Kuldīgas novada muzejs
| Kuldīgas novada muzejs | |
|---|---|
.jpg) | |
| Dibināts | 1935[1] |
| Atrašanās vieta | Pils iela 5, Kuldīga[1]; Dzirnavu iela 5, Kuldīga |
| Tips | Reģionālais muzejs, Vēstures un arheoloģijas muzejs[2] |
| Kolekcija | 107 000 (01.01.2016.)[3] |
| Direktors | Eduards Dambergs |
| Mājaslapa | http://www.kuldigasmuzejs.lv/ |
Kuldīgas novada muzejs ir reģionāls vēstures un arheoloģijas muzejs, kas atrodas Pils ielā 5 Kuldīgā, bet muzeja krājuma un pētniecības nodaļa, kā arī atvērtā krājuma ekspozīcija atrodas Dzirnavu ielā 5 Kuldīgā.[4]
Muzeja pirmsākumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmo izstādi ar muzejisku nozīmi Kuldīgā organizēja 1899. gada pavasarī rātsnama zālē Baznīcas ielā.[1] Izstādes sarīkošanai izveidoja īpašu komiteju, kura vērsās pie Kuldīgas pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem ar lūgumu deponēt izstādīšanai viņu īpašumā esošos priekšmetus. Izstādē bija skatāmi vēsturiski eksponāti (dažādi ieroči, mājturības priekšmeti, drukas darbi un manuskripti), mākslas darbi, piemiņas lietas no skolām un universitātēm, heraldika, zīmogi un zīmoggredzeni, monētas, medaļas, ordeņi un citi retumi.
Starpkaru periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmās brīvvalsts laikā Latvijā lielu uzmanību pievērsa valsts kultūrvēsturiskajam mantojumam, tika veidoti jauni valsts un pašvaldības muzeji, īstenojot valsts noteikto politiku arheoloģisko, etnogrāfisko un vēsturisko materiālu vākšanā. 1935. gada 10. oktobrī Kuldīgas pilsētas valde pieņēma lēmumu par muzeja dibināšanu Kuldīgā. Muzeja pārziņa pienākumus uzņēmās pilsētas galva J. Dreimanis, bet par muzeja administratoru iecēla H. Celmiņu. Muzeja vajadzībām tika ierādītas četras telpas Kalpaka ielā 1 (tagad Liepājas ielā 37). 1937. gada 11. aprīlī muzejs tika iesvētīts un oficiāli atklāts. Ilgus gadus muzejs funkcionēja kā vērtīgu priekšmetu glabātuve, kur priekšmeti tika sadalīti pa kolekcijām un pieejami apskatei, tomēr nekādi izpētes darbi netika veikti.
Otrā pasaules kara periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc vācbaltiešu izceļošanas 1940. gada pavasarī muzejam piešķīra telpas Pils ielā 5. Šajā pašā gadā pieņēma darbā pirmo algoto darbinieku — muzeja pārzini Frici Spingu. 1942. gadā par direktori sāka strādāt Elvīra Upīte. 1945. gadā muzejā bija 5038 eksponāti. Latvijas PSR laikā 1940. gadu beigās izveidoja vēstures, sociālistiskās celtniecības, „Lielā Tēvijas kara” un mākslas nodaļas, iekārtoja izstāžu stendus par aktuāliem notikumiem. 1949. gadā muzejs mainīja profilu un kļuva par novadpētniecības muzeju.
Latvijas PSR
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1950. gadi iezīmējās ar jaunām darba un sadzīves tradīcijām, kuru veidošanā aktīvi piedalījās arī muzejs, regulāri tika rīkotas svinīgās pionieros uzņemšanas, kara veterānu tikšanās un citas tradīcijas. Sāka strādāt dabas nodaļa, tika veidota ekspozīcija un izstādes par novada dabas objektiem un to aizsardzību, floru un faunu. Muzejs atvēra filiāli Saldū, kas darbojās līdz 1960. gadu otrajai pusei. 1960. gadiem bija raksturīgs darbinieku skaita pieaugums, arī dažāda veida ekspozīciju veidošana. Muzeja apsaimniekošanā nonāca Sv. Katrīnas baznīca. Baznīcā iekārtoja ekspozīciju „Kuldīgas novada arhitektūra 17.—19. gadsimtā”. Notika baznīcas kapitāla pārbūve. Tās gaitā baznīcas iekštelpu pielāgoja muzeja filiāles un koncertzāles vajadzībām. Fondu glabātavām izbūvēja Pilssarga namiņu Pils ielā 4 un muzeja saimniecības ēku Pils ielā 5. 1964. gadā to pārdēvēja par „Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzeju”.
1973. gadā muzeja īpašumā nonāca rakstnieka Voldemāra Sauleskalna māja „Sauleskalni” un dārzs. Mājā izveidoja novada kultūras darbiniekiem veltītu ekspozīciju. Kopš 1977. gada par tradīciju kļuva kultūras darbinieku salidojums. Lai papildinātu esošos muzeja krājumus, muzeju darbinieki veica kompleksās ekspedīcijas Latvijas laukos un pilsētās. Arī Kuldīgas muzejs veica rajona izpēti, aptverot visu Kuldīgas rajona teritoriju un bagātīgi papildinot muzeja krājumu. Paplašināja etnogrāfisko priekšmetu kolekciju, kā arī sadzīves priekšmetu un darbarīku kolekcijas.
Atmodas kustības laikā muzeja filiālē Katrīnas baznīcā 1989. gada 25. martā atklāja izstādi "Deportācijas un terors PSRS", ar kuru aizsākās noklusētās vēstures izzināšana.
Pēc neatkarības atjaunošanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Padomju laikā veidotās ekspozīcijas demontēja kā saturiski un vizuāli novecojušas. Novada vēsturi ilustrēja tematiskās izstādēs. 1990. gadu sākumā likvidēja muzeja filiāles „Sauleskalnos” un 1990. gadā Sv. Katrīnas baznīcu atdeva draudzei. 1999. gadā muzejs izveidoja filiāli „Kāršu muzejs”, kurā eksponēja J. Mētras spēļu kāršu privātkolekciju. Vēlāk filiāle tika pārveidota par izstāžu zāli „Kāršu istaba”. 2002. gadā muzejs dāvinājumā saņēma tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūru kolekciju, ko eksponēja L. Rezevskas izstāžu zālē Mucinieku ielā 19. 2003. gadā Kuldīgas novada muzejs pārņēma likvidētā a/s „Vulkāns” vēstures muzeja krājumu.
2002. gadā Kuldīgas novada muzejs bija to septiņu Latvijas muzeju vidū, kuri piedalījās starptautiskā akcijā „Muzeju pavasaris”. Trīs gadus vēlāk aizsākās starptautiska Eiropas akcija „Muzeju nakts”, kurā muzejs piedalās katru gadu. Divtūkstošo gadu sākumā notika dažādi muzeja pārkārtošanās darbi. Īpašniekam atdeva Pilssarga namiņu Pils ielā 4, muzeja krājumus pārvietoja uz pagaidu telpām Dzirnavu ielā 18. Muzejā norisinājās izstāžu iekārtošana un eksponēšana.
No 2008. gada jūlija līdz 2009. gada decembrim īstenoja projektu „Kuldīgas novada muzeja restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide”, kurā atjaunoja muzeja galvenās ēkas fasādi un administrācijas ēku. Restaurācijas darbu laikā muzejs piedāvāja ceļojošās izstādes, kas bija skatāmas kultūras un izglītības iestādēs.
Kopš 2010. gada muzejs organizē konferences — vēsturiskos lasījumus par Kurzemes vēstures un muzeju nozares aktualitātēm. Lai popularizētu un apzinātu krājumos esošo materiālu par Kuldīgas novada pagastiem, 2011. gadā sagatavoja lekciju ciklu „Pagasta atmiņu albums”, kas ieguva muzeju nozares gada balvu „Zelta puteklis” nominācijā „Inovatīva krājuma izmantošana 2011”. Pagastu vēstures pētīšanas rezultātā tika atjaunota tradīcija doties kultūrvēstures ekspedīcijās uz pagastiem. 2012. gadā notika pirmā atjaunotā ekspedīcija Īvandes pagastā.
2012. gadā uzsāka projektu „Vēsturiskās Bangerta villas restaurācija, jaunu un inovatīvu muzeja pakalpojumu izveide”. Pēc restaurācijas muzeja trešajā stāvā iekārtoja pilsētas vēsturei veltīta ekspozīciju "Kuldīga pirms mums", otrajā stāvā iekārtoja ekspozīciju „Turīga pilsoņa dzīvoklis Kuldīgā 20. gs. sākumā”, savukārt pirmajā stāvā izveidoja informācijas un klientu apkalpošanas centru.
2019. gadā Kuldīgas novada muzeja lietošanā nodeva vēsturisko Latvijas Valsts bankas ēku Dzirnavu ielā 5, kurā iekārtoja slēgtās krātuves, būtiski uzlabojot priekšmetu glabāšanas apstākļus, un darba telpas Krājuma un pētniecības nodaļas darbiniekiem. Uz jauno ēku pārvietoja visas muzeja kolekcijas. Pagrabstāvā un ēkas pirmajā stāvā atrodas slēgtās krātuves un darbinieku kabineti, savukārt otrajā stāvā šobrīd ir iekārtota atvērtā krājuma ekspozīcija. Atvērtā krājuma ekspozīcija atklāta 2023. gada 28. oktobrī.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «KULDĪGAS NOVADA MUZEJS PA». muzeji.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 17. jūnijā.
- ↑ «Kuldīgas novada muzejs». kulturaskarte.lv.[novecojusi saite]
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 17. jūnijā.
- ↑ «ATVĒRTAIS KRĀJUMS». KNM (latviešu). Skatīts: 2025-04-06.
- ↑ Ilze Meirupska. «Kuldīgas novads par nozīmīgu kultūrvietu bagātāks – atklāts muzeja atvērtais krājums». Kuldīgas novada pašvaldība (latviešu), 2023-10-28. Skatīts: 2025-04-06.