā līdz šim maz pētītu kolekciju — fotoplates, kas dokumentējušas muzeja vēsturi un dažādu patoloģiju attēlus, kā arī diapozitīvus, kas izmantoti par uzskates līdzekļiem gan medicīnas, gan mākslas studentiem anatomijas apgūšanā. Kopumā šajā kolekcijā ir ap 2000 vienību. Muzeja darbinieki strādā pie šīs kolekcijas sistematizēšanas un digitalizēšanas, lai padarītu to brīvi pieejamu visiem interesentiem.

Anketas un fotofilmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anatomijas muzejā glabājas arī plaša antropoloģiskā kolekcija, kas iegūta Anatomijas muzeja "cilvēkmērītāju" ekspedīcijās 20. gs. 20.—30. gados. Tajās rodamas unikālas liecības par Latvijas iedzīvotājiem, sākot no 19. gs. vidus līdz 20. gs. 30. gadu beigām. Kopskaitā vairāk nekā 6000 anketās ietverti šo cilvēku fiziskās antropoloģijas parametri, kā arī sociāli un medicīniski viņu dzīves aspekti. Savukārt fotofilmās dokumentēti tūkstošiem dažādu Latvijas reģionu iedzīvotāju sejas vaibstu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Jaunais RSU Anatomijas muzejs atvērts pa īstam!». RSU (latviešu). Skatīts: 2022-05-12.
  2. «Noslēdzies Anatomijas muzeja izveides projekts». RSU (latviešu). Skatīts: 2022-05-12.
  3. «Par muzeju». am.rsu.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-12.