Kuldīgas novada muzejs
| Kuldīgas novada muzejs | |
|---|---|
.jpg) | |
| Dibināts | 1935[1] |
| Atrašanās vieta | Pils iela 5, Kuldīga[1] |
| Tips | Reģionālais muzejs, Vēstures un arheoloģijas muzejs[2] |
| Kolekcija | 107 000 (01.01.2016.)[3] |
| Direktors | Eduards Dambergs |
| Mājaslapa | http://www.kuldigasmuzejs.lv/ |
Kuldīgas novada muzejs ir reģionāls vēstures un arheoloģijas muzejs, kas atrodas Kuldīgā, Pils ielā 5.
Muzeja pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmā izstāde ar muzejisku nozīmi Kuldīgā tika organizēta 1899. gada pavasarī rātsnama zālē Baznīcas ielā.[1] Izstādes sarīkošanai tika izveidota speciāla komiteja, kura vērsās pie Kuldīgas pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem ar lūgumu deponēt izstādīšanai viņu īpašumā esošos priekšmetus. Izstādē bija skatāmi: vēsturiski eksponāti (dažādi ieroči, mājturības priekšmeti, drukas darbi un manuskripti), mākslas darbi, piemiņas lietas no skolām un universitātēm, heraldika, zīmogi un zīmoggredzeni, monētas, medaļas, ordeņi un citi retumi.
Starpkaru periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmās brīvvalsts laikā Latvijā lielu uzmanību pievērsa valsts kultūrvēsturiskajam mantojumam, tiek veidoti jauni valsts un pašvaldības muzeji, īstenojot valsts noteikto politiku arheoloģisko, etnogrāfisko un vēsturisko materiālu vākšanā. 1935. gada 10. oktobrī Kuldīgas pilsētas valde pieņēma lēmumu par muzeja dibināšanu Kuldīgā. Muzeja pārziņa pienākumus uzņēmās pilsētas galva J. Dreimanis, bet par muzeja administratoru iecēla H. Celmiņu. Muzeja vajadzībām tiek ierādītas četras telpas Kalpaka ielā 1 (tagad Liepājas ielā 37). 1937. gada 11. aprīlī muzejs tiek iesvētīts un oficiāli atklāts. Ilgus gadus muzejs funkcionē kā vērtīgu priekšmetu glabātuve, kur priekšmeti tika sadalīti pa kolekcijām un pieejami apskatei, tomēr nekādi izpētes darbi netika veikti.
2. Pasaules kara periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1940. gada pavasarī muzejam tika piešķirtas telpas Pils ielā 5. Šajā pašā gadā pieņēma darbā pirmo algoto darbinieku - muzeja pārzini Frici Spingu. 1942. gadā par direktori sāka strādāt Elvīra Upīte. Četrdesmito gadu beigās izveidoja vēstures, sociālistiskās celtniecības, Lielā Tēvijas kara (Otrā pasaules kara) un mākslas nodaļas, iekārtoja izstāžu stendus par aktuāliem notikumiem. 1945. gadā muzejā bija 5038 eksponāti. 1949. gadā muzejs maina profilu un kļūst par novadpētniecības muzeju.
Piecdesmitie, sešdesmitie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piecdesmitie gadi iezīmējās ar jaunām darba un sadzīves tradīcijām, kuru veidošanā aktīvi piedalījās arī muzejs, regulāri tiek rīkotas svinīgās pionieru uzņemšanas, kara veterānu tikšanās un citas tradīcijas. Sāka strādāt dabas nodaļa, tiek veidota ekspozīcija un izstādes par novada dabas objektiem un to aizsardzību, floru un faunu. Muzejs paplašinot savu darbību atvēra filiāli Saldū, kas darbojas līdz sešdesmito gadu otrajai pusei.
Sešdesmitajiem gadiem raksturīgs darbinieku skaita pieaugums, arī dažāda veida ekspozīciju veidošana. Muzeja apsaimniekošanā nonāca Sv. Katrīnas baznīca. Baznīcā iekārtoja ekspozīciju „Kuldīgas novada arhitektūra 17. – 19. gadsimtā”. Notika baznīcas kapitāla pārbūve. Tās gaitā baznīcas iekštelpu pielāgoja muzeja filiāles un koncertzāles vajadzībām. Fondu glabātavām izbūvēja Pilssarga namiņu Pils ielā 4 un muzeja saimniecības ēku Pils ielā 5. No 1964. gada muzejs saucas „Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzejs”.
Septiņdesmitie, astoņdesmitie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rakstnieka Voldemāra Sauleskalna māja „Sauleskalni” un dārzs muzeja īpašumā nonāca 1973. gadā, kurā tika izveidota ievērojamiem novada kultūras darbiniekiem veltīta ekspozīcija. Kopš 1977. gada par tradīciju kļuva kultūras darbinieku salidojums.
20. gadsimta septiņdesmitie un astoņdesmitie gadi iezīmējas kā komplekso ekspedīciju laiks Latvijā. Lai papildinātu esošos muzeja krājumus, muzeju darbinieki veica kompleksās ekspedīcijas Latvijas laukos un pilsētās. Arī Kuldīgas muzejs veica rajona izpēti, aptverot visu Kuldīgas rajona teritoriju un bagātīgi papildinot muzeja krājumu. Tika paplašināta etnogrāfisko priekšmetu, sadzīves priekšmetu un darbarīku kolekcijas.
Deviņdesmitie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Padomju laikā veidotās ekspozīcijas tiek demontētas kā saturiski un vizuāli novecojušas. Novada vēsture tiek ilustrēta tematiskās izstādēs. Muzeja filiālē Katrīnas baznīcā 1989. gada 25. martā atklāj izstādi "Deportācijas un terors PSRS" ar kuru aizsākās noklusētās vēstures izzināšana.
Deviņdesmito gadu sākumā visā Latvijā notiek nozīmīgas pārmaiņas. Vairākas pārmaiņas notiek arī Kuldīgas muzejā. Tiek likvidētas muzeja filiāles „Sauleskalnos” un 1990. gadā Sv. Katrīnas baznīca tiek atdota draudzei. 1999. gadā muzejs izveidoja filiāli „Kāršu muzejs”, kur eksponēja J.Mētras spēļu kāršu privātkolekciju. Vēlāk filiāle tika pārveidota par izstāžu zāli „Kāršu istaba”.
21. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2002. gadā muzejs dāvinājumā saņēma tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūras kolekciju, kas tiek eksponēta L.Rezevskas izstāžu zālē Mucinieku ielā 19. 2003. gadā Kuldīgas novada muzejs pārņēma likvidētā a/s „Vulkāns” vēstures muzeja krājumā.
2002. gadā Kuldīgas novada muzejs bija to septiņu Latvijas muzeju vidū, kurš piedalījās starptautiskā akcijā „Muzeju pavasaris”. Trīs gadus vēlāk aizsākās starptautiska Eiropas akcija „Muzeju nakts”, kurā muzejs piedalās katru gadu. Divtūkstošo gadu sākumā notiek dažādi muzeja pārkārtošanās darbi. Tiek atdota īpašniekam Pilssarga namiņš Pils ielā 4, kur glabājās muzeja krājumi. Krājumus pārvieto uz pagaidu telpām Dzirnavu ielā 18. Muzejā norisinās izstāžu iekārtošana un eksponēšana. Muzeja darbinieki aktīvi piedalās Kuldīgas pilsētas rīkotajos pasākumos.
No 2008. gada jūlija līdz 2009. gada decembrim tika realizēts projekts „Kuldīgas novada muzeja restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide”, kurā tika atjaunota muzeja galvenās ēkas fasāde un administrācijas ēka. Restaurācijas darbu laikā muzejs piedāvā ceļojošās izstādes, kas skatāmas kultūras un izglītības iestādēs.
Kopš 2010. gada muzejs organizē konferences – vēsturiskos lasījumus par Kurzemes vēstures un muzeju nozares aktualitātēm.
Lai popularizētu un apzinātu krājumu esošo materiālu par Kuldīgas novada pagastiem, 2011. gadā tika sagatavots lekciju cikls „Pagasta atmiņu albums”, kas ieguvis muzeju nozares gada balvu „Zelta puteklis” nominācijā „Inovatīva krājuma izmantošana 2011”. Pagastu vēstures pētīšanas rezultātā tika atjaunota tradīcija doties kultūrvēstures ekspedīcijās uz pagastiem. 2012. gadā notika pirmā atjaunotā ekspedīcija Īvandes pagastā.
2012. gadā tika uzsākts projekts „Vēsturiskās Bangerta villas restaurācija jaunu un inovatīvu muzeja pakalpojumu izveide”. Pēc restaurācijas muzeja trešajā stāvā iekārtota pilsētas vēsturei veltīta ekspozīcija "Kuldīga pirms mums", otrajā stāvā iekārtota ekspozīcija „Turīga pilsoņa dzīvoklis Kuldīgā 20. gs. sākumā”, savukārt pirmajā stāvā izveidots apmeklētājiem ērts informācijas un klientu apkalpošanas centrs.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «KULDĪGAS NOVADA MUZEJS PA». muzeji.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 17. jūnijā.
- ↑ «Kuldīgas novada muzejs». kulturaskarte.lv.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 17. jūnijā.
