Kuldīgas novada muzejs

Kuldīgas novada muzejs
Dibināts	1935
Atrašanās vieta	Pils iela 5, Kuldīga
Tips	Reģionālais muzejs, Vēstures un arheoloģijas muzejs
Kolekcija	107 000 (01.01.2016.)
Direktors	Eduards Dambergs
Mājaslapa	http://www.kuldigasmuzejs.lv/

Kuldīgas novada muzejs ir reģionāls vēstures un arheoloģijas muzejs, kas atrodas Kuldīgā, Pils ielā 5.

Muzeja pirmsākumi

Kuldīgas pilsētas muzeja atklāšana 1937. gada 11. aprīlī.

Pirmā izstāde ar muzejisku nozīmi Kuldīgā tika organizēta 1899. gada pavasarī rātsnama zālē Baznīcas ielā. Izstādes sarīkošanai tika izveidota speciāla komiteja, kura vērsās pie Kuldīgas pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem ar lūgumu deponēt izstādīšanai viņu īpašumā esošos priekšmetus. Izstādē bija skatāmi: vēsturiski eksponāti (dažādi ieroči, mājturības priekšmeti, drukas darbi un manuskripti), mākslas darbi, piemiņas lietas no skolām un universitātēm, heraldika, zīmogi un zīmoggredzeni, monētas, medaļas, ordeņi un citi retumi.

Starpkaru periods

Ēka Kalpaka ielā 1 (tagad Liepājas ielā 37)

Pirmās brīvvalsts laikā Latvijā lielu uzmanību pievērsa valsts kultūrvēsturiskajam mantojumam, tika veidoti jauni valsts un pašvaldības muzeji, īstenojot valsts noteikto politiku arheoloģisko, etnogrāfisko un vēsturisko materiālu vākšanā. 1935. gada 10. oktobrī Kuldīgas pilsētas valde pieņēma lēmumu par muzeja dibināšanu Kuldīgā. Muzeja pārziņa pienākumus uzņēmās pilsētas galva J. Dreimanis, bet par muzeja administratoru iecēla H. Celmiņu. Muzeja vajadzībām tika ierādītas četras telpas Kalpaka ielā 1 (tagad Liepājas ielā 37). 1937. gada 11. aprīlī muzejs tika iesvētīts un oficiāli atklāts. Ilgus gadus muzejs funkcionēja kā vērtīgu priekšmetu glabātuve, kur priekšmeti tika sadalīti pa kolekcijām un pieejami apskatei, tomēr nekādi izpētes darbi netika veikti.

2. Pasaules kara periods

Muzejs Pils ielā 5

1940. gada pavasarī muzejam tika piešķirtas telpas Pils ielā 5. Šajā pašā gadā pieņēma darbā pirmo algoto darbinieku - muzeja pārzini Frici Spingu. 1942. gadā par direktori sāka strādāt Elvīra Upīte. Četrdesmito gadu beigās izveidoja vēstures, sociālistiskās celtniecības, Lielā Tēvijas kara (Otrā pasaules kara) un mākslas nodaļas, iekārtoja izstāžu stendus par aktuāliem notikumiem. 1945. gadā muzejā bija 5038 eksponāti. 1949. gadā muzejs mainīja profilu un kļuva par novadpētniecības muzeju.

Piecdesmitie, sešdesmitie gadi

Piecdesmitie gadi iezīmējās ar jaunām darba un sadzīves tradīcijām, kuru veidošanā aktīvi piedalījās arī muzejs, regulāri tika rīkotas svinīgās pionieros uzņemšanas, kara veterānu tikšanās un citas tradīcijas. Sāka strādāt dabas nodaļa, tika veidota ekspozīcija un izstādes par novada dabas objektiem un to aizsardzību, floru un faunu. Paplašinot savu darbību, muzejs atvēra filiāli Saldū, kas darbojās līdz sešdesmito gadu otrajai pusei.

Sešdesmitajiem gadiem raksturīgs darbinieku skaita pieaugums, arī dažāda veida ekspozīciju veidošana. Muzeja apsaimniekošanā nonāca Sv. Katrīnas baznīca. Baznīcā iekārtoja ekspozīciju „Kuldīgas novada arhitektūra 17. – 19. gadsimtā”. Notika baznīcas kapitāla pārbūve. Tās gaitā baznīcas iekštelpu pielāgoja muzeja filiāles un koncertzāles vajadzībām. Fondu glabātavām izbūvēja Pilssarga namiņu Pils ielā 4 un muzeja saimniecības ēku Pils ielā 5. No 1964. gada muzejs saucas „Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzejs”.

Septiņdesmitie, astoņdesmitie gadi

Muzeja darbinieki ekspedīcijas laikā pie rakstnieces Vilmas Delles 1975. gadā.

Rakstnieka Voldemāra Sauleskalna māja „Sauleskalni” un dārzs muzeja īpašumā nonāca 1973. gadā. Mājā tika izveidota ievērojamiem novada kultūras darbiniekiem veltīta ekspozīcija. Kopš 1977. gada par tradīciju kļuva kultūras darbinieku salidojums.

20. gadsimta septiņdesmitie un astoņdesmitie gadi iezīmējas kā komplekso ekspedīciju laiks Latvijā. Lai papildinātu esošos muzeja krājumus, muzeju darbinieki veica kompleksās ekspedīcijas Latvijas laukos un pilsētās. Arī Kuldīgas muzejs veica rajona izpēti, aptverot visu Kuldīgas rajona teritoriju un bagātīgi papildinot muzeja krājumu. Tika paplašināta etnogrāfisko priekšmetu kolekcija, kā arī sadzīves priekšmetu un darbarīku kolekcijas.

Deviņdesmitie gadi

Padomju laikā veidotās ekspozīcijas tika demontētas kā saturiski un vizuāli novecojušas. Novada vēsture tika ilustrēta tematiskās izstādēs. Muzeja filiālē Katrīnas baznīcā 1989. gada 25. martā atklāja izstādi "Deportācijas un terors PSRS", ar kuru aizsākās noklusētās vēstures izzināšana.

Deviņdesmito gadu sākumā visā Latvijā notika nozīmīgas pārmaiņas. Vairākas pārmaiņas notika arī Kuldīgas muzejā. Tika likvidētas muzeja filiāles „Sauleskalnos” un 1990. gadā Sv. Katrīnas baznīca tika atdota draudzei. 1999. gadā muzejs izveidoja filiāli „Kāršu muzejs”, kur eksponēja J.Mētras spēļu kāršu privātkolekciju. Vēlāk filiāle tika pārveidota par izstāžu zāli „Kāršu istaba”.

Muzeja nakts 2012

21. gadsimts

2002. gadā muzejs dāvinājumā saņēma tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūru kolekciju, kas tika eksponēta L.Rezevskas izstāžu zālē Mucinieku ielā 19. 2003. gadā Kuldīgas novada muzejs pārņēma likvidētā a/s „Vulkāns” vēstures muzeja krājumā.

2002. gadā Kuldīgas novada muzejs bija to septiņu Latvijas muzeju vidū, kuri piedalījās starptautiskā akcijā „Muzeju pavasaris”. Trīs gadus vēlāk aizsākās starptautiska Eiropas akcija „Muzeju nakts”, kurā muzejs piedalās katru gadu. Divtūkstošo gadu sākumā notika dažādi muzeja pārkārtošanās darbi. Īpašniekam tika atdots Pilssarga namiņš Pils ielā 4, kur glabājās muzeja krājumi. Krājumus pārvietoja uz pagaidu telpām Dzirnavu ielā 18. Muzejā norisinājās izstāžu iekārtošana un eksponēšana. Muzeja darbinieki aktīvi piedalījās Kuldīgas pilsētas rīkotajos pasākumos.

No 2008. gada jūlija līdz 2009. gada decembrim tika realizēts projekts „Kuldīgas novada muzeja restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide”, kurā tika atjaunota muzeja galvenās ēkas fasāde un administrācijas ēka. Restaurācijas darbu laikā muzejs piedāvāja ceļojošās izstādes, kas bija skatāmas kultūras un izglītības iestādēs.

Kopš 2010. gada muzejs organizē konferences – vēsturiskos lasījumus par Kurzemes vēstures un muzeju nozares aktualitātēm.

Lai popularizētu un apzinātu krājumos esošo materiālu par Kuldīgas novada pagastiem, 2011. gadā tika sagatavots lekciju cikls „Pagasta atmiņu albums”, kas ieguvis muzeju nozares gada balvu „Zelta puteklis” nominācijā „Inovatīva krājuma izmantošana 2011”. Pagastu vēstures pētīšanas rezultātā tika atjaunota tradīcija doties kultūrvēstures ekspedīcijās uz pagastiem. 2012. gadā notika pirmā atjaunotā ekspedīcija Īvandes pagastā.

2012. gadā tika uzsākts projekts „Vēsturiskās Bangerta villas restaurācija, jaunu un inovatīvu muzeja pakalpojumu izveide”. Pēc restaurācijas muzeja trešajā stāvā iekārtota pilsētas vēsturei veltīta ekspozīcija "Kuldīga pirms mums", otrajā stāvā iekārtota ekspozīcija „Turīga pilsoņa dzīvoklis Kuldīgā 20. gs. sākumā”, savukārt pirmajā stāvā izveidots apmeklētājiem ērts informācijas un klientu apkalpošanas centrs.